- 2008.02.28, 19:45
- Kautkādi aizdomīgi labēji uzskati parādās komentāros. Tāpēc būs jāteic kāds skarbs vārds: man liekas, ka labēji uzskati liecina par cilvēka politisku tuvredzību, un, iespējams, muļķību.
Definēšu ko es saprotu ar "kreisiem" uzskatiem, un kreisi orientētu valsti:
1) Kopīga veselības aprūpe (universal healthcare), bezmaksas izglītība, valsts garantētas pensijas, bezdarba pabalsti, pabalsti nabadzīgajiem.
2) Valsts garantēta elektroenerģija, gāze, apkure, ūdens. Garantēti dzīvokļi un infrastruktūra.
3) Valsts rūpējas par ilgspējīgu pastāvēšanu, izmanto atjaunojamus resursus, neļauj rūpniekiem piesārņot dabu, un seko, lai iedzīvotāji netiktu indēti.
4) Vara pieder tautai, nevis atsevišķiem oligarhiem un industrijas lobiju grupām.
"Labēja" valsts sekojoši būtu tāda:
1) Privatizēta veselības aprūpe (ja nespēji maksāt - vari mirt), izglītība tikai tiem kam jau ir nauda, privatizētas pensijas (ja spēji sapelnīt), at-will darba līgumi (darba devējs jebkurā brīdī tevi var atlaist, nenorādot iemeslus), nabadzīgie tiek ignorēti.
2) Privatizēta enerģētika - maksā cik korporācija prasa. Ja ir nauda, vari nopirkt no valsts zemi, bet par labiekārtošanu atbildi pats. Māju īpašnieki īri iekasē tik, cik viņiem liekas vajadzīgs - iedzīvotāji katrs ir pats par sevi, un valsts tur neiejaucas.
3) Valsts nodarbojas tikai ar likumdošanu, policiju, tiesām. Ar visu pārējo, kas nepieciešams (un kas nes peļņu) nodarbojas privātas kompānijas (korporācijas), kas domā tikai par peļņas maksimizēšanu.
4) Iedzīvotāju noslāņošanās, 90% naudas un 90% no īpašumiem pieder 5-10% bagātāko iedzīvotāju, kas arī diktē likumus.
Uzskaitītie kritēriji ir ekonomiskie kritēriji - es neapskatu politisko sistēmu, jo no politikas maz saprotu.
Un tagad par aizdomīgajiem viedokļiem:
a) (pārfrazējot) "Pensionārs pats ir vainīgs, ka ar viņa pensiju nepietiek lai izdzīvotu, ka nepietiek lai nopirktu pārtiku. Vajadzēja vairāk pelnīt, un ta arī pensija būtu lielāka!"
Tam, cik liela ir pensija, maz sakara ar to, ko par to naudu var nopirkt. Ja valsts nauda būtu segta ar konkrētu mantu (zeltu, vai, piemēram, garantētu ka par vienu latu var nopirkt 5 litrus piena), tad vismaz būtu skaidrs cik daudz tu pārtikas varēsi nopirkt par sakrāto naudu. Tu būtu drošs, ka tas tā būs gan pēc 20, gan pēc 60 gadiem.
Bet šobrīd ir tā, ka pēc 20-30-40 gadiem, ar to naudu, ko cilvēks ir sapelnījis sev pensijai, vairs nepietiek lai paēstu, un tur vairs nav vainīgs pensionārs.
Vainīga ir monetārā sistēma, kurā ir iestrādāta garantēta inflācija un naudas devalvēšanās.
Bet šobrīd - nav nekādu garantiju. Maize un piens ir labs piemērs - jo govis taču uzturēt nav kļuvis dārgāk, tu palaid viņas ganīties, un lai ēd zāli. Vakarā tik izslauc piena spaini. Kviešus, rudzus audzēt nav kļuvis dārgāk - tikai iesēj, un lai viņi aug paši. Izmaksas nav mainījušās*! Bet kāpēc tad cenas aug? Jo krītas naudas vērtība.
b) "[piena ražotājs] nav nekāds cilvēces labvēlis, bet gan biznesmenis, kura mērķis ir gūt peļņu. Ja viņš nespēj atrast citus izplatīšanas kanālus kā vien Maxima un Rimi - vai tā ir mūsu problēma?"
