Sviesta Ciba |

marule (

marule) rakstīja

gramatikas_nazi kopienā,
@ 2013-07-18 16:47:00

mazas vai lielas lietas?
"Visas lielas lietas veido mazas lietas kopā"

Kolēģe apgalvo, ka, lai arī teikums ir neveikls, lai izprastu tā nozīmi, tas ir pareizs gramatiski.Tā ir vai tā nav? Abos gadījumos gribētu arī argumentus. Paldies.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

extranjero
2014-07-25 10:06 (saite)

Es teiktu, ka nav gramatiski pareizs. Tas tāpēc, ka robeža, kur sākas un beidzas gramatika, ir izplūdusi, un arī starp pareizo un nepareizo nav stingras robežas. Lai gan vārdu kārtība latviešu valodā ir brīva, tā nav pilnībā patvaļīga. Kontekstā vārdu kārtībai ir pat ļoti liela nozīme. Ja ačgārnas vārdu kārtības dēļ doma tiek >90% gadījumu pārprasta, tad tas ir vārdu kārtības (tātad gramatikas) dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2014-07-25 10:12 (saite)
	Jā, nu arī tas ir attieksmes veids, tipa "ja es nesapratu, tad tu noteikti nepareizi pateici". (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2014-07-25 10:32 (saite)
	Tas ir pirmais komunikācijas princips – runāt tā, lai citi saprot! Bet uz latviešiem tas neattiecas! :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2014-07-25 11:08 (saite)

Uz latviešiem varbūt varētu atteikties princips "nekliegt, ka kaut kas ir *nepareizi*, ja nezini kontekstu"?

Piemēram, šāda rindkopa:
Katru druvu veido mazas vārpas. Katru egli veido daudzas skujas. Visas lielas lietas veido mazas lietas kopā.

..šeit tas teikums ir normāli saprotams (neveikls vārda "lietas" dēļ, bet ne sintakses dēļ), kamēr, piemēram, sintaktiski pierastākais teikums "Visas mazas lietas kopā veido lielas lietas" šajā kontekstā nebūtu saprotams.

Tādi "pareizības" likumi iz sērijas "es nesaprotu, značit visi nesaprot, značit nepareizi" eventuāli samazina valodas iespējas reālajā lietojumā.
Iespēja mainīt vārdu kārtību, ja nepieciešams, dod daudz vairāk iespēju tekstā paust intonāciju ("es spēru bumbu" vai "bumbu spēru es" ir intonatīvi dažādi teikumi, un tas ir pateikts, neieviešot liekus vārdus), veicināt skaidrību ("es, vecais akadēmiķis, kas desmit gadus stāvējis studentu priekšā, spēru bumbu" ir mazāk saprotams nekā teikums "bumbu spēru es, vecais...") un ir ļoti svarīga dzejā un poētiskā prozā.

Tātad - ja tu gribi spriest par saprotamību un pareizību, paprasi kontekstu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2014-07-25 11:46 (saite)

Es jau sākumā minēju, ka "pareizība" ir stiepjams jēdziens. Šeit bija tikai teorētisks jautājums par gramatiskās "nepareizības" iespējamību. Un teorētiski es pilnīgi noteikti saskatu kontekstu, kur minētais teikums ir pārprotams. Tas gan ir balstīts uz pieņēmumu, ka mēs zinām, kādu nozīmi runātājs ir domājis. Bet spriežot pēc komentāriem, es neesmu vienīgais, kas tā ir pieņēmis. Un tieši tāpēc es arī uzdrošinājos pateikt, ka šis pieņēmums īsti neatbilst tam, ko klausītājs sagaida no gramatiskās struktūras. Intonācijas un fonētikas izpēte arī ir gramatika.

Nesaku, ka mani argumenti ir dzelžaini. Tas varētu būt pareizs citā kontekstā, lai gan tavs piemērs man joprojām šķiet neveikls un pārprotams. Ja tu beigās uzrakstītu otrādi – ka mazas lietas kopā veido lielās lielas – tad tas būtu skaidrāks, lai gan tu zaudētu simetriju starp teikumiem, bet būtu raitāk lasāms un vieglāk uztverams, jo liktu lasītājam nedaudz padomāt.

Es nebūt nesaku, ka formālā pareizībā ir primārā, bet tieši otrādi – pareizs ir tas, kas ir labi saprotams. Tas ir, pat formāli pareizas gramatiskas struktūras ir nepareizas, ja tās ir grūti uztveramas. Es domāju, ka no tā automātiski izriet arī pretējais – formāli gramatiski nepareizas struktūras ir pareizas, ja cilvēki tās saprot un uztver par pareizām. (Nu kaut vai "jādara darbu"). Patiesībā native speaker viedoklis arī ir vienīgais pareizības kritērijs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: