Pusdienas #2
Tā nu gadījās, ka šodien nolēmu mesties jaunā avantūrā un mēģināt vēlreiz kaut kur šeit papusdienot.

Izvēle krita uz Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, jeb, kā stāvēja rakstīts uz žoga, — kafejnīcu.

Iestāde maziņa, tāpēc arī ēdienkarte nav nekāds eposs ādas vākos, bet gan vienkāršs pusdienu piedāvājuma apraksts uz melnas tāfeles.
Tad nu šajā piedāvājumā ietilpa zupa, vist.. ..... (izrādās cūkgaļas gulašs vai karbonāde) un saldais.
Un tas viss par 3.60€.

Piekritīsiet, ka salīdzinājumā ar Reaktõra ēdnīcu, man vajadzēja justies kā leiputrijā.

No šīs pārbagātības nedaudz apjucis, uzrunāju mani ieraudzījušo un tikpat apjukušo kasieri - oficianti.
Ātri paskaidroju, ka zupas es uzturā principā nelietoju, bet saldo tikai pa svētkiem. Ka gulašu nē, jo tur noteikti sīpoļi, bet karbonāde ar karfānu gan varētu aiziet. Jā, nu un būtu mīļi, ja pie tā karfāna vēl kaut ko klāt. Salātus? Kādus? Siera? Emmm, varbūt citreiz. Mērci? Tādu no gulaša? Nē! Ticu, ka garda, bet vienai dienai eksperimentu pietiks, un es iztikšu ar krējumu. Nu, ja varbūt vēl arī biezpiens aizķēries...
Paldies!

Laiski, pārlasot aktualitātes sportā un klausoties virtuvē čurkstošo karbonādes šķēli, sagaidīju savu porciju.

Man tika pasniegts pusotrs karfāns (šajpus Zemitāna tiltam, laikam, tā dara!) un svaigi cepta karbonādes šķēlīte. Tam piedevās bija servēti salāti, kas sastāvēja no skābētiem kāpostiem un siera(?) un papildus salāti, kas sevī ietvēra ķīnas kāpostu ar tomātu un vēl kaut kādus pētersīļus. Papildus tam tiku pie trauciņa tomātu mērces un trauciņa majonēzes (es tā minu, ka tas drošības labad, jo mazums).

Pēc mirkļa no virtuves, teciņus, izstieptā rokā turot šķīvi, izskrēja kasiere - oficiante un atvainojoties pavēstīja, ka esot sajaukusi šķīvjus, un te būšot manis prasītais biezpiens ar krējumu.
Norīdams skābētos kāpostus ar sieru(?), vaicājoši lūkojos te uz šķīvi ar karfānu un karbonādi, te uz šķīvi ar krējumbiezpienu, te uz pašu kasieri - oficianti?

– Es atvainojos, te būs tas biezpiens, es sajaucu.
– Un ko man tagad būs darīt? Es tak varu ēst arī šo, ko pirmīt atnesāt.
– Nē, nu ja, jā, nu, bet te tad arī tas biezpiens, ja!

Un aizskrēja kasiere-oficiante.

Paraustīju plecus, un pabeidzu maltīti.

Jā, un samaksāju 2.90€!
Jūsu sejā, tā teikt, Reaktõra ēdnīca!