De Slag om de Schelde (2020)

jautājums nemainās:
"Kāpēc jāskatās uz svecēm, nevis šķiltavām?"

The Platform (2019)

The Twilight Saga: Breaking Dawn - Part 2 (2012)

Are you beans, tofu or nuts?

Mūsdienās rakstot, ir tik grūti pārraidīt labvēlīgu attieksmi. "Fui, cheesy." "Laikam pielien." "Šim / šai kaut kas ir aiz ādas", pie katra laipna teikuma galvas vidusdaļā noraustās reptiļveidīgo mantojums, jo nodevēji taču, šķiet, ir ik uz soļa, un trigerējas līdzšinējās traumas un vilšanās. Kuru sakrājies ne mazums, pat ja tās, kā izrādās, ir bijušas pārpratumu, intrigu vai apzinātu apmelojumu sekas. Lol.

Carry-On (2024)

Santa Anča Feisbukā: “Tikko Latviju pāršalca ziņa par basketbolista Timmas aziešanu, un reizē arī ziņa par Mārupē notikušo traģēdiju, kur cilvēks nogalina savus tuvākos. Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku laiks."

Uzskats, ka vari atšķirt viltotu pazemību no patiesas, norāda uz tādas trūkumu pašā. Un, ja tā, tad spriest par tās patiesumu citos ir tukša skaņa.

Lai, priekā starojot, pārciestu Latvijas ziemu, ik dienas minimāli nepieciešams:

D vitamīns divkāršā devā
Vietējās tējas
Medus
Kvalitatīva olīveļļa un maize
Čili eļļā, ko pievienot rīsiem
Mandarīni, apelsīni, vīnogas, olīves
Minimālistisks rīku komplekts un pusstunda vingrošanai
Pusstundas āra pastaiga gaišajā dienas laikā
Ikdienas atzīšanās mīlestībā - domās, izteikti vai rakstiski
Upd:
Sauna reizi vai divas nedēļā
Melnā šokolāde
Žāvētas dzērvenes

Izslēgt: kartupeļus, kafiju, cigaretes, tukšvārdību

The Twilight Saga: Breaking Dawn – Part 1 (2011)

The Twilight Saga: Eclipse (2010)

kultūru mijiedarbība ir tas brīdis, kad esi Lindgrēnas muzejā un saproti, ka uz rītdienu jāzina no galvas Skalbes dzejolis, un sāc kalt

Spoguļa paša daba nav nolasāma

The Twilight Saga: New Moon (2009)

Dormeo & Juliet

search: streetfood near Dramaten

Sīkums, bet lepojos ar sevi - atcerējos, ka pierakstījos pie ārsta uz nākošo gadu, bet nevarēju atrast, uz kādu datumu. Piezīmēs nav, telefona kalendārā nav, plānotāja sadaļā "2025" arī nav. Un tad es paskatījos telefona zvanu vēsturē, kurā dienā zvanīju konkrētajam numuram, un pārbaudīju plānotāju attiecīgajā dienā. Un tur skaidri un gaiši rakstīts "Piezvanīt X". Un apakšā ar zīmuli pierakstīts laiks janvārī. Bingo!

"Straumē" ir daudz elementu, lai tā varētu būt laba filma, tomēr komerciālā dramaturģija, manuprāt, neļauj pacelties līdz mākslas līmenim.

lieta, kas vienmēr ir priekšplānā, lai ko es skatītos: tas, kā tiek strādāts ar manu uzmanību. un lielākā daļa scenāristu strādā veidos, kas man nešķiet cieņpilni, kas man šķiet manipulatīva horeogrāfēšana, un tāpēc rada niknumu.

es vēlos vienīgi gleznot bezgalīgas uguns liesmas un tad apdzēst tās ar savām rūgtajām asarām un tad atkal piegleznot klāt apdzēsto

"Lietotājs, kuram e-adreses lietošana nav obligāta, ir tiesīgs to deaktivizēt."

Blade of the Immortal (2017)

Gribētos lasīt ziņās: "Potify - Latvijas keramikas stārtaps no Piedrujas, kurš izmainīs kosmosa industriju"

Apophispotting 2029, 2036

Daudz, daudz gadu domāju, ka teiciena "Laime ir tad, kad nav nelaimes" autors ir Kivičs. Šorīt izlasīju (Šlāpina atdzejotajā) grāmatiņā – izrādās, Prigovs.

Vienmēr taču paliek iespēja, ka Kivičs savulaik lasījis Prigovu.

Twilight (2008)

Skrien, vecīt

"Pelikāni un vīnogas". Dzīvesbiedre saka – veltīgi iztērēts laiks. Man tā neliekas. Jūtos gandarīts, ka redzēju (un kas vēl būtiskāk – ka izlasīju programmiņu!). Jo man vienu brīdi šķita, ka visi tie, kas saka, ka Hermanis ir savu galvas tarakānu dēļ padirsis lielisku teātri, vienkārši ir naidīgi noskaņoti un savu nepatiku pret Hermaņa idejiskajiem uzskatiem izpleš arī uz iestudējumu vērtējumu. Tagad toties saprotu, ko visi šie Hermaņa nemīlētāji domā. Tiešām ir briesmīgi.

Tas gan nemaina citus manus ieskatus, ka a) JRT (tai skaitā Hermanis) joprojām taisa arī labas izrādes; b) arī "Pelikānos un vīnogās" varēja šad tad pasmieties.

Anna Nicole Smith: You Don't Know Me (2023)

svētdien pa dienu bijām labdarības tirdziņā, izpirkām visu naudu pužļos, un pēčāk devāmies uz jau tradicionālo bērnu balli klubā DEPO. nav vairs tik sentimentāli, kā pirmo reizi, bet tomēr - forši.
kā gadījās, kā ne, mēs tur it kā aizmirsām, it kā palaidām pašplūsmā nonākšanu uz teātri tai pašā vakarā.

protams, septiņgadnieku un piecgadnieku atstājām DEPO darīt pašiem savas, nepieskatītās muļķības, taču jaunākais nāca līdzi.

tāpēc
jaunākais ir noskatījies Kvadrifrona "love is a stranger", klusiņām un mierīgi sēžot klēpī. neiespējami neiespējami! biju tik aizkustināta.

bet arī no izrādes aizkustinājos. ļoti.

"I wonder if you know
How they live in Tokyo (はい)
If you seen it, then you mean it
Then you know you have to go"

Russian Dolls (2005)

Ja sāp, esi pateicīgs, jo neesi sodīts ar aprobežotību.

L'Auberge espagnole (2002)

spēlējot Factorio es šad un tad sajūtos kā Barons Harkonens, dzīvespriecīgi aizdiršot planētas ekoloģiju un jautri demokratizējot aborigēnus. Nauvis? Ha! Giedi Prime

Rurouni Kenshin: The Beginning (2021)