kramers

Pirmkārt Normālā valstī būtu jāizstrādā Standarts. Ja tā ir Doktora desa, tad tai ir jābūt tādai un tādai, ar tik un tik % tā un tā. Nevar būt ka 5 firmas izlaiž Doktora desu ar dažādu saturu, formu, izskatu, garšu utt. Otrkārt ražot un tirgot naturālu desu nav ieinteresēts neviens. Padomju laikā Doktora desai realizācijas termiņš bija 7 stundas, ar nosacījumu, ka uzglabāšanas temperatūra nepārsniedz +6C.(ja pareizi atceros). Šodien desa ļoti labi glabājās pauktā mēnesi, noslauki ar taukainu lupatu un vēl mēnesi stāvēs.

kramers

Sorry- realizācijas laiks 72 stundas.

watt

vēl pirmkārt ir vajadzīga motivācija, lai šo standartu izstrādātu, un strikti to liktu ievērot.

dienasgramata

tas ir riktīgi kreiss uzskats - ka ir tikai viena pareizā, valsts apstiprinātā Doktora desa un visām Doktora desām jābūt vienādām

buks

Ņemot vērā, ka "Doktora desa" ir konkrēts pārtikas produkts, kas izveidots speciāli diabētiķiem, jebkuru farmāciski definētu pārtikas produktu tad var uzskatīt par "kreisu". Savukārt brīvā valstī arī smiltis varētu tirgot ar nosaukumu "aspirīns". :)

watt

ak tad tādā sakarā tur "doktora" parādās! tnx, šito uz vēstures lapu vajadzētu.

j_puce

Normālā valstī normāli pieauguši cilvēki normāli spēj izvēlēties to, kas viņiem garšo/patīk/nekaitē/kaitē/riebjas/nepatīk utt.

watt

šāds teksts paredz, ka patērētājs ir izglītots un informēts.

kam ir izdevīgi lai patērētājs būtu izglītots un informēts?
kas atbild par to lai patērētājs būtu izglītots un informēts?
kam šajā situācijā pieder nauda, un spēks formēt patērētāju viedokļus?

es esmu lasījis šos argumentus, un problēma jau ir tur, ka pastāv informācijas asimetrija: ražotājs ļoti labi zin ko viņš ražo un pārdod (- t.i., mēslu), bet patērētājs to nezin, jo vadās pēc reklāmām un nopirktiem "ekspertu" viedokļiem.

pat ja patērētājs ir lietas kursā, ka reklāmas melo, un ka ekspertu jūsma ir pasūtījuma darbs, tad kam uzticēties?

ja patērētājs ir pilnīgi informēts ka viņš pērk mēslu, un tā ir viņa apzināta izvēle - tad droši, bet realitātē diemžēl izrādās ka biežāk patērētājs kļūst par banālu krāpšanas upuri.

(sanāk tāds rezultāts, ko arī apzīmē ar "pieejamās informācijas asimetrija" terminu - cilvēks pērk produktu, jo ir pārliecināts ka tam piemīt kautkādas īpašības ko ražotājs vai tirgotājs reklamē un slavē, bet kas neatbilst patiesībai. pircēju apkrāpj.)

j_puce

Patērētāju informācijas trūkums arī ir viņu pašu problēma - ja viņi jūt nepieciešamību noskaidrot, kādus tieši sūdus ēd - lai taču viņi to dara. Valsts vienīgā rūpe ir uzlikt ražotājiem par pienākumu pilnīgi precīzi norādīt uz pārtikas preces visas sastāvdaļas, kā arī kontrolēt šīs normas ievērošanu un bargi sodīt pārkāpējus, pie tam publiski (jo publiska informācija konkurences apstākļos iznīcinās konkrēto ražotāju).

