Konstance: https://satori.lv/article/psihozes-dienasgramata

The Tulse Luper Suitcases, Part 1: The Moab Story (2003)

- Sakiet, kundze, kāds viņš bija kā bērns? Jūsu dēls? - pie pusdiengalda ciemiņš ziņkārīgi iejautājās.
- Mazs, - viņa atcirta.

WF jubilejas koncis bija episks. Gribētu kādas piecas reizes tagad piedzīvot visu to pašu sekundi sekundē.

Protams, pirms gadiem 20-30 man piecdesmitgadīgi onkuļi, kas nēsā šauras bikses un jancīgas frizūras, likās infantīli, bet tagad, kad paši esam tādi, šķiet – nu bet stilīgi novecojam, juhū.

Bet nu 30 gadu jubilejas koncertā nenodziedāt "Termo"... "Termo". Nenodziedāt.

lokāls Veldze izmeta Buša Hārtshorna cimdu. Varbūt kādam ir otrs Rains alta puffer dūrainis? (nopirktu)
https://modivo.lv/p/rains-cimdi-alta-puffer-mittens-w2t3-16070-melns-0000303161170

Dvehseles miers ir visdahrgahkaa manta

Neatliekamais minimums

Ietestēju spargeļus. Kaut kā ne īpaši. Bet sparģeļu urīns, tas tiešām ir kaut kas. It kā rajonā būtu uzsprāgusi kanalizācijas truba.

o, izmeta sponsorēto reklāmu par Holandes maģ. trifelēm, kuras nu ir legālas visā EU.

“I see Eileen as a wayward walking country minister posing as a dyke poet. Her mind is the most expansive mind I’ve ever had the pleasure of being in contrast to. There is no thought or impulse of mine, be it revolutionary, feminist, radical, dirty, beautiful, silly, abstract or murderous, that feels ugly. That totally frees me up to say to myself: more, more, more.”

manai cibai pirms 10 dienām apritēja 20 gadi.
ejtunost... puse manas dzīves!
Lai iet mazliet statistikas:
šo cibu neesmu dzēsusi ne reizes. ir dažas paralēlās, par kurām esmu aizmirsusi un neesmu lietojusi gadiem.
paliku zem atslēgas, kad reiz Takā pie bāra kāds nepazīstams vīrietis man sāka atstāstīt tās saturu.
mana ciba ir vecāka par manu meitu. šeit zem atslēgas kaut kur jābūt pierakstītam manam dzemdību stāstam (toreiz cāļa marta grupā tā darīja, es iekopēju arī šeit un labi, ka tā).
cibā es atradu vīru
cibā es atradu (tagadējo) darbu
apmeklētās cibas ballītes - neskaitāmas
mazliet ilgojos pēc aktīvās vecās cibas, bet tāda laikam ir soc.tīklu realitāte, ka tiem ir uzplaukumi un norieti.

nu tad, par tiem nākamjiem 20, kā sak'!

Nevaru izškirties starp mâlu un porcelånu. Ja viens ir vienradzis un otrs ir krupis, vai kristietĩba vs šamanisms. Neiespējamas un varbūt nevajadzīgas izvēles

velobraucēju uz Mežaparka celiņa tik pat cik pienenīšu tā malās

Half Nelson (2006)

Defecītprece, (c) Delfi. Tualetes papīrs, vai poda birste? :D

nē, nu jautājums par bērnības filozofiskajām rotaļlietām man likās kaut kāds nekorekts
it sevišķi jau uz kozlova pagājušā šitštorma fona, nafig to vajag likt vispār uz galda

man bija versija par rubika kubiku, lai arī komandas atbilde par plastilīnu man šķita vēl interesantāka, taču visādas filozofiskas konecepcijas var piedzīt tur jebkam, gan vilciņam, gan plastmasas sliežu dzelzceļam, var arī kastroli sev uzvilkt galvā un sist pa viņu ar slotu - viss der.
kapteinis un nastja gan bija pilnīgi stellāri, otrs mīļākais tīms klubā.

Latviešu repā man laikam visvairāk patīk, ka tas var mani sasmīdināt. Un sasmīdināt ne tikai tāpēc, ka smieklīgs, bet tāpēc, ka asprātīgs. Piemēram,
"Rādās pravietiski sapņi
pēc kuriem nekas nenotiek"
// vismazāk laikam patīk mūžīgais peregars, bet nu tas ir tikai mans gļuks //

Pēdējo gadu ir sajūta, ka dzīvoju kā sapnī, jo ir klātesoša eksistenciālā relatīvisma sajūta, it kā man uz visu skats būtu nedaudz distancēts, bez pilnvērtīgas klātesamības. Neviļus ienāk prātā doma, ka varbūt esmu jau viņsaulē, un šī ir viena no dzīves turpinājuma versijām ko izvēlos sapņot?
Saskaitīju, ka tuvu nāvei esmu bijis pavisam trīs reizes( ... tālāk ... )

cik ātri tie bērni aug jeb, domājot par nākamo ģimenes ceļojumu, kā pirmo atvērām mācību gada kalendāru.

// man likās, ka pirmklasniekiem ir divi papildus brīvlaiki, bet tikai viens un tas pats ziemas vidū. skumji.

atbraucu no nednogales Viļņā. jā, protams, skaisti, bet mums arī ir skaisti.
viļņa ir ļoti dzīvīga, ļoti, bet arī dārga.
tur viss zied, un cik labi, ka mums vēl viss tikai ziedēs.
abi bijām slimi, tā bija likteņa ļaunprātība - pirmajā aizmukšanā bez bērniem būt ar slikten sliktu pašsajūtu. (nākamais get-away laikam novembrī, tādi mums tie grafiki)
nostaigājām svētdien 10km gar Neri.
un jaunā Sapiegu pils burvīga.
brauciet uz viļņu, vilciens ir lielisks.

Kill Bill: Volume 1, Kill Bill: Volume 2 (2003, 2004) (revisited)

Confess, Fletch (2022)