 |


 |
 |
|

 |
 |
 |
 |
 |
Apgalvojot, ka izeja ir iekšēja, Tu ļaujies divtūkstoš gadus vecam trikam. Romas impērijā cēlās pārāk lieli nemieri un kristieši sāka kļūt par problēmu, jo negribēja samierināties ar šo grēcīgo netaisnību, taču tad kristietība tika padarīta par oficiālo reliģiju, par politisku instrumentu, kurš tūkstoš gadu aktīvi borēja cilvēkiem, ka "izeja ir iekšēja un arī elle". Ar to Tu saki: "Dariet ar mani visu, ko vēlaties, es nepretošos, bet tā vietā centīšos grimt dziļāk savā fantāziju pasaulē vai vienaldzībā!" Tu noliedz milzīgu daļu realitātes. Tu atsakies no savām tiesībām pastāvēt fiziskajā plānā. Tu nesauc to par elli... Iesaku iepazīties ar Dostojevska darbu, kuru pazīstu pēc angliskā nosaukuma "The Priest and The Devil" (atradīsi šeit, sākumā). To viņš rakstīja uz cietuma sienas, aiz kuras nokļuva, jo ticēja Labajam, tāpēc stāsts nav sevišķi garš (cietuma kameras parasti nav diez ko lielas). Materiālā realitāte ir tikapt īsta kā fantāziju, emociju, intelekta un visas citas realitātes, un atdot varu pār to saujiņai alkatīgu asinssūcēju ir ne mazāks grēks par slepkavību (kapitālisms ir lielākais priekšlaicīgas nāves cēlonis pasaulē). Kapitālisms ir elle. Un, ja Tev ir paveicies tusēties tikai viņas priekškambaros, tad ņem vērā, ka lielākā daļa Tavu sugasbrāļu un sugasmāsu reāli deg - vai par saviem vai savu senču grēkiem, šinī gadījumā - par nepretošanos kapitālismam. Un liec aiz auss - ja pasaulē neradīsies pietiekami spēcīga pretestība (visticamāk, ka tā), tad Tavi bērni svēti ticēs, ka brīvība nozīmē godu netikt nogalinātam par nepakļaušanos Svētajam Likumam. Tev tas var izklausīties pārspīlēti, bet tā tas izklausītos lielākajai daļai šīs dezinformētās, štancētās cērpjamo aitu sabiedrības. Es vēlu Tev izglītoties un atgūt cieņu, un pretoties šim aparātam, meklējot konstruktīvus risinājumus, nevis, piemēram, slīcinot bēdas sistēmas piedāvātajās narkotikās - patēriņā un alkoholā.
|
 |
 |
 |
 |
|

 |
|

 |
 |
 |
 |
 |
Kāda drosme un kāda elle. Es pieturos pie bibliskā pasaules skatījuma un man nav nekādas vēlēšanās pieslieties kādiem, kas mēģina ieņemt Dieva vietu un pārprastā veidā pestīt šo zemi. Saskaņā ar Bībeli, šī pasaule ir neatgriezeniski cilvēka grēka sabojāta un lēnām dodas pretim savam galam. Tās visas ir grēka sekas, tas ir kā vīruss, kas lēnām visu saēd, un it nekas nav glābjams un nesaglabāsies. Grēka darbību var apzināt un apturēt vienīgi pats sevī, kā arī sludinot evaņģēliju. Saglabāsies to cilvēku dvēseles, kas tic, ka Kristus ir nomiris par tās grēkiem. Osamas skatījums man liekas ne īpaši gudrs, ne īpaši kristīgs, tajā ir 2 fundamentālas kļūdas, 1) runāt par šo visu tā, it kā viņš pats katru dienu ar savu grēcīgumu nepievienotu pasaules ļaunumam, 2) mēģinot cīnīties pret sekām, kad jācīnās ir ar cēloni - ļaunumu sevī. Drosme ir laba, bet laba ir ar arī galva, respektīvi, augstākā racionalitāte, ko paver ticība.
|
 |
 |
 |
 |
|

 |
|
|  |
 |

|
 |
|
 |