ezic

nu par to pienu - nepienjem jau tikai zaali eedushu govs pienu, prasa lai buutu nez kaadi tur vitamiini u.c lietas, attieciigi ir jaachaapo uz vetaptieku un jaastiepj tie vitamiini maajaa, lai 'iegruustu' govij. taapat meeslu shkjipeles jaamaina un benziins siena novaaksshanai traktoraa jaaielej. utt utt. un par nodoto pienu kaadus 10 santiimus litraa jaasanjem.
nesaprotu kamdeelj mana mamma taas govis joprojaam tur..

watt

tāpēc, ka govs kā lops (ja ir norauti ragi), ir ļoti jauks lopiņš un daudz ēst neprasa. bet piens garšīgs sanāk.

viestards

Tas tu tā domā, ka neprasa.
Celies no rīa četros, slauc, pēc tam ved kaut kur tuvumā ganīt (lai nenosper). Pienu jau arī uzreiz nevar sapildīt kannās un uz pienotavu, vajag vēl atdzesēt (papildus izdevumi) un vēl jāuztur noteikti tīrības standarti. Un atvaļinājumā uz nedēļu aizbraukt pagrūti- jārunā kāds, kas to govi pieskata.
Ja gribi ko vairāk, tad vispār aprūpe ne pa jokam fermās ar visu uzturēšanu, piena aparātiem, sūdu novākšanu utt.
Ja runā vispār par pārtikas produktu ražošanu, tad lielākā daļa no tiem pieder ārzemniekiem un bieži vien vietējā produkcija izmantota netiek. Radinieks stāstīja- no Somijas nāk desu briketes, ko pa tiešo močī desās. Vietējā gaļa izmantota netiek.

watt

par tiem standartiem nez, ja priekš sevis pienu slauc, tad pietiek ka spaini izmazgā.

viestards

Desmit litrus dienā vari izdzert?
biezpienu, krējumu un sieru taisīt ir baigā grebļa

buks

Neprasa. Ne uz kādu aaptieku speciāli nav jāčāpo, ja lops vesels. Ēd zāli un viss.

dienasgramata

manuprāt, kreisu politisku uzskatu pamatā ir ideja par to, ka cilvēkam ir jāatsakās no daļas savu tiesību un brīvību kaut kādu kopīgu vērtību un labumu vārdā, turklāt - jāatsakās par labu Valstij un tās iedibinātai kārtībai. kreisas sistēmas strādā ar daudz lielāku skaitu aizliegumu, ierobežojumu un priekšrakstu, bet labējās - atstāj daudz ko cilvēka personīgai izvēlei. kreisā valstī es atsakos no savām tiesībām izlemt, ko es gribu darīt ar nopelnīto naudu, maksimālā gadījumā - es vispār nesaņemu nopelnīto, bet tikai sociālās garantijas brīvpusdienu, bezmaksas veselības aprūpes, izglītības un kultūras pasākumu veidā. praksē vienmēr tiek mēģināts atrast vislabāko vidusceļu

watt

vispār es runāju par kresajiem ekonomiskajiem uzskatiem.
politiskajā ziņā protams, kreisi aiziet dziļi auzās, bet ekonomiskajā ziņā - ja nesāk ieviest centrālo plānošanu - kontrole nenāk par ļaunu.

dienasgramata

kontrole vienmēr ir dārga, paskaties uz hiperkontrolēto Eiropas Savienības iekšējo tirgu, tās kontroles uzturēšanai aiziet milzīga nauda un kur ir liela nauda un liela birokrātija, tur ir lielas problēmas ar zagšanu un korupciju. baidos, ka pie mūsu ieradumiem...

