8:18AM
o, izmeta sponsorēto reklāmu par Holandes maģ. trifelēm, kuras nu ir legālas visā EU.
o, izmeta sponsorēto reklāmu par Holandes maģ. trifelēm, kuras nu ir legālas visā EU.
Vai varat ieteikt kādu juristu zemes atpirkšanas jautājumos?
“I see Eileen as a wayward walking country minister posing as a dyke poet. Her mind is the most expansive mind I’ve ever had the pleasure of being in contrast to. There is no thought or impulse of mine, be it revolutionary, feminist, radical, dirty, beautiful, silly, abstract or murderous, that feels ugly. That totally frees me up to say to myself: more, more, more.”
manai cibai pirms 10 dienām apritēja 20 gadi.
ejtunost... puse manas dzīves!
Lai iet mazliet statistikas:
šo cibu neesmu dzēsusi ne reizes. ir dažas paralēlās, par kurām esmu aizmirsusi un neesmu lietojusi gadiem.
paliku zem atslēgas, kad reiz Takā pie bāra kāds nepazīstams vīrietis man sāka atstāstīt tās saturu.
mana ciba ir vecāka par manu meitu. šeit zem atslēgas kaut kur jābūt pierakstītam manam dzemdību stāstam (toreiz cāļa marta grupā tā darīja, es iekopēju arī šeit un labi, ka tā).
cibā es atradu vīru
cibā es atradu (tagadējo) darbu
apmeklētās cibas ballītes - neskaitāmas
mazliet ilgojos pēc aktīvās vecās cibas, bet tāda laikam ir soc.tīklu realitāte, ka tiem ir uzplaukumi un norieti.
nu tad, par tiem nākamjiem 20, kā sak'!
Nevaru izškirties starp mâlu un porcelånu. Ja viens ir vienradzis un otrs ir krupis, vai kristietĩba vs šamanisms. Neiespējamas un varbūt nevajadzīgas izvēles
velobraucēju uz Mežaparka celiņa tik pat cik pienenīšu tā malās
Šajās dienās atradu YouTube kanālu "Matrix explained" un mazliet binge veidā izgāju cauri jaunākajām teorijām par Matrix 4 filmu.
Kā arī jaunumiem par Matrix 5.
Atziņas tādas, ka
1) Nevis mīlestība glābj un rada, bet beznosacījumu mīlestība glābj un rada.
2) Mašīnas un mākslīgais intelekts pūlas saprast divu cilvēku beznosacījumu mīlestību, atdarināt to, taču velti.
3) Liela daļa cilvēku nemaz negrib būt brīvi, bet tikai bagāti, tāpēc nemaz necenšas mīlēt, bet tikai pavadīt laiku matriksā komfortabli.
4) Materiālisms cilvēkam palīdz aizmirst matriksa iepriekšējos ciklus, iegalvojot, ka ir tikai viena dzīve. Un tam notic pagaidām daudzi.
5) Matriksā sākumā bija paradīze, taču daudziem cilvēkiem tajā apnika. Cilvēkiem šķiet, ka viņi grib mieru, bet patiesībā viņi, lielākā daļa, grib tikai relatīvu mieru. Ļoti mierīga dzīve viņus garlaiko.
Kā Pēteris Vasks izskatījās jaunībā?
nē, nu jautājums par bērnības filozofiskajām rotaļlietām man likās kaut kāds nekorekts
it sevišķi jau uz kozlova pagājušā šitštorma fona, nafig to vajag likt vispār uz galda
man bija versija par rubika kubiku, lai arī komandas atbilde par plastilīnu man šķita vēl interesantāka, taču visādas filozofiskas konecepcijas var piedzīt tur jebkam, gan vilciņam, gan plastmasas sliežu dzelzceļam, var arī kastroli sev uzvilkt galvā un sist pa viņu ar slotu - viss der.
kapteinis un nastja gan bija pilnīgi stellāri, otrs mīļākais tīms klubā.
Latviešu repā man laikam visvairāk patīk, ka tas var mani sasmīdināt. Un sasmīdināt ne tikai tāpēc, ka smieklīgs, bet tāpēc, ka asprātīgs. Piemēram,
"Rādās pravietiski sapņi
pēc kuriem nekas nenotiek"
// vismazāk laikam patīk mūžīgais peregars, bet nu tas ir tikai mans gļuks //
Šajā pavasarī, gatavojot divas devītās klases meitenes eksāmeniem, jo vairāk jūtu, cik labi, ka es saprotu 14 gadīgu meiteņu psiholoģiju.
