Cirslīša jaunība
racoon šodienas ieraksts uzvēdīja nostalģiskas atmiņas.
Lūk, reizi sensenos laikos, kad cirslītis vēl bija jauna un kautrīga meitene, pirmajā kopdzīves gadā ar tālaika mīļoto puisi pienāca brīdis, kad cirslītis mājupceļā no darba bija nolēmis veikt kārtējos iepirkumus tuvējā diennakts veikalā.
Pirms došanās ceļā cirslītis zvana uz mājām precizēt, vai makaronu krājumi nav jāatjauno, "un kā mums, mīļais, ar cukuru?", bet ziņojuma beigās izdzird piezīmi - "Ak, jā - prezervatīvi ir beigušies!"
- Ai, tos labāk gan tu pats! - cirslītis bikli nopīkst.
- Nemuļķojies, tu tāpat tagad uz veikalu iesi!
Jāpaskaidro, ka attiecīgais veikaliņš nebija vis nekāds mūsdienu lielveikals, bet gan tipiska deviņdesmito gadu bodīte Rīgas nomalē, kur aiz letes tupēja miegains babulis un izsniedza pirkumus pēc pieprasījuma.
Nu, un cirslītis, izstāvējis rindu un laimīgi iepircis makaronus, rupjmaizi, cukuru un vēl ko tādu, dziļi ievelk elpu, viegli pietvīkst un saka: - Paciņu "Lifestyle", lūdzu!
Tantuks sarauc pieri domīgā krunkā un, atkārtojot vārdu "paciņa, paciņa", sāk rakņāties pa cigarešu stendu.
- Tās, piedodiet, NAV cigaretes, - cirslītis aizrāda un turpina pietvīkt.
Tantuks pārmetoši paskatās, kaut ko nomurmina un pievēršas košļeņu paciņām.
- Tās, piedodiet, nav košļājamās gumijas, - cirslītis iebilst vēlreiz un pietvīkst krietni izteiksmīgāk, bailīgi pavērdamies pār plecu uz aizmugurē sastājušos rindu, ko pamatā veido vietējie proletāriskas izcelsmes tēvoči, atnākuši iepirkt vakara aliņus.
- Es nesaprotu, jaunkundz, ko īsti jums vajag?! - Tantuks pablenž tik nikni, ka cirslītis saraujas pavisam maziņš un sarkans.
- P'eze'vatīvus... - cirslītis bikli nošļupst.
- KOA?!!!!
- PREZERVATĪVUS!!! - cirslītis, saņēmis dvēseles spēkus iemaurojas pāri noplukušajam veikaliņam un, uzmetis skatienu smīnīgajai kaimiņu rindai, mirkli apsver iespēju apjautāties: - Vai VISI beidzot saprata, ka šovakar man BŪS sekss?