mīlu gan

dienas raksts:

https://pietiek.com/raksti/migranti_un_buldozeri/

***
Latvijai nav burtiski jākopē Dānija. Taču Latvijai ir pienākums saprast, kā darbojas šis mehānisms. Valstis nesabrūk vienā rītā. Tās sāk zaudēt sevi tad, kad pārāk ilgi izliekas, ka paralēlas telpas, paralēlas lojalitātes un paralēlas normas ir tikai "daudzveidība", nevis drauds valstiskumam.
Ja Latvija grib līdzīgu rezultātu - proti, novērst problēmu, pirms tā kļūst neatgriezeniska, - tai jārīkojas laikus.
Jānovērš augsta riska grupu koncentrēšanās vienās teritorijās. Jāsasaista uzturēšanās un sociālie labumi ar reālu latviešu valodas apguvi, lojalitāti Latvijas valstij un bērnu atrašanos Latvijas izglītības telpā. Jāpasaka skaidri, ka uzturēšanās statuss nav automātisks mūža līgums ar valsti. Un visbeidzot - jābeidz baidīties problēmas saukt īstajos vārdos.
Jo valsti nezaudē tad, kad uz ielas parādās pirmais buldozers. Valsti zaudē daudz agrāk - tad, kad politiķi atsakās atzīt, ka problēma vispār pastāv.
Rudenī būs vēlēšanas. Tātad mums vēl ir iespēja savu nākotni mainīt pie urnām. Tieši tur sākas valsts griba. Tieši tur sākas robeža starp tautu, kas grib saglabāt savu valsti, un tautu, kas cer, ka kāds cits tās vietā atrisinās tās likteni. Buldozeri, ja tādi kādreiz vispār būs vajadzīgi, būs pēc tam.
Vispirms ir balsojums. Vispirms ir izvēle. Vispirms ir drosme pateikt, ka Latvija nav pārejas teritorija, nav eksperiments un nav vieta, kur valsts drīkst atkāpties no sevis pašas.
Dānija savu izvēli jau ir izdarījusi. Jautājums ir vienkāršs - vai Latvija savu izdarīs laikus?
***

Divi jautājumi
1. vai kāds negrib kazeņu stādus, smuki un lekni, bet nevietā. Žel nokurināt.
2. noraku topinambūrus, baisi daudz. Esot traki veselīgi, bet man vienai daudz par daudz, ja nu kāds grib... dabonami.

Tas laikam ir lielākais jautājums - vai pasaule ir mainījusies, vai arī mans skatījums uz lietu kārtību ir mainijies.

Runājām ar Amerikas draudzeni, kurai nu jau ir pāri 60mit:
- Bet tas jau bija jūtams gaisā, mēs to zinām, vai ne?
- jā.


Vai es to jutu? Jā. Es to jutu. es biju potenciālā prece. Un tikai mana alternatīvā domāšana mani paglāba par kļūšanu no tādas. Piemēru ir daudz. Piemēri bija sēdēt "Nostaļģijā" ar draudzeni un piepeši blakusgaldiņa vīrieši izrādīja sevišķu un pastiprinātu ( pasīvi agresīvu, bet toreiz mēs nezinājām tādu jēdzienu) interesi par mums. Vai "paldies dievam piektdiena ir klāt"" sūkt savu kokteilīti un piepeši pienāk būda - miesasargs un saka, ka viņa kungs aicina mani pie sava galdiņa un man sakot nē, tapt absolūtā neizpratnē , kā es atļaujos ko tādu?! Es esmu palaidusi garām savas dzīves lielās iespējas - Neesmu drāzusies (sorrī mai langvidž) ar īstajām personām pareizā laikā.

Šovakar uzliku 90-ties, hits lai skan mājās no spotifai. Tie dziesmu vārdi!! Tās atmiņas. Britnijas dziedātais "Beibī hit mī one more taim". Kas tas bija par fakinu svieta laiku, ko es izdzīvoju?! Bļāviens! Sviests un marasms pilnīgs! Bet tāds viņš bija. Un paldies visiem mammas sargeņģeļiem, kuri sargāja arī mani, es viņu izdzīvoju. Vai es varētu iedomāties, ka maniem bērniem jāizdzīvo kas līdzīgs? NĒ!!!! Nē, nē un vēlreiz nē! Es braukšu meitai pretī kaut uz pasaules malu (uz pasaules malu braukt es neatļaušu, ja vien es nebraucu līdzi), bet nespēju iedomāties, ka viņa brauktu ar stopiem mājās. Ka viņa, kā savulaik es, kautos ar pārdesmit krieveļiem, lai netiktu izvarota. Ka viņa skatītos maniakam acīs - vai nu atkāpies, vai nogalini.
Fak. Kas tie bija par laikiem?!
Kaut kā man liekas, ka tagad ir daudz labāk un mierīgāk. Vai arī esam pacēlušies citā līmenī un tas kaut kur joprojām eksistē.Kā paralēlā pasaule.

kāds viedoklis:

https://www.drosmedarit.lv/post/p%C4%81rdomas-par-v%C4%93ja-parkiem

Eksperiments ar gravitāciju un mugurkaula skriemeļiem( ... tālāk ... )

- Uzraksti Šekspīra stilā, kā radās teiciens "Sit dirsu pret zemi".
Gemini: ( ... tālāk ... )

interesanti:

***
Kāpēc Ryanair un Wizz Air samazina reisus? Tas nav tikai pieprasījuma krituma dēļ. Tas ir arī 2024. gada Saeimas lēmuma rezultāts: aviācijas degvielai tika piemērota stratēģisko rezervju maksa (~91 €/tonnā). Šāds risinājums nav raksturīgs citām Eiropas valstīm.
Par šo risku tika brīdināts jau 2023. gadā, taču lēmums tika pieņemts. Rezultāts — aviokompānijas izvēlas uzpildīt degvielu Lietuvā un Igaunijā, un Latvija zaudē konkurētspēju.
***

/no coments