Tas ir pateicoties, galvenokārt, māsai, kura 15-16 gadu vecumā, varbūt pat tajos 14, man stāstīja diezgan daudz par savām izjūtām. Varbūt viņa stāstīja vēlāk, atceroties, kāda bija 8-9.klasē.
Tas ir laiks, kad pusaudžiem gribas izcelties. Parādīt savu individualitāti. Meitenēm mēdz gribēties atrast tādu make-up un drēbju salikumu, kas ir unikāls, un ir viņai vienīgajai visā skolā, vai savu draugu vidū.
Lai arī viņa, varbūt, kā daudzas smagās mūzikas klausītājas, staigā ādas jakā, melnās biksēs un koši sarkanu lūpukrāsu, ir kāda nianse, kas viņu atšķir no pārējām. Vai tie ir auskari, vai rokassprādze, vai kaklarota. Dažreiz tie ir pīrsingi.
Dažreiz tie ir ārzemēs pirkti zābaki ar spīdumiem. Citreiz matos ielikts kāds dekors, kas var arī saturēt cirtas, lai ieveidotā frizūra vakara laikā saglabātos.
Parasti to kombinē ar mežģīnēm, legingiem, svārkiem, dažādu nokrāsu acu ēnām. Var arī uz sejas uzzīmēt miniatūru sirsniņu ar hennu.
Vēl ļoti svarīgi ir nagi. Rokas redz visi. Tāpēc nagiem jābūt ar unikālu dizainu. Melnā vai sarkanā krāsa ir par maz. Nagus var uztaisīt kā mazu glezniņu. Tajos var būt rietošs mēness vai zvaigznes.
Tas viss kopā, šī sapošanās, vienalga, vai tā ir iešanai uz skolu, vai ballītei ar draugiem vakarā, ir gara un pamatīga. Cik stundas tiek pavadīts pie spoguļa mācoties uzklāt grimu ideāli! Cik ļoti dīkts vecākiem, ka tas vai šis topiņš ir tā vērts, lai vecāki no ārzemēm to pasūtītu!
Tas viss tiek darīts, lai varētu skolas sistēmā, kur visus sarindo alfabēta un atzīmju secībā, saglabāt savu es. Vai arī, ja skolā vienā klasē ir trīs Ievas, lai esi Ieva ar mēness auskariem, nevis Ieva nr. 3.
Laikam ejot, saprotu, ka meitenes bieži vien man kā draugam ir paraudājušas uz pleca par dažādām lietām, bet reti kad stāstījušas visu. Māsa stāstīja ļoti daudz.
Pusaudžu laiks, 11 - 17 gadi, bieži vien saskan ar laiku, kad jaunais cilvēks ir visievainojamākais. Viņu var viegli saraudināt vai sadusmot. Zēni dumpojas pret vecākiem, meitenes taisa histērijas. Vecāki cenšas viņu galvas stūrēt pretī pieaugušo dzīvei un lielākai prasmei uzņemties atbildību par savu rīcību.
Visi vecāki, kuri cenšas just līdzi un vienmēr atceras, kādi paši bija 14-15 gados, pamatskolas beigšanas pavasarī, ir pelnījuši manu atzinību.
Tas arī ir laiks, kad daudz kas notiek pirmoreiz. Pirmie eksāmeni. Pirmās ballītes. Pirmais skūpsts, attiecības. Pirmā iemīlēšanās līdz ausīm un sekas no tās.
Jaunais cilvēks iziet no tā visa ārā stiprāks, pieredzējušāks, viedāks.
Tas ir lielu pārmaiņu, lielas izaugsmes laiks. Man kā vecākajam brālim un tagad skolotājam, ir bijis un ir gods to redzēt un atbalstīt tos un tās, kas tam iet cauri.
Māksā par degvielu, neizkāpjot no automašīnas. Ievadi sūkņa numuru, lai sāktu degvielas uzpildīšanu.
Hm... Dārgie komunikāciju speciālisti, kopīraiteri un UX speciālisti, kā tieši jūs šo iztēlojaties, kā degviela nonāk bākā?
