Lauķis pilsētā
Tīklu lokā aprunāja jauno tarankīno, viedokļi gluži pretēji. Labāk tomēr redzēt pašam. Atradu netos pirātisku, kautkādu zāles ripu, krieviski dublētu, skaņa nesaprotama nesaklausama, bilde miglaina. Nu nē, nav aršana, jāiet pa dārgo uz lielā ekrāna kamēr vēl apritē. Draugi teica, ka sinamõnā esot pa piečuku. Nav gan mans rajons. Izgadījās gadīties tai daugavs pusē, diena brīva. Ieskatos, seanss tieši pēc pusstundas, ar auto no gaisa tilta līdz alfai pie sestdienas pusdienlaika var mierīgi tikt 10 minūtēs. Tikt jau varēja. Tikai vietiņu kur nolikt auto pie izklaides un iepirkšanās centra jāmeklē vēl 10 minūtes. Atrodas vieta daudzstāvenē zem jumta meža pusē. Vēl 10 minūtes līdz sākumam, sāku steigties, nepaskatījos pēc kādām pazīmēm vēlāk atgriezties. Ieeju svaigi izremontētajā paplašinātajā veikalā no stāvvietas un nekādas saprašanas kā atrast kino. Meklēju norādes - nav. Bakstu pašpalīdzības stenda kartē ‐ neko neatrod, neko nevar saprast. Kāds apsargam līdzīgs parāda ar pirkstu virzienu. Staigāju pa riņķi pa gaiteņiem kā pa marakešas souku, mainu stāvus, izeju ārā kur pie durvīm uzraksts ka iekšā ir kinozāles, bet nevaru atrast kā tur tikt. Paiet 25 minūtes līdz tomēr nejauši uzduros kino foajē. Labi, 15 minūtes tāpat iet reklāmas, gan jau uz filmas sākumu tikšu. Dodos pie pašpalīdzības biļešu kasēm, viss, biļetes uz nokavētu seansu vairs sistēma nedod, interneta vietne rāda tukšas vietas zālē, taču uzreiz fatālu servera erroru. Traucos pie analogā klientu servisa, taču tur popkorna rinda. Viss. Kino palika bez manis. Domāju, ka tā alfa arī turpmāk paliks bez manis, visi tie iepirkšanās izklaides kārie pūļi saulainā sesdienas atvasaras dieniņā lai turpmāk skumst bez manis, ardievu

Ā, pē tam nākamais izaicinājums bija atrast vieglprātīgi noparkoto auto. Gluži kā džekijā braunā, dzivē viss kā tarantīno. Paveicās. Intuīcija aizveda ar trešo mēģinājumu - tikai 15 minūtēs no kino foajē