divi_g

+1

watt

veselība dārgāka :)

dienasgramata

man ir lielas šaubas par veselībā ieguldītās naudas lietderīgumu, bet tas jau ir ticības jautājums

divi_g

Vispār bija diezgan dīvaini šo te lasīt. Īpaši pārsteidza "Bet kāpēc tad cenas aug? Jo krītas naudas vērtība." Man līdz šim likās, ka likumsakarība starp šīm lietām ir otrāda.
Otrkārt, šaubos, vai ar peļņas apkarošanu tālu tiksi, skatīt jebkuru "sociālisma" piemēru, kaut vai PadSavienību.
Tāpat ar "nacionālo ražotāju". Ja ar to ir domāts rezidentam piederošs uzņēmums - ar ko viņu biznesa loģika ir citādāka nerezidentam? Jeb, pārformulējot, cik daudzus vada sentimentāli, patriotiski apsvērumi, īpaši lielražošanā?
Ja domāts valsts īpašumā esošs uzņēmums, tad situācija ir vēl sliktāka. Cik ir tādu valsts kantoru, kuri lepojas ar labu, ērtu klientu apkalpošanu un kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu? Uz sitiena prātā nāk tikai CSDD, pēdējā laikā varbūt arī Zemesgrāmata, bet ne vienmēr un ne visur. Bet cik ir tādu, kuru kvalitāte ir reti draņķīga? Imho var vienkārši atšķirt telefongrāmatu un saukt visus pēc kārtas...
Un, galu galā, kas radīja leišu un troļļu veikalu ķēžu panākumus? Mēs paši, un paši arī tad vainīgi, nevis ne-nacionālais ražotājs vai tirgotājs :P Utt.

watt

tev tik pad.savienība prātā, nevis daudzās tīri sociālistiskās valstis eiropā.

divi_g

Neesmu dzirdējis, ka kādā ES valstī būtu ar likumu noteikti peļņas ierobežojumi. Vai tādi ir?

watt

gan jau ka ir - ar to visas konkurences padomes nodarbojas. lai izslēgtu iespēju tirgus dalībniekiem vienoties un sākt skrūvēt cenas, reizē laižot kvalitātes latiņu arvien zemāk

divi_g

Ir jau vēl standartizācija, kas nav mazāk svarīga. Un tas nav peļņas ierobežotājs de iure enivei.

petrovichs

Vēl jāpiemin standartizācija kā iekšējā tirgus aizsardzības līdzeklis.

petrovichs

Juridiskām sejām neko tādu neesmu dzirdējis, ja nu vienīgi visai augsti nodokļi mēdz būt. Fiziskās sejas gan mēdz sist ar "progresīvo" nodokli.

watt

vari paskaidrot par to "otrādo sakarību" stap dabas resursu un preču cenām un naudas vērtību?

divi_g

No Tevis rakstītā var saprast, ka naudai ir kāda nenosaukta vērtība, kura ir noteikta nevis attiecībā pret to, cik daudz dabas resursu un preču par konkrēto naudas vienību var nopirkt, bet gan pret kaut ko citu; šīs vērtības samazināšanās rezultāts ir cenu pieaugms. Man kaut kā bija licies, ka nauda ir prece un tās vērtību nosaka attiecība pret tieši pret šīm citām precēm, tsk resursiem - attiecīgi, to cenas pieauguma rezultāts ir naudas vērtības samazināšanās.
Ja pieņem, ka naudas kā preces vērtību nosaka piedāvājums un pieprasījums, tad apstākļos, kad naudas emitētājs - valsts - iedarbina drukas mašīnu un naudas piedāvājums palielinās straujāk par citu preču piedāvājumu, naudas vērtība attiecīgi samazinās, kas arī ir noticis pasaules finanšu tirgos ar ASV dolāru, piemēram. Btw, "nacionālā ražotāja" "pūliņu" rezultātā.

watt

Šobrīd uz naudas vienību tiešām var skatīties kā uz "licenci" izmantot noteiktu daudzumu dabas resursu. T.i., par vienu naudas vienību var a) sadedzināt tik daudz degvielas b) piesārņot tik daudz ūdens c) nokaut un apēst tik dauz dzīvnieku.

Naudas kļūst arvien vairāk. (Tas tas fractional banking). Resursu vairāk nepaliek. Sekojoši, naudas vērtība samazinās. Sekojoši, preču cenas pieaug - jo tās ir ražotas patērējot zināmu daudzumu resursu. Bet naudas kļust arvien vairāk, bet resursu uz zemes vairāk nekļūst.

dienasgramata

a kosmoss?

watt

principā es tev varētu kādu tiltu pārdot...

divi_g

Nu bet kā tad Tu domā uz šamo vēl citādāk skatīties? :)

Mhm, fractional banking imho ir tiešā veidā atkarīgs no valsts rezervju normu dēļ, tā kā imho tā pati "naudas drukājamā mašīna" vien sanāk.

watt

ilgtermiņa efekts, t.i., efekts uz uzkrātām pensijām - man liekas ir vienkārši graujošs. tāpēc būtu visai loģiski pensijai ieviest kautkādu minimālās algas analogu.

t.i., skaidrs ka vecumdienās mēs visi būsim ubaga maizē, bet nu vismaz maize būs.

divi_g

Nu, ja paskatās filmas par ASV pirms 50 gadiem, tur vidusšķiras ģimenē vīrs ar savu darbu nodrošināja sievu un dažus bērnus; šobrīd tas vairs nav iespējams - citiem vārdiem sakot, jap, labklājība arī attīstītajās valstīs relatīvi samazinās.

No otras puses, ja tas Tevi mierina, līdz brīdim, kad mēs iesim pensijā, mūsu kontinents kopumā un valsts konkrēti draud būt tik "novecojušas", ka solidārās pensiju sistēmas uzturēšanai būs nepieciešams pensijas vecumu paaugstināt, paaugstināt, paaugstināt, tā kā ir gana liela iespēja to pensiju vispār nesagaidīt.

petrovichs

Ja tā skatās, tad visaugstākais dzīves līmenis ir tur, kur viens vīrs apgādā vairākas savas sievas un bērnu pulciņu :)

divi_g

Runa ir par viena cilvēka spēju nopelnīt algotā darbā relatīvā izteiksmē.

j_puce

ASV nabadzību mēra relatīvi - nabagi ir cilvēki, kuriem ienākumi ir zemākajā ienākumu piektdaļā. Tas ASV gadījumā nozīmē personas, kur divi strādājoši vecāki audzina 2-3 bērnus un dzīvo ārpilsētas mājā ar četrām guļamistabām, plazmas televizoru un 3 automašīnām.

watt

bet naudas drukājamā mašīna ir iedarbināta uz pilnu klapi, un galu vai malu tai neredz - apstāsies tikai kad zeme būs izsūkta sausa

divi_g

Zemes izsūkšanu es gan drīzāk sauktu par patēriņa, nevis "naudas drukājamās mašīnas" vainu, bet citādi - jā. Jo "vairāk patērēt" = "labāk dzīvot", un tā tas ir bijis vienmēr, ar ļoti īsiem, spēcīgu satricinājumu izraisītiem, pārtraukumiem.

watt

nu te arī laikam mēs atrodam strīda akmeni - man ir sajūta, ka pie patēriņa vainīga ir monetārā sistēma, kas cilvēkam signalē, ka viņam pienākas arvien vairāk resursu.

ja nauda būtu kalta no zelta, kaut vai izstiepies, vairāk par savu vienu zelta monētu nedēļā tu nenopelnītu. jo nebūtu to monētu tik daudz, ka visiem pietiek.

divi_g

Nez, man liekas, ka monetārā sistēma vienkārši ir piemērojusies vēlmei vairāk patērēt, jo šī vēlme bija apstākļos, kad monetārā sistēma bija atšķirīga - gan tai pašā PadSavienībā, gan kaut vai feodālismā, piemēram.
Plus monetārās sistēmas piemērošanos noteica arī nepieciešamība finansēt divus milzīgus karus.

watt

tātad "fractional banking", naudas nemitīga devalvēšanās, nemitīgs IKP pieaugums, garantēta inflācija, naudas drukāšana no zila gaisa - it īpaši tagad, kad nauda ir tikai cipariņš elektroniskā kontā, ir piemērojusies vēlmei vairāk patērēt?

jā, mēs tagad spējam patērēt ārkārtīgi lielā ātrumā, jo mums ir ūberfabrikas un ūberpārstrādes kombināti, un katram ir auto, un nafta tiek pumpēta desmitiem miljonu barelu dienā.

un cilvēkam tiešām ir iedzimta vēlēšanās dzīvot labāk un sekojoši arī vairāk tērēt.
bet vai tas nozīmē, ka to ir jāļauj?

divi_g

Jap par divām pirmajām rindkopām.

