Tokijā bija nedaudz netīrāk kā Seulā, kur bija nedaudz netīrāk kā Singapūrā. Bet kopumā, salīdzinot ar, piemēŗam, Briseli, visās trijās viss ir tīrs, kārtīgs, sakopts, ātrs, dzīvs un ieinteresēts.
Seulā mani lidostas darbinieks aizsūtīja uz nepareizo termināli. Kam negadās, tāpēc nesūdzēšos. Nūdeles te tipiski atnes klucī, kas turpat zupas žķīvī jāsagriež ar šķērēm. Zupu uzvāra vai gaļu uzcep pa taisno uz galda, paceļot vāku, zem kura ir gāzes plītiņa, vai trauks, kurā ieber kvēlojošas ogles.
Tokijā Vecā zivju tirgus rajons bija simpātiskākais, jo visnetīrākais - apmēram kā Laosā vai Taizemē. Paveicās, ka viesnīcu izvēlējos tieši tur. Visapkārt lieliskas ēstuves, dažas no suši vietām strādā 24/7, bet vairums - līdz pusnaktij. Vietējo skaidro naudu nācās izņemt tikai Tokijā, jo transporta biļetes vietām citādi nevarēja nopirkt.
Singapūrā pāri ielām tipiski var tikt tikai caur veikaliem, uzbraucot trešajā stāvā un pārejot ielai uz nākamo veikalu augstceltnē pretējā ielas pusē. Katrā t.s.
Food court pārstāvētas vismaz 15 dažādas Āzijas virtuves. Gan vietējie, gan imigranti ciena tīrību, jo zina, kas būs, ja necienīs. Lielisks skats uz saulrietu no Marina Bay Sands terases. Veikalā alus bundžā maksā 6-13 EUR, kokteilis bārā - ap 20. Tējas ar un bez sēnēm tajās veikalos pieejamas plašā sortimentā. Sabiedriskais transports maksā 0.07 EUR jebkurā virzienā. Biļete nav jāpērk - ieejot un izejot pieliec bankas karti, durtiņas atveras un uzreiz ej cauri. Visur perfektas norādes, kas salāgotas ar Google Maps - lai nokļūtu šeit, ej uz izeju A, bet tur uz B, te ej uz zilo līniju, te uz sarkano. Transports gāja vidēji ik pa 3 minūtēm un ne reizi nekavēja. Bija jāstrādā, tāpēc tūrists no manis nekāds, bet dizaina muzeju tomēr apmeklēju.