Vai Latvijā ir ''no win, no fee'' jeb "nav uzvaras tiesā, nav jāmaksā" juristu vai advokātu?
Attiecībā uz darba likumu, pazemošanu valsts darba vietā?
Šajā pavasarī lasu grāmatu sēriju, ko sarakstījusi ginekoloģe ar daudzu gadu stāžu.
Jo vairāk redzu paralēles ārsta un skolotāja darbā. Man 10 gadu laikā visi bērni tikuši pārcelti uz nākamo klasi. Visiem paaugstinājušās atzīmes. Tie, kas gribējuši tikt ģimnāzijās, tikuši. Eksāmenus nokārtojuši. VISI. Man to bijis grūti atzīt, bet tā ir, ka mazliet ar to lepojos.
Šajā pavasarī ir skaidrs, ka ir liela iespēja, ka divi bērni paliks uz otru gadu. Tas ir jāpalaiž vaļā.
Jo cilvēkam IR jāmaina ieradumi, dzīvesveids, domāšana gan lai atveseļotos, gan, lai paceltu atzīmi matemātikā par 3 ballēm pusgada laikā.
Ārsts vai skolotājs atbalsta, dod sistēmu, rutīnu, metodes kā to izdarīt, taču cilvēks dara tikai tik, cik grib.
Man ir jāatzīst, ka esmu jauns skolotājs, jo šādā situācijā esmu tikai tagad.
Grāmatā lasu, ka ir daudzi cilvēki, kas ir gribējuši izveseļoties UN saglabāt esošo dzīvesveidu. Taču zāles ir palīdzējušas īslaicīgi, katrs nākamais saasinājums bijis stiprāks, un cilvēka lepnums/ego viņu novedis kapā. Jauns ārsts uztraucies, ko citi kolēģi padomās, ka viņa pacients nomiris. Pieredzējis ārsts pieņems to par dabisku lietu kārtību, ka ir arī tādi gadījumi.
Man vēl daudz jāmācās.
rubrikā "drukas kļūdas, ko negribas labot": NGO panthers
Šodien noskatījos video par radošo procesu, kura premisa man šķita galīgi aplama:
“Why artists are (almost) never happy"
https://www.youtube.com/watch?v=WKMnkfS
Par to, ka radīt nozīmē reflektēt par pasauli sevī, kas rodas, mijiedarbojoties ar pasauli apkārt.
Man šobrīd nav daudz paziņu mākslinieku. Reiz bija grafiķe, kura dzīvoja man tuvu, mēs šad un tad sarunājāmies par to, kā ir gribēt darīt lietas, par ko Latvijā maz maksā. Kā ir strādāt maizes darbu, lai varētu atļauties atlicināt laiku tās darīt.
Šajā video uzsvērtas vairākas lietas:
Radošie cilvēki:
1) Ir ļoti jūtīgi
2) Jūt vajadzību dot pasaulei
3) Veido tādas analoģijas savā iekšējā pasaulē par procesiem, notikumiem, jūtām, emocijām, ka loģiski domājošie ārsti viņus var noturēt par psihiski slimiem
4) Ir ar lielu vajadzību pēc laika vienatnē
Tā nobeigumā pieminēta Japānas grāmata un koncepts Ikegai, kas
saka, ka cilvēks ir spējīgs dzīvot sabiedrībā, ja ir atradis lietu, kas
1) Padodas
2) Patīk
3) Par ko maksā
4) Kas ir vajadzīga sabiedrībai
Tajā pat laikā minēts, ka liela daļa mākslinieku, kas neprot un negrib neko citu darīt, kā tikai radīt, sabiedrībā dzīvot nemaz negrib. Un tāpēc ir nelaimīgi, jo cilvēks bez sabiedrības pilnībā iztikt nevar veselīgā formā un ilgstoši.
Video man šķita tiešām depresīvs. Cilvēks var palaist vaļā savu mākslinieka identitāti un dzīvot ar citu sajūtu, ja viņam ir kaut viena cita kopiena, profesija, amats, sabiedrība, pie kā viņš pieder.
Es, piemēram, trenēju šahā, un šaha treneri ir citādāki kā rakstnieki.
Mācu latviešu valodu un angļu valodu, tulkoju, un valodnieki ir citādāki kā šaha treneri.