Vai nav mūsu problēma, ka galvienie lieltirgotāji pieder leišiem un norvēģiem respektīvi, un tirgotājiem nav nekādas daļas par to, ka viņu tirgotā pārtika ir neveselīga, ir piebāzta ar visādiem konservantiem, steroīdiem un ģenētiski modificētiem augiem un bīstamām E vielām, un ir negaršīga? Tirgotāju kompetencē ir tikai maksimizēt peļņu. Un bez tam, ja tas ir ārvalstu uzņēmums, kāda viņam daļa gar kautkādiem Latvijas iedzīvotāju veselību? Tādiem tik tirgot vislētākos sūdus par visdārgāko naudu, un pajāt par sekām.
Ja Latvijas ražotājs gribētu tirgot veselīgu pārtiku (pieņemsim, ka viņam tomēr piemīt kautkāda nacionāla, nacionālpatriotiska domāšana), kas piespiedīs dominējošos tirgotājus vispār atvēlēt viņam vietu uz plaukta? It īpaši, ja nacionālā ražotāja produkts konkurē ar dominējošo "produktu" kur viss dabīgais ir aizstāts ar mākslīgo lai tikai būtu lielāks peļņas procents.
Un paskaties uz privātajiem ražotājiem - cik tad īsti bija palikuši, kas krējumu dabīgām metodēm ražo? Nevis no piena izkāš visus taukus, piešauj klāt vislētāko tauku aizstājēju, palmu eļļu, un lai izskatītos balts - labi daudz E krāsvielas. Un lai garšotu pēc kaut kā - labi daudz E mākslīgo garšas "pastiprinātāju", "stabilizatoru" un "emulgatoru".
It kā nacionālie ražotāji, bet ražo pēdējos mēslus! Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem pirmā prioritāte ir peļņa. Ja tu cilvēks pērc to sūdu, un garšu atzīsti par labu esam, tad ražotājam viss ir skaidrs - sūds vēl nav pietiekami sūdīgs, un peļņa vēl nav pietiekami augsta: uz priekšu.
* (ok, izmaksas ir mainījušās, jo degviela nu ir dārgāka, un vairāk jāmaksā par novākšanu, transportu, apstrādi, cepšanu, utt., arī pats zemnieks vairs negrib par grašiem rukāt.) - 76 rakstair doma
- 29.2.08 22:37 #
-
Tas, protams, ir labi, taču saderam, ka slikti strādājošu valsts uzņēmumu ir vairāk nekā labi strādājošu? Jo, kā smejies, menedžmentu kāds ieceļ, nevis tas nokrīt no zila gaisa.
- Atbildēt
- 1.3.08 10:46 #
-
tu laikam neesi lietas kursā kā privātos uzņēmumos ir.
privātā sfērā ir divas prioritātes:
1) izstrādāt un izmārketingot produktu, to uzražot
2) par visām varītēm to produktu nopārdot un iegūt peļņu.
viss pārējais privātajam nepiš.
a) visas iespējamās izmaksas tiek eksternalizētas. pajāt par strādniekiem, pajāt par dabu (piesārņojumu), pajāt par kvalitāti
b) neinteresē kas notiek pēc pārdošanas. kāpēc jātaisa visas patērētāju aizsardzības aģentūras? tāpēc ka ražotājam/pārdevējam neinteresē kas ar to produktu notiek pēc tam kad viņi savu naudiņu ir saņēmuši.
(es esmu lietas kursā, ka progresīvākie brendi ir sapratuši ka jādomā par visu produkta dzīves ciklu - no rūpnīcas konveijera līdz veikala plauktam - līdz mēslainei, utt., bet tas jau ir tikai tāpēc ka ir izrēķinājuši ka tas viņiem ir izdevīgāk. ja nav izdevīgi (piemēram, support vai garantijas remonti), tad tas arī netiks darīts. ja vien valsts ar likumu nepiespiedīs.
c) kāpēc ASV pieņem Sorbanes-Oxley likumdošanu? tāpēc ka privātie ir naski uz krāpšanu un korupciju. Paskaties uz Enron - ko viņi darīja ar Kalifornijas "privatizēto" elektrības apgādes tīklu. (sk. "Smartest guys in the room" docu)
d) un pastrīdēties mēs varam - vai valsts uzņēmums / vai privāts uzņēmums iedzīvotājiem atnes vairāk labuma. - Atbildēt