šobrīd labāk iet briselei un strasbūrai, arī pīpēšanai uz balkona un ēst gatavošanai. es zinu, ka depresija ir vāks pāri pilsētām, gadalaikiem un ikdienas darbiem. un tas atvāžas pa vienam vien.

Man šausmīgi nepatīk rīvēt. Dažreiz es iztēlojos elli kā vietu, kur mūžīgi mūžos jārīvē neliels gabals pamīksta siera. Vai daudzi jo daudzi jo daudzi cieti burkāni, piemēram.
Šīszemes dzīvē mani, par laimi, glābj virtuves kombains. Kad kombains vēl iemanīsies nepiešmucēt ar bietēm vai burkāniem visu svaigi iztīrīto virtuvi, būs pavisam labi.

Turpinu meklēt mūzikas atskaņotāju - ko ir vērti apskati, kuros verķim ieliktas 4 zvaigznes, un kā viens no diviem trūkumiem minēta slikta skaņas kvalitāte. Sak, skan sūdīgi, bet toties labi izskatīsies kaklā pakārts, un visi atzinīgi novērtēs ražotāja logotipu.

Sapnī redzēju, ka Andris Ērglis ir ceļu policists, stāv aiz svaigi uzlikta "ķieģeļa" un nodarbojas ar reketu.

WHEELER: Love is hell.
COOPER: Sorry?
WHEELER: Love. It's hell.
COOPER: The Hindus say love is the ladder to heaven.
WHEELER: The Hindus have also been known to take a hike on hot
coals for recreational purposes.

(c) David Lynch, Twin Peaks, episode 27

Tu esi kādreiz domājis, kā ir atgriezties pie kaut kā, kas tavas dzīves laikā ir bijis modē? Ar to domājot nevis personiskas esošās un bijušās aktualitātes, kas var cikliski apnikt un atkal iepatikties, bet gan to, kam atpazīstamību un tīkamību nodrošina tā vispārpieņemtība, norma.

Ko tur sevi mānīt, šādām plašākā līmenī formētiem un uzturētiem estētikas priekšstatiem ir zināma ietekme uz katra indivīda noteiktā brīža uzskatiem par skaisto un skanīgo. Ietekme, protams, nav tieša, un cilvēki tā brīža modi var dažādi pārinterpretēt un pieskaņot atbilstoši savām individuālajām estētikas jūtām un piederībai kādai no sabiedrības grupām.

Kad kaut kas ir modē pirmo reizi tavas dzīves laikā, ir liela iespēja, ka tas vai nu tev drīz vien pats no sevis "iepatiksies", jo vienkārši šķitīs ietveram kaut ko laikmeta garam raksturīgu, atbilstošu — vai arī vispārpieņemtības spiediena dēļ tev vismaz nāksies samierināties ar to, ka "tādi nu viņi tagad staigā apkārt" un "to viņi tagad klausās".

Kad mode nomainās, aizgājusī estētika nereti izskatās ja ne smieklīga un neadekvāta, tad vismaz zaudē pievilcību. Staigāt apkārt drānās, kas izgājušas no modes, ir sliktāk nekā staigās drānās, kas nekad nav bijušas modē. (Konkrētā laika aktualitāšu nomaiņa patiesi skaisto un brīnišķīgo, protams, ietekmē mazāk, bet par to nav stāsts.) Piemēram, cik briesmīgs tagad šķiet 90. gadu sākuma meinstrīms ar eiropopu, eirorepu, džempeŗiem/rūtainajiem krekliem un raksturīgajām frizūrām.

Taču briesmīgs pašai "modei" tas laikam taču nemaz nešķiet. Pirms pāris gadiem pamanīju, kā atdzimst puišu frizūras ar īsiem sāniem un garākiem matiem aizmugurē (gan jau tam ir savs īpašs nosaukums). Pamatskolas gados daudziem bija līdzīgi griezumi, un personīgi man būtu grūti iedomāties, kāpēc lai es atkal vēlētos izskatīties pēc pusaudža. Arī eiropops, kas laikam jau nekad kopš tā laika īsti miris nav bijis, pēdējos gados atgriežas ar joni. Par laikiem, kuri, kā reiz cerēju, ir beigušies, bet tomēr nav, atgādināja arī Eirovīzijas uzvarētāja Lorīna. Tuc, tuc, tuc.

Kāda stila pirmais vilnis (vismaz stila sekotāja dzīves laikā piedzīvotais pirmais vilnis), lai cik jocīgs sākotnēji nešķistu, vairumā gadījumu ir tīri labi paciešams. Ja nekā citādi, tad vismaz ar domu: "Lai jau tie jaunie plosās..." Bet, kad tas pēc pārdesmit gadiem atgriežas, es netieku vaļā no sajūtas par estētisku neadekvātumu smagā pakāpē.

http://www.arcamax.com/zits/s-1147439

---

Pārējo pēc tam izstāstīs, ziniet, miegs nāk un tā.

starp dauzajām sāpju izmocītajām sejām, dažiem naktskrekliem, pāris mīlīgiem bariņiem un babuškām es saku - Zviedrija (un man nebūtu žēl)
Kažas komentāri liek priecāties

Vasaras sajūta - gulēt dienvidū un klausīties, kā aizkaros sīc muša.
Nu, un, protams, pļauta zāle, vakarā nākot mājā.