Laboju datorus, un IT speciālisti ir citādāki kā valodnieki.
Mans pašvērtējums tāpēc nav tik ļoti atkarīgs no tā, vai mans jaunākais stāsts kādam ir paticis, vai kaut viens cilvēks pateicis, ka tur izlasījis jaunu veidu kā paskatīties uz pasauli, un tas viņu sajūsminājis.
Tajā pat laikā komplimenti manu ego neceļ tik ļoti debesīs, jo zinu, ka augšana un izcilība ir daudzu gadu pakāpenisks process, turklāt humanitārajās zinātnēs un mākslā arī mazliet relatīvs.
Es kaut ko daru, jo mīlu procesu. Gala rezultāts nekad nav tāds, lai būtu 10/10, nekad nav perfekts. Es kļūšu viedāks un izdarīšu vēl labāk. Tā vienmēr notiek.
Vissvarīgākais ir radošam cilvēkam saprast pašam sevi. Jo Tu esi sev pirmais kritiķis, pirmais fans un atbalstītājs.
skorpiona pilnmēness gaismā, lasīju, ka ir tāds viedoklis saskaņā ar kuru "pārmērīgi augsts intelekts" ir neurodivergence pati par sevi
Manas pārdomas sākās, kad mans čoms pagājušajā gadā apprecēja pedantisku dāmu.
Īsi pēc tam viņš ieradās manā dzīvoklī un paziņoja, ka te kārtība ir 3/10 līmenī.
Man tas kā skolotājam piedūra un es nolēmu laboties. Drīz pēc tam viņš mums ar dzīvokļa biedreni nopirka jaunu spoguli, lai būtu labāka kārtība.
40 gadus atpakaļ ražots spogulis, lai arī praktiski jauns, ko grasījāmies uzstādīt, labāk lai iet miskastē.
Uztraucoties par to, ko vēl viņš varētu mums uzdāvināt, es iegādājos mini putekļu sūcēju, lai drošības labad izsūktu dzīvokli reizi dienā. Ja nu viņš piebrauc kādu reizi bez brīdinājuma un atkal secina, ka man te ir bardaks.
Kopš tā laika es katru rītu pētu putekļus uz grīdas. Tos, kurus var 1.5m attālumā saules gaismā redzēt, ar roku vai putekļu sūcēju, vai lupatu, pārvietoju prom no grīdas vai virsmām.
Speciāli noteicu, ka sestdienās es pārbaudu durvju stenderes un rokturus, vai tie ir nospeķoti ar sviedriem. Vēl virtuves grīda, tā ir īpaši bīstama.
Pleķus ir jāpamana, pirms tie iesūcas linolejā.
Virtuves linoleju ar egļu ekstraktu mazgāju katru nedēļu. Sienas viņš draudēja pārkrāsot, ja tās nosmērēsim. Tāpēc tām eju garām, ēdu atstatus no visām sienām virtuves vidū, lai drošāk. Uz galda obligātas ir vaska drānas vai paliktņi. Citādi ar bietēm vai citu grūti tīrāmu sulu var nosmērēt galda virsmu.
Ņemot vērā manu tīrības pakāpi, gandrīz visas mēbeles ir baltas, lai labāk varētu redzēt putekļus.
Logus jātīra ļoti bieži, jo no ārpus vējš sanes putekļus. Ventilācijas lūkas tāpat. Kājslauķis jātīra arī bieži.
Viņš solīja pēc nedēļas pie manis atbraukt, un es jau domāju, ko vēl varētu nospodrināt. Jo tomēr gribu parādīt, ka varu tīrības ziņā ar viņa sievu - inženieri stāvēt blakus.
Neviena sieviete mani nav tā lamājusi par bardaku mājās kā viņš. Tāpēc, kad ir brīvs brīdis, meklēju, vai izlietnē ir kaut mazliet tauku, ko notīrīt.
Pēc tam paliek ap sirdi tik labi.
Draugi, kā latviski efektīvi pateikt to take things at face value?
Nupat konstatēju, ka Billie Eilish "happier than ever" beigas man totāli asociējas ar Radiohead "karma police" beigām un attiecīgi es intuitīvi gaidu, ka pēc tam skanēs "fitter happier" & that makes me happier than ever
Navigate: (Previous 20 friends)