[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Friday, July 6th, 2007
| Time | Event |
| 12:55p | Cirslīša jaunība ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} racoon šodienas ieraksts uzvēdīja nostalģiskas atmiņas.Lūk, reizi sensenos laikos, kad cirslītis vēl bija jauna un kautrīga meitene, pirmajā kopdzīves gadā ar tālaika mīļoto puisi pienāca brīdis, kad cirslītis mājupceļā no darba bija nolēmis veikt kārtējos iepirkumus tuvējā diennakts veikalā. Pirms došanās ceļā cirslītis zvana uz mājām precizēt, vai makaronu krājumi nav jāatjauno, "un kā mums, mīļais, ar cukuru?", bet ziņojuma beigās izdzird piezīmi - "Ak, jā - prezervatīvi ir beigušies!" - Ai, tos labāk gan tu pats! - cirslītis bikli nopīkst. - Nemuļķojies, tu tāpat tagad uz veikalu iesi! Jāpaskaidro, ka attiecīgais veikaliņš nebija vis nekāds mūsdienu lielveikals, bet gan tipiska deviņdesmito gadu bodīte Rīgas nomalē, kur aiz letes tupēja miegains babulis un izsniedza pirkumus pēc pieprasījuma. Nu, un cirslītis, izstāvējis rindu un laimīgi iepircis makaronus, rupjmaizi, cukuru un vēl ko tādu, dziļi ievelk elpu, viegli pietvīkst un saka: - Paciņu "Lifestyle", lūdzu! Tantuks sarauc pieri domīgā krunkā un, atkārtojot vārdu "paciņa, paciņa", sāk rakņāties pa cigarešu stendu. - Tās, piedodiet, NAV cigaretes, - cirslītis aizrāda un turpina pietvīkt. Tantuks pārmetoši paskatās, kaut ko nomurmina un pievēršas košļeņu paciņām. - Tās, piedodiet, nav košļājamās gumijas, - cirslītis iebilst vēlreiz un pietvīkst krietni izteiksmīgāk, bailīgi pavērdamies pār plecu uz aizmugurē sastājušos rindu, ko pamatā veido vietējie proletāriskas izcelsmes tēvoči, atnākuši iepirkt vakara aliņus. - Es nesaprotu, jaunkundz, ko īsti jums vajag?! - Tantuks pablenž tik nikni, ka cirslītis saraujas pavisam maziņš un sarkans. - P'eze'vatīvus... - cirslītis bikli nošļupst. - KOA?!!!! - PREZERVATĪVUS!!! - cirslītis, saņēmis dvēseles spēkus iemaurojas pāri noplukušajam veikaliņam un, uzmetis skatienu smīnīgajai kaimiņu rindai, mirkli apsver iespēju apjautāties: - Vai VISI beidzot saprata, ka šovakar man BŪS sekss? |
| 1:44p | necils, bet svaigs stāsts iz vakardienas: cirslīts brauc un dzied līdzi CD, kā vienmēr tad skatās - kaukāda lampiņa mirgo benzīnlampiņa cirslīša galvā lēni saslēdzas sinapses šī lampiņa mirgoja jau vakar un aizvakar ! un pa to laiku jau nobraukt ui-ui ! vai tas nevar beigties ar mehanizeetaa transporta līdzekļa patvaligu apstasanos ? var! turpmākie 20 km ir emocionāli, cirslīts aiztur elpu pie katra krustojuma, skaita lūgsnas, meditē, gar acīm rauga ainas, kas notiks, ja toyota apstās lūk šais piemīlīgajā krustcelēs, kur 2 mašīnas nevar izmainīties, vārdu sakot, pārdzīvo intensīvi, nevienas citas domas galvā nav uz pienākušo vīrieša telepona zvanu cirslīts želabaini izpīkst es nevaru parunāt, man beidzas benzīns !!! |
| 1:55p | cirslītim briselē eksāmeni, galaeksāmeni uzņemšanai eu zinātnieka statusā ierodas tā pagrāk, vēl ir 1 h laika, tāpēc cirslīts nolemj ieturēties itālu restorāns, kas vēl labāk, tas man dos spēku un sparu a tur tik mājīga atmosfaira, cirslīts zin dažus vārdus itāliski, sajem vispāreju sajūsmu un atzinību un milzu vīna glāzi, un otru laikam par velti, viemsīlis tāpat atnes, ak, viss tik garšīgs, tik garšīgs tad pēkšni apskatās: oj, laiks aizgājis nemanot ! skriet uz eksāmenu, pēkšņi apjauš, ka ir viegli iereibis, -- agrā celšānās uz lidmašīnu un 2 glāzes tukšā dūšā,,,, ieskrien eksaminācijas telpā viegli iesvīdis - a tur cilvēki 12 puslokā dzelzs sejām Cir-sli-tis ? jautajosi komisijas vaditajs izburto cirslīša uzvardu cirslits mēmi pamāj vai es izrunāju pareizi jūsu uzvārdu ? jūs izrunājāt burvīgi, vienkārši lieliski ! un vispār esat fantastisks ! cirslīts atbild, pats mazliet brīnoties par savu patētisko izteiksmi un tad - uz visiem jautājumiem cirsīts atbild no filosofiskā rakursa, citējot nīči un bītlus, jaucot scottish ar scotch, stāstot anekdotes par igauņiem un krieviem (jautājums par multinacionālo specifiku) beigās uz jautājumu, vai un kāpēc komisijai būtu cirslīts jāņem darbā - cirslīts taisnīgi un pazemīgi atbild: es domāju, ka jāņem, because I am the best in this field cirslīts jau lidostā atskurbst un turpmāko nedēļu pavada šausmās, atceroties savas atbildes un izlēcienus, gudrodams, vai gadienā viņu neizmetīs no esošās pozīcijas beigās sajem vēstuli: we are pleased to inform,,, |
| 2:17p | cirslīts nokļuvis stradiņos, mitinās tur nedēļu ar nolūku nebūt ne triviālu - ar nolūku dzemdēt un katru vakaru viņam liekas, ka viss sākas, visi tiek sacelti kājās, kas vienmēr izrādās viltus trauksmne, iedomas un cirslīša jūtīgā pasaules uztvere, īstenībā vēl jāgaida un tad atkal - kādu vakaru cirslīts jūt, ka kāds grib ieraudzīt šo brīnišķo dieva pasauli visā pilnībā metas pie māsiņām un dakteriem a tie visi kauko svin, keksiņš, tortīte, brendijs, papildus skatās seriālu, estrelita netīrā seja, vai kas nu tur gāja tālajā 95ajā aj, cirslīt !! mēs tak tevi zinām !!! ej tak atpakaļ !!! tev vēl cik tur tās dienas jāgaida !!!! un tā pāris rezies cirslīts piestaigā, bet seriāls nebeidzas un brendijs arī, un vispār varbūt tikai izliekas, varbūt visiem taisnība, katru vakaru tak izliekas ! un dakters saka: beisies filma, tad arī apskatīsies !!!!! tik ātri nekas nenotiek, tās tak ir dzemdības ! un tad cirslīts vairs nevar paiet un apsasēž stap seriālā iegrimušajām māsiņām un atskan vēsturiskais sauciens: es redzu galviņu! Visi kliedz cits caur citam un cits uz citu, vicina rokas un brēc kā operas koris: nestuves, kusties, dari kauko, šķēres, nazi, var, nevar, palagu, ko tu dari, ejam, vairs nevar utt, īsti nedzirdēju un nepierakstīju un tad ir dziļš klusums un apbrīnas pilns: cik skaista melnmataina meitene |