APOLLO. Tuvojoties mācību gada beigām un iestājoties siltajam laikam, jaunieši kļūst aizvien agresīvāki.

19gs.beigas, kolorādo
edvards saka dženijai: one day i'll make you mine
dženija zvana ellenai: edvards teica, ka reiz izrakšot šahtu un nosaukšot to manā vārdā
ellena: nevis nosauks tavā vārdā, bet konkrēti tev arī izraks

Stable is that step backward between success and failing. – Mad Men

Man arī šorīt gribas dzejot:
visu labu
viss uz labu

http://www.arcamax.com/zits/s-1146915

---

Taisījos iet laicīgi gulēt, bet izgāju ārā ap deviņiem un tikai pusnaktī ienācu iekšā. Burrrrvīgs vakars. Vispirms pabaroju odus, bet vēlāk to vairs tikpat kā nemaz nebija, laikam paēduši aizgāja gulēt. Minka kompānijas pēc iznāca līdzi ārā, lai pajoņotu pa dārzu, kamēr biju pievērsies smaidīgai sarunai un pēc tam debess ķermeņiem.

Es tikai nesaprotu maijvaboles. Dabā taču viss ir perfekts. Evolūcija feilerus drīz vien eliminē. Bet maijvaboles. Kāpēc tās ir tādas? Kāpēc tās lido tik smagi? Kāpēc tās triecas lapās, zaros un mājas sienā? Ja tās tumsā neredz, kāpēc tās lido tumsā? Kāds dabai bija funktieris ar maijvabolēm?

Bet tur – augšā.. Venēra kļūst gan mazāka, gan lielāka vienlaikus – tā tuvojas Zemei, bet reizē arī samazinās tās apgaismotā daļa, tā dilst. Paradokss – jo mazāka Venēras apgaismotā daļa, jo spožāka tā ir pie debesīm. Skatoties no Zemes, Venēra ar katru dienu arvien vairāk tuvojas Saulei, līdz 6. jūnijā tā būs tieši priekšā Saulei – būs Venēras tranzīts. Ļoti ceru, ka tā būs diena bez mākoņiem. Varbūt pat sarīkošu kādu publisko pasākumu ar Saules vērošanu, jo nākamā tāda iespēja būs tikai pēc 105 gadiem, var nesagaidīt.

Saturns kā vienmēr smuks – gredzenu karalis. Tas gan kļūst mazāks, jo attālinās no Zemes, tomēr, pat neskatoties uz gaišajām debesīm, izdevās saskatīt piecus pavadoņus. Interesanti, ka tas tikai 10° augstāk par Venēru, bet redzamība krietni labāka – Kasini sprauga pavisam skaidri redzama. No 1.3 miljardu kilometru attāluma. :))

Vēl bija Mēness, bet nu.. Mēness ir Mēness, ko tur.

Bilžu gan nebūs, man vēl nav vajadzīgo skilu, rokas dreb un vissirslikti. Tikai īss video ar Venēru, jo tā drīzumā pievērsīs sev lielu uzmanību (sievietes..).

Vēl es vienkārši ilgi sēdēju un neko nedarīju. Man laikam viss patīk.

Šodien sanāca ierēkt par priekšnieka repliku.

Boss:" Jā! Jā, Pērkon, tevi gan varētu aizlikt aiz letes. Stādos priekšā situāciju, kad pie tevis pienāk pircējs, kurš vēlās nopirkt sērkociņus, uz ko saņem atbildi "Nav! Nav! Nav, un vispār – ej dirst!"."

Tāds, lūk, prikids, tādas, lūk, asociācijas.

Citās ziņās — alus!

Piektdienas vakars pilsētā - tas ir nepamatoto cerību laiks.
Ceru, ka viņi vēl nebūs paguvuši aplauzties, un autobuss būs patukšs.

nu, viss, traģēdija. no bankas filiāles informatora aizgalda ir nozudusi meitene, kuras dēļ arī rinda neizskatījās gara un sastāvoša no aptiekas ielas absolventiem. esmu satriekts un sašutis. es rakstīšu priekšniecībai.

klab lv lietotāja martcore atklātā publiskā vēstule a/s "swedbank" prezidentam mikaēlam volfam, preses sekretārei kristīnei jakubovskai un citām par bezpreģelu atbildīgajām personām

mirka asarās konta izraksts
un tagad tas žūst uz knaģiem
kā pēc tā visa skatīties
jūs acīs man varat, bļaģi?

pēc skatiena saldrūgti tumšā, kas
grimst tevī kā dziļūdens zonde
jūs uzdrošinaties man piedāvāt
otrā līmeņa pensijas fondu?

rīsim pēdējo maizes riecienu?
dzersim kristīgo zīdaiņu naftu?
likvidēsim simpātiskas bankas darbinieces?
huj jums, a ne atdot overdraftu!

jūs ko domājat, es tur talonu
rauju kā tualetes papīru būdiņā
jo jums tas ir, spa, nahuj, salons?
rāda ekrānā džordžu klūniju?

jūs cilvēku iedzīsiet kapā
ar savu psihisko servisu
variet paši tur vanagu kapāt
kjūbiklos pie nocenotajiem elvisiem

lūk, pasaki, pumpainais konsultant
ko tagad man iesaki darīt
zvanīt un nolīgt šahidus?
iet pašam tēlot matu hari?

atbildes uz šiem interesantajