kopiena dzīves izklaidīgajiem
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, July 7th, 2007
| Time |
Event |
| 4:30a |
cirslīgi skūpsti
reiz cirslis bij vēl jauniņāks, dumiņāks un pagalam kautrīgs.
16 gadi. vasaras nometne dienvidfrancijā. cirslītis nav vakarējais, zina, ka jāsamīlas smukākajā no nometnes vadītājiem.
cirslīts pavada trīs nedēļas, blenzdams uz glītuli, klausīdamies viņa ģitārspēlē un sajūsmināti sarkst ikreiz, kad šamējais uzmet viņam nejaušu skatienu. bet nu tālāk tad jau viš par šito netiek, lai ne reizi vien iztēlojies kaislīgus skūpstus mēnesgaismā (..)
pienāk arī skumjā diena, kad agrā rītausmā cirslītim jālido mājās. vienīgā veiksme- tas, kurā ieāķējusies sirsniņa, cirsli ved uz lidostu.
lidostā atvadu brīdī cirslītis zina- jādod divas bučas uz katra vaiga kā nu tie franči tur dara. bet viņš neaizdomājas, ka a) puisis ir no brazīlijas b)viņš pieradis pie ārzemniekiem
līdz ar to puisis taisās cirslīti apkampt, kamēr cirslītis nolēmis visu darīt kā francijā pienākas. rezultātā leņķis sanāk reti neveiks un lūpas saskaras...ē, iebukņī vienas otrā, varen tālu no cirslīšfantāzijām.
cirslītis bieškrāsā sajūtas tizls un saka-
'sorry, i just wanted to do that french kiss'
tad pielec ko pateicis, un viņš metas sevi labot-
'sorry, i justed wanted to (nezinot kā attiecīgo frančbuču sauc, seko ilga pauze)...to...fuck (visā visumā pēdējais vārds ir tik vien kā bezpalīdzīga nolamāšanās, bet uztverot savu jauno skaidrojumu, cirslītis sāk rušināt grīdu sev zem kājām, meklējot iespēju ielīst zemē)
par laimi tomēr puikam par gadiem desmit vairāk, un viņš izplūst smieklos, un iesēdina nabaga cirsli lidmašīnā.
(attiecīgi pēdējais saglabā veselīgi sārtu vaigukrāsu visu garo lidojumu) | | 6:54p |
Cirslītis ar draugiem aizbrauc road-tripā uz Itāliju. Veselas 10 dienas Cirslītis turās, neizdarījis neko cirslīgu, bet 11-ajā dienā viņa patiesā daba ņem virsroku. Izstaigājis Venēciju, Cirslītis atnāk līdz mazo kuģīšu piestātnei un gaida savu kuģīti atpakaļ uz kempingu. Skaists vasaras vakars, riet sārta saule. Cirslītis nolemj - jāsabildē tak tāds skaistums! Izrauj draugam no rokām dārgo spoguļkameru, pienāk pie piestātnes trepītēm un sāk bildēt. Trepītes aiziet tieši līdz udenim un ir koši salātzaļām ūdenszālēm noaugušas. Cirslītis, ilgi nedomādams, nodomā, ka, uz trepītēm stāvot, varētu dabūt labāku kadru un droši sper uz tām savu ķepu. Pēkšņi viss sagriežas kājām gaisā, Cirslītis jūt kaut ko slapju un glumu sev pie dibena un vārgi nopīkst aiz sāpēm. Kā tad, nomaucies uz trepītēm, jo ūdenszāles ir slapjas un pēc vellla slidenas, un uz dibena nobraucis vairākus pakāpienus uz priekšu. Ticis sveikā ar nelielu pārbīli un milzīgiem zilumiem uz dibena un rokām, Cirslītis klusībā pie sevis domā, kādos vārdos viņu sauktu ceļabiedrs, ja viņa dārgā fotokamera ar visām Itālijas piedzīvojumu bildēm kopā ar Cirslīti būtu ietesusies iekšā Venēcijas kanālā. | | 7:21p |
čīrslīšim garšo tikai biezpienmaizes biezpiena daļa, pārējo viņi noēd komplekta pēc. |
|