Nu, ar to neļaušanu ir pagrūti. Kas tev liek domāt, ka kritēriji, pēc kuriem tu (vai kāds cits) spriedīsi, kuram ļaut tērēt un kuram ne, ir labāki par šobrīd esošajiem? Vai cita sistēma būs labāka? Kādi būs zaudējumi no sistēmas maiņas? Utt.

buks

No labi strādājošiem valsts uzņēmumiem pirmie nāk prātā Renault, Staoil ij vēl strēķītis. Uzņēmuma rentablitāti nosaka menedžmenta kvalitāte, nevis kam tas pieder.

divi_g

Tas, protams, ir labi, taču saderam, ka slikti strādājošu valsts uzņēmumu ir vairāk nekā labi strādājošu? Jo, kā smejies, menedžmentu kāds ieceļ, nevis tas nokrīt no zila gaisa.

watt

tu laikam neesi lietas kursā kā privātos uzņēmumos ir.
privātā sfērā ir divas prioritātes:
1) izstrādāt un izmārketingot produktu, to uzražot
2) par visām varītēm to produktu nopārdot un iegūt peļņu.

viss pārējais privātajam nepiš.
a) visas iespējamās izmaksas tiek eksternalizētas. pajāt par strādniekiem, pajāt par dabu (piesārņojumu), pajāt par kvalitāti
b) neinteresē kas notiek pēc pārdošanas. kāpēc jātaisa visas patērētāju aizsardzības aģentūras? tāpēc ka ražotājam/pārdevējam neinteresē kas ar to produktu notiek pēc tam kad viņi savu naudiņu ir saņēmuši.
(es esmu lietas kursā, ka progresīvākie brendi ir sapratuši ka jādomā par visu produkta dzīves ciklu - no rūpnīcas konveijera līdz veikala plauktam - līdz mēslainei, utt., bet tas jau ir tikai tāpēc ka ir izrēķinājuši ka tas viņiem ir izdevīgāk. ja nav izdevīgi (piemēram, support vai garantijas remonti), tad tas arī netiks darīts. ja vien valsts ar likumu nepiespiedīs.
c) kāpēc ASV pieņem Sorbanes-Oxley likumdošanu? tāpēc ka privātie ir naski uz krāpšanu un korupciju. Paskaties uz Enron - ko viņi darīja ar Kalifornijas "privatizēto" elektrības apgādes tīklu. (sk. "Smartest guys in the room" docu)
d) un pastrīdēties mēs varam - vai valsts uzņēmums / vai privāts uzņēmums iedzīvotājiem atnes vairāk labuma.

divi_g

Tu domā, ka pats baigi esi lietas kursā par visu, ja? Nu tad pastāsti man, kas "piš" valsts struktūras un uzņēmumus? Vispār NEKAS, it īpaši šajā valstī.

martcore

personiski es ceru uz kaut kādas pašcieņas eksistenci ražotājiem. ka viņiem vienkārši apriebsies, ka viņu produktu pamatoti sauc par sūdu.
negribētos to visu novest līdz valsts diktatūrai.

biezpientaure

globalizācija, ka viņu, pie vainas: laikos, kad transportēšana bija dārga, nevarēja atvest kartoškus, vai vēl trakāk, pienu, no citas pasaules malas un izļurkāt vietējo tirgu. Labi ja atveda kādu zīda lakatu vai podu melnas tējas - bet tos jau nepirka katrs otrais.