| 2:34p | Pludmales sezona Vienu vecāku gabalu izvilku no apputējušās pūra lādes. Un tātad, cirslītis atklāj pludmales sezonu, un, protams, lepnības gars liedz tam gulšņāšanai smiltīs dvieli izvēlēties, tā vietā iedvešot augstprātīgu vēlmi no Marokas dāvanā atnākušo berberu šalli koši zilā krāsā izmantot. Nu, lai visi redz, cik cirslītim smukas mantas, cik viņš tjūnēts. |
| 3:02p | cirslīts izveicis savu briseles misiju, brauks mājā laimīgi sēžas vilcienā briseles centrālā stacijā, jau 100 reižu braukts, mērķis - lidosta pēc laika cirslis paliek domīgs - vilciens traucas pa laukiem un mežiem, jau ilgi traucas, a kur kāda lidosta ? lidosta tak bija - čik - un klāt ! prasa pasažieriem - a tie tik pabrīnas : pilnīgi cic virziens ! un vispār šitas ir kaukāds super ekspresis ! iet bez pieturām ! cirslīts sāk vaimanāt: a man lidmašīna deviņos! a tagad astoņi! domājiet - paspēšu ? pasažieri saka: nepaspēsi ! cirslīts saka: a man IR jāpaspēj ! cirslīts satver konduktoru aiz pogas un izvelk lidenes biļetes ! saka: a nevar šito vilcienu apturēt ? ko ? tas tak viegli ! konduktors pabrīnas un aiziet nezinu kā - vai nu spec apturēja, vai nu pienāca pietura: bet cirslīts izkāpj - tumsā - pilnīgi pamestā stacijā neviena nav !!!! cirslīts izseko kādu vīrieti, kas steidzas savās gaitās, notver to un taujā : kā lai tiek uz lidostu ? nu, iedomājieties, carnikavas stacijā novembra naktī kādu, kas paģēr, ka viņam pusstundas laikā vajag lidostu vīrietis vērīgi paskatās un saka: es nevaru, bet mans draugs var, sēdieties mašīnā cirslīts protams ielec mašīnā un dodas mistiskā virzienā, uzdodams sev jautājumu, ko tieši šis sastaptais virs nevar un ko viņa draugs var aptur mašīnu burkāndārzā, liek cirslītim izkāpt un gaidīt cirslīts tā arī dara, pūlēdamies saglabāt nepiespiestu un kompetentu izskatu stāv, stāv, neviens nenāk, kaukur rej suns,,, ko nu ? privātmāju rajons, nav pat nojausmas, kur tuvākā šoseja parādās kāds vīrs, interesanti vai viņam rokā cirvis vai ķēde ? tas ir tas draugs, kas piedāvā kāpt viņa mašīnā izraisās saruna, cisrlīts stāsta par ezeriem, draugs par savu profesiju - jams ir psihiatrs vietējā slimnīcā, cirslītim daudz ko teikt draugs brauc ar 170, cirslīts brēc: ātrāk, ātrāk, ,, nu - cirslīts ieskrien lidostā pēdējā mirklī, pāri pēdējam mirklim, bet paspēj |
| 3:07p | no senas ziemas sezonas . Cirslītis iepriekšējā vakarā pārdies mājās dikti sazvents un saguris un no rīta pamostas daudz par vēlu kā vajadzētu tapēc pēc dušošanās ķer pēc pirmām ūzītēm kas mētājas uz krēsla, pirmstam (tā kā darbība notiek aukstā gada mēnesī) nodrošina sev siltumu ar svaigām zeģubiksēm zem biksēm. Apgjērbies līdz galam šis tipina pa centrālo ielu uz troleibusu . Cirslītim jau leikas ka kaukāda dīvaina sajūta jo itkā kkas velkas un sitas pa kāju, bet tākā arā svaigi uzsnidzis sniegs un cirslītis vēl ir pavisam aizmidzis liela uzmanība tam netiek pievērsta .. lai panāktu troleibusu cirslītim pat nākas nedaudz paskriet un ar slaidu loku ielecot troļukā un tādejādi vēl