Ārdurvju reklāmas kampaņu spēks nenobriedušiem prātiem
Kad es pirmoreiz nokļuvu ārzemēs, Rietumos, pie kapitālistiem, man protams bija kultūršoks no neona zīmolu reklāmu grandiozajiem izmēriem, blīvumiem, daudzumiem uz biznesa centra jumtiem, it sevišķi pirmajā vakarā kad satumsa. Berlīne vēl bija sienas dalīta, westmarkas pirms brauciena es pirku nelegāli no klasesbiedra par rubļiem, kurš tās bija iemainījis no jūrniekiem pret ulmaņlaika sudrablatiem.

Nākamajā dienā ievēroju, ka viņiem ir tāds tikums uz sienām un resniem speciāliem stabiem likt visur vienādas reklāmas. Nu labi, trīs veidu, toties tiešām visur.

Vienas aicināja pirkt jauno eleganto franču auto par 30 000 DM, man bija tikai sešpadsmit. Divpadsmit gadus vēlāk es līdzīgu, nu pāris gadus jaunāku, nopirku. Par kādiem 1200,- LVL, laikam.

Tad visur bija izvietotas lielas bildes ar īsi skūtas simpātiskas jaunietes ģīmi, kurai pār vaigu tecēja liela asara.

Trešais uzmācīgais vēstījums bija sarkana roze uz melna fona ar burtiem DM. To es atšifrēju nākamajā dienā ieejot skaņuplašu veikalā – bija iznācis jaunais ilgi gaidītais depešu violātõrs! Lielveikalu televīzõru nodaļās uz visiem ekrāniem rādīja satriecošu dziesmu, kur gahans ar kroni uz galvas iet pa kalniem ar saliekamo atpūtas ķebli rokās, tad atlaižas uz tā un dzied. Iespaidīgi, Enjoy!

Ka tā sentimentālā dumpiniece, kura tikpat uzmācīgi noraudzījās uz mani ik visur, kur eju, ir laikam kaut kāda dziedātāja, man pamazām nedēļas laikā stiprinājās pārliecība. Nedēļas laikā es jau biju kļuvis par viņas fani, cienītāju un jau biju ierakstījis viņu roka vēsturē. Tikai vienīgi žēl, ka viņas balsi man vajadzēja iztēloties. Un dziesmas arī pašam izdomāt.
Atceļā braucām ar auto pa kalnainu naksnīgu Hessenes šoseju uz Bebras vilcienu staciju pie VDR robežas, skanēja rādiõ, visi snauduļoja. Tikai es trīcēju no jūsmas par iespēju vairākas stundas no vietas pārslēgt desmitiem popmūzikas raidstaciju no vienas uz citu un atpakaļ. Un tad ieskanējās kāda bezgala aizkustinoša dziesma, izjustā sievietes izpildījumā. Man viss saslēdzās, es noteikti zināju, ka tās balss īpašniece ir tā pati no plakātiem ielās.

Bija arī, tuvākā gada laikā noskaidrojās. Kaseti pārrakstīju no u-r pasholti nekavējoties, tiklīdz kā viņam ienācās. Depeche Mode arī piegādāja viņš.