Protams, pie vainas arī degradācija - kamēr cilvēki nekrāja plazmas lūramajam un ceļojumam uz pasaules malu, neviens tos sūdus ko tirgo par ēdamo, i mutē neņemtu. Kopā ar urbanizāciju, kad cilvēki ir atkarīgi no veikaliem, daudz vieglāk manipulēt - kur ta liksies, pašiem jau dārzu nav un tā paša laika audzēt arī nav.

watt

parakstos zem šitā.

divi_g

Viena no lietām, kas mani nebeidz pārsteigt, ir 100 gadus vecas pagātnes apjūsmināšana internetā. Nu jau reiz tolaik bija tik labi, kādēļ Tu - personiski Tu - sēdi un klabini taustiņus, uzēdot to globalizācijas sarūpēto sūdmaizīti, nevis savā saimniecībā audzē pats sev nesūdainu pārtiku?
Jeb, citiem vārdiem sakot, nevajag liekuļot.

watt

kautkāds jocīgs tev tas apgalvojums, ka obligāti būtu jāaudzē pašam savi graudi un kartupeļi, pašam jāaudzē cūkas un govis, un pašam jākuļ, jāslauc un jākrejo, ja gribi normālu, veselīgu pārtiku ēst.

it kā nevarētu pieprasīt, lai pārtika netiktu pārbāzta ar konservantiem un aizstājējiem, jo tas kautkādā veidā ir divkosīgi.

divi_g

Tev liekas jocīgs apgalvojums, ka cilvēkam, ja viņu neapmierina esošā situācija un ir pieejama alternatīva, kura viņu apmierina vai vismaz varētu apmierināt, vajadzētu izvēlēties šo alternatīvu? Man, savukārt, tas liekas jocīgi :)
Un, cik man zināms, ekoloģiski tīra pārtika arī Latvijā ir nopērkama, vismaz kaut kāda. Spēj tik maksāt kaut vai tā paša "Daugavas" piena cenu ;)

watt

man kautkā stulbi liekas, ka tu pilnībā pieņem situāciju ka veikalā ir pilni stendi ar nepārtiku.

divi_g

Imho nepieņemt nozīmē aiziet no Sistēmas, nevis dzīvot tajā.

watt

nu tev gan jocīgs skats uz Sistēmu - var taču arī mainīt

petrovichs

Vai tā ir sistēma priekš Tevis viena paša, ka gribi to mainīt? Mok citi to grib atstāt tādu kā ir? :)

watt

es tik mēģinu uzskaitīt, kam kas ir izdevīgi

petrovichs

OK. Tikai lūdzu neaiztiec ar rokām! :))

divi_g

Lamājot veikalā nopērkamo pārtiku par sūdiem Tavā žurnālā? Incants revolūcijas koncepts.

watt

zini, nebūtu tu labāk šito rakstījis.
alternatīva tad laikam būtu ka atļauts ir tikai "love it or leave it" - kritizēt ir NEPATRIOTISKI - nepatīk latvijā, čemodāns, lidosta, īrija. tā sanāk?


es savukārt uzskatu ka nopērkamos piena "produktus" par sūdu nosaucot es konstatēju faktu, nevis kautkā īpaši nolamāju.

divi_g

Nu zini, "nebūtu tu labāk šito rakstījis" es varētu teikt par visu Tavu pukstu, un?

Ja tā ir fakta konstatācija, tad es esmu baletdejotājs. Labākajā gadījumā tā ir attieksmes fiksēšana, ar faktiem tam ir diezgan mazs sakars.

misame

es, piemēram, to sūdu ēdu ar prieku (vai- bez naida), tomēr mani uztrauc pats fakts, ka tieku čakarēts, ka kāds, kurš apzinās, ka tas ir sūds var šo man tirgot un apgalvot, ka nav.