pievēršot sev pamatīgu uzmanību , cirslītis šķērso troleibusu visā garumā lai nonāktu pie vienīgās brīvās vietas, bet tā mistiskā sajūta pie labās kājas nebeidzas.. taka ķeras bikse taka kkas bremzee.. tādēļ cirslītis apsēžoties uzmet skatu uz kājās papēdi un un uun ierauga ka no bikšu stara velkas zeķubikse .. kādus 30 cm ... samirkusi no sniedzinja un jau uzkērusi troleibusa putekļus.. un kad cirslītis ceļ acis ar cerību - neviens nepamaniija neviens nepamaniija- viņš secina ka visi kam cirslītis palēķšojis garām nedaudz smaida ūsā, protams nevīžīgi aizmirstās vakrdienas zeķubikses kuras viltīg bija paslēpušas cirslītim nācās sabāzt zābakā , lai tiekot līdz darbam varētu tās izvilk no biksēm.. |
| 3:07p | viens svaigs mazinjais cirslis atlec mâjâs no veikala, rokâ pauninjas, sominja, jacinja. klik-klik, atslêdz durvis, atslêgu iemurca kaut kur starp mantâm, mantas nomet kur pagadâs. izkrâmê pârtiku no maisinja, saliek ledusskapî un dzîvojas laimîgs lîdz sâk kavêt kâdu tikshanos. tagad nu sâk meklêt atslêgas un nekur nu nekur nav. garâ meklêshanas procesa laikâ mâjâs atnâkusi dzîvoklja biedrene un aktîvi palîdz lûkoties apkârt. paiet minûtes 40, shamêjais sêzj pie galda galîgi sabêdâjies un domâ- kur, nu kur nu kur... nu kuuur? un pêksnji nojauta saka: 'tak to pârtiku izkrâmêju, maisinju izmetu, a ja nu- maisinjâ iemetusâs bija?' un tad liekas- tâ arî bûs. cirslîts ar uzvaras kliedzienu 'es tachu zinu, kur vinjas liku!' apnjêmîgi pieiet pie miskastes, nocelj vâku un graciozi izvelk atslêgas. un riksho uz tikshanos, tikai pa celjam ievêrodams dzîvokljbiedrenes sejas izteiksmi. |
| 4:00p | lai gan man nav iespaidīgu un krāšņu cirslīšstāstu, ar kaunu jāatzīst, ka es tomēr esmu cirslītis, tikai tāds MazītiņCirslītis, jo tikai MazītiņCirslītis dara MazītiņCirslības, piemēram, sapņaini saslauka atkritumus uz liekšķerītes, tikpat sapņains aiziet līdz ledusskapim, atver durtiņas un tad neizpratnē tajā lūkojas, mēģinot atrast saistību starp ledusskapi un atkritumiem, līdz saprot, ka ledusskapis nav paredzēts atkritumu izmešanai |
| 4:21p | Cirslīša fotovakars Cirslītis, pa logu pamanījis jauku skatu, trauc pēc kameras, drebošām ķepiņām ieslēdz- a actiņai priekšā melns. Dzīvnieciņš sabožas, nočortojas, tad pamana- ak, objektīvam vāciņš priekšā. Cirslītis noņem vāciņu- joprojām melns. Nekā nevar saprast. Nuja, baterijas mētājās plauktiņā. Kamēr cirslītis saliek visas četras baterijas, fotografējamais objekts jau pazudis. |
| 4:25p | peedeejoreiz shodien piikstu. man liekas shitaa ir bijis katram sava vaarda cieniigam cirsliitim: satiekas cirsliitis x un cirsliitis y. padzirdeejushi/sadomaajushi/palasiijushi par punktu A un tad abi nolemj turp doties. cirsliishi soljo, soljo brashi uz punktu A. soljo soljo soljo. un te cirsliitis x jautaa: -a taalu veel? -a kaa? es domaaju, ka tu zini kur tas ir. -aaa, es sapratu, ka tu zini kur mees ejam. -ne-e. -a kur mees tagad esam? (agraak vai veelaak un diivainaa veidaa kkad cirsliishi nonaak punktaa A. jo laimiigas beigas- tas ir cirsliski. ) |
| 4:52p | rīta stundais cirslīšu daba pēdējā mēneša laikā cirslīti mēdz ik rītu ap astoņiem pamodināt kaimiņu remonts un marmora flīžu zāģēšana. ir brīvdienas un cirslīti, tas, protams, nekādi neiepriecina. tad nu cirslītis tāds samiegojies čāpo uz virtuvi pēc tases kafijas, kas varētu šo rītu uzlabot. kad kafija uzvārīta, no leduskapja tiek izņemta piena paka un pieliets attiecīgi 50uz50 kafijas krūzē. pienapaka- atpakāl ledusskapī, lai vēlāk neaizmirstas un nesarūgst. ķerdams kārtīgu malku, cirslīts aptrūkstas, ka kaut kā ne īpaši garšo. kā ta- pielējis kafijai kefīru, ne pienu. nu neko, cirslīts lej laukā un taisa vēl vienu kafiju, pirms tam izcīnot cīņu ar kafijas automātu, jo i pupiņas, i ūdnes beidzies, i biezumi esot jāiztīra. uztaisa kafiju, tagad jau lielajā krūzē riktīgi daudz, ņem pienu, lej klāt- un tfu, atkal kefīrs.. tā nu cirslītis dzēra ūdeni un atlika brokastošanu uz vēlāku laiku. |
| 5:43p | durvis cirslītim jau nekad īsti nav padevusies dzīvokļa durvju atslēgšana. bet nu šoreiz tiešām kaut kas nogājis greizi - atslēga griežas uz riņķi, nekas nenotiek. cirslītis izmisumā zvana dzīvesbiedriem (protams, vispirms secinājis, ka nav kredīta un no 6tā stāva aizskrējis līdz tuvējam Narvesenam). vieni dzīvesbiedri būšot tikai rīt mājās. rīt nekam neder. zvana otriem. otriem nav atslēgas, tā palikusi ieslēgta dzīvoklī. taču drīz nākšot palīgā izgāzt durvis. cirslītis izmisumā pusstundu metas durvīs, bet ir tāds pavieglāks (kā jau cirslītis), un nekas nesanāk. tad atceras, ka somiņā taču ir šokolāde, paguris apsēžas uz kādu brītiņu. pēc pusšokolādes durvis no cirslīša spēriena tomēr padodas. cirslītis laimīgs zvana dzīvesbiedriem, ka ticis iekšā. tad ieslēdzas un domā pārbaudīt, vai var tikt laukā. kas protams neizdodas. durvis veras uz iekšpusi, tātad izgāzt nevarēs. turklāt ārējās ārdurvis arī aizslēgtas, tātad neviens nenāks glābt. nekas, nodomā cirslītis, ir vēl puse šokolādes un vairākas filmas. kas 5dienas vakaram vairāk vajadzīgs. |
| 7:07p | Samērā vecs cirslīšstāsts, un cirslīša lomā šoreiz iejutīsies mans opis. Tātad. Cirslītis tūlīt brauks pie mazbērniem. Dzīvesbiedre baksta cirslīti sānos un saka, lai aiziet pēc šokolādes. Cirslītis ņem naudu, ierodas veikalā un apjūk - veikals liels, šokolāde maza - tīrās šausmas. Tā nu cirslītis apskatās apkārt, pamana pirmo četrstūrīgo iesaiņojumu [brilles steigā līdzi nepaņēmās] un braši dodas uz kases pusi, maksāt. Pārdevēja izbrīnā pabola acis... Cirslītis ierodas pie mazbērniem, sniedz jaunākajai mazmeitai veikalā iegādāto paciņu, un nesaprot, kāpēc mājinieki aiz smiekliem bezmaz vai gar zemi krīt. Tad kāds apgaismo nabaga cirslīti - veikalā viņš iegādājies nevis šokolādi, bet prezervatīvus... |
| << Previous Day |
2007/07/06 [Calendar] |
Next Day >> |