divi_g

Cilvēki melo. Tā ir vēl viena aksioma, kopā ar "cilvēki grib patērēt vairāk". Un, godīgi sakot, tas, ka man melo vai mēģina melot anonīmi uzņēmumi, mani vairs īpaši nesatrauc, man lielāka problēma liekas tas, ka pa reizei melot mēdz arī man personiski pazīstami cilvēki, tajā skaitā arī man. Varbūt tas ir kkāds ideālu zudums no manas puses, nezinu.

savaadaisu

Nu tad paaudzē 1000 govis un pasaki vēlreiz vai izmaksas pieaug vai nē. Elektrība kūts apgaismošanai, piena slaikšanas mašīnām, dzesētājiem. Graudu iesēšanu, tavai zināšanai, neveic ar roku, bet gan ar traktoru(-iem), lai tie darbotos ir nepieciešama degviela. Galu galā viens cilvēks visu izdarīt nevar - ir jāalgo darba spēks. Utt utjp ... ta ka nevajag ja ... a vot kur piena pārstrādātāji dabū to četrkāršo uzcenojumu es gan nesaprotu.

watt

Pieņemsim ka tu saimnieko Aizkrauklē, un elektrību tev piegādā Pļaviņu HES. Vai HES ir pieaugušas izmaksas? (Vai ūdens, kas caur turbīnām tek, tagad ir sācis prasīt vairāk naudas?)

Pieņemsim, ka tu saimnieko īpašumā, kur blakus tek upe, un tu esi uztaisījis mazo HES, un elektrību ražo pats savu. Vai tev pieaug elektrības izmaksas?

Par degvielu jā. Bet pieņemsim ka savu pienu tu ved ar zirgu, kas zāli ēd. Vai tev pieaug transporta izmaksas?

j_puce

Jā, pieaug. Cilvēku algas, kas sēž HESā un Latvenergo grāmatvedībā, pieaug. Turbīnu amortizācijas izmaksas pieaug. Pārvades tīklu cenas pieaug (dārgāki metāli utt.). Un vēl - ja visi dzīvotu blakus HESam, tad tā vēl varētu teikt. Pusi no Latvijas elektrības iepērk no ārzemēm.

kihelkonna

nu manuprāt vairums rakstītāju ir jaunie sabiezējušie.
lai nonāktu pie domas, ka jādalās, ir jāiziet zināma attīstība.
skaidrs, ka dalīties grib tie, kam nekā nav. bet kad kāds ir kādu lielu labumu dabūjis, tad sākumā parasti negrib dalīties. viņam sevī ir jāiziet kapitāla uzkrāšanās fāze.

j_puce

Neesmu sabiezējis. :) Dalīties var ar tiem, kam to tiešām vajag un kas bez tā nevar iztikt. Nevis ar tiem, kas neko negrib, kā vien ēst par velti un dzert par velti.

mena

Es nupat iedomājos, ka viss "būtu labāk", ja parastie vidējie aritmētiskie cilvēki kļūtu reliģiozi. Vienalgā kādā ticībā, konfesijā, bet - tā patiesi.

mena

Un vēl vispār - vai vidējais aritmētiskais cilvēks "ir pelnījis" un "ir tā vērts"??

watt

ja paskatās vēsturi, un to, kā valstis ar saviem iedzīvotājiem izrīkojušās, tad tādi jautājumi nerodas.

j_puce

Es, savukārt, esmu ar labēju domāšanu un uzskatu, ka kreisi domājošie ir bērna prātā (nu tas tā nedaudz agresīvi skan, jo īstenībā es esmu labvēlīgi un toleranti noskaņots, bet pieskaņojos tekstam par muļķību).

Kāpēc?

1. Kreisa domāšana izvirza par uzdevumu valstij parūpēties par visu cilvēka dzīvi - palīdzēt vecākiem bērnu izaudzināt, izglītot (pie tam pilnībā atbilstoši paša cilvēka vēlmēm), pabarot, garantēt darbu un ienākumus, sargāt drošību, rūpēties, lai cilvēki dzīvo veselīgā vidē, ēd labu un veselīgu pārtiku, tiek nosargāti no nevēlamas ietekmes, lai katram cilvēkam ir mājoklis, parūpēties par to, lai slimie tiktu ārstēti labā kvalitātē, aprūpēt cilvēkus vecumdienās (nodrošināt ienākumus, samazināt izdevumus utt.). Izklausās pēc sapņa? Nē, izklausās pēc maza bērna fantāzijas par iespēju iekļūt saldumu veikalā un ēst visu, cik grib. Par ko šādā sabiedrībā atbild pats cilvēks? Par to, kā izklaidēties? Ar ko tad pieaudzis cilvēks atšķirtos no bērna? Man vienmēr ir šķitis, ka pieaugušu cilvēku raksturo atbildības uzņemšanās - no sākuma par sevi, tad par savu ģimeni, bērniem, savu valsti un visbeidzot par saviem vecākiem, kad tie vecumdienās vairs pilnvērtīgi par sevi nevar parūpēties. Valsts kļūšana par Lielo Mammu padara mūs visus par mūžīgi bezrūpīgiem bērniem. Nav nekāds brīnums, ka mums jauni bērni nedzimst (dzimst ļoti maz) - ir tomēr lietas, kuras valstij nevar nodeleģēt un tad nu mēs neesam gatavi tās uzņemties un ierobežot savu mūžīgo bērnību.
Protams, jebkurā sabiedrībā ir tādi, kas paši par sevi nevar parūpēties un rūpju uzkraušana par viņiem tikai vecākiem/radiniekiem būtu augstākā mērā netaisnīga - piemēram, cilvēki ar invaliditāti. Latvijas konkrētās situācijas gadījumā - ekonomisko pārmaiņu dēļ mums ir izveidojies "bez vainas vainīgo" pensionāru slānis, kas pensionējās pirms 1996. un nedaudzos sekojošos gados. Tā ir īpaša atbildība sabiedrībai, kas jārisina.
Tomēr vispārīgi - valstij ir jāuzņemas funkcijas, kuras paši pieauguši cilvēki nespēj atrisināt.

2. Kas par to visu maksās? Manis aprakstītais modelis liek valstij agrāk vai vēlāk pāriet uz tādu pārdales modeli, kur vismaz 80% no resursiem nonāk valsts rīcībā. To, ko tas nokauj uzreiz - jebkādu privātu iniciatīvu (kaut, protams, bagātie ir atraduši risinājumu, kā pelnīt Zviedrijā, bet nodokļus maksāt Kaimanu salās). Apskatieties apkārt pasaulē - valstiskas rūpes par to, kādas zāles mēs dzersim, ir novedis pie tā, ka zāļu cena ir augusi dramatiski un industrijas koncentrācija ir fenomenāla. Tas pats notiks ar pārtiku utt. No valsts intervences iegūst tikai lielie, jo viņi vienīgie ir spējīgi izdzīvot. Vai arī tiek izveidots mehānisms, kas mākslīgi uztur miljoniem liekēžu (kā ES Common Agricultural Policy) uz mūsu visu ienākumiem.

3. Ja valsts uzņemas bezgala daudz funkcijas, tad politiskā diskursā nozīmi zaudē patiešām svarīgās lietas - lieta, kam valsts ir dibināta pirmām kārtām - mūsu visu aizsardzībai no ārējiem draudiem. To labi var redzēt izlaistajās R-Eiropas valstīs, kas ir jau aizmirsušas, kā ASV viņu vietā izcīnīja uzvaru Aukstajā karā, kas būtu sagrāvis viņu dzīves stilu, iecienīto brīvību utt.

4. Valsts pati par sevi ir dranķīgs pārvaldītājs - grūti nosaukt kaut vienu procesu, ko valsts sekmīgi būtu attīstījusi ilgāk par dažiem gadiem. Tie vienmēr tiek apaudzēti ar nevajadzīgu birokrātisku formālismu un noraksti bezgalīgās procedūrās. Jāpiekrīt Reiganam - "valdība nekad nav risinājums, tā vienmēr ir problēma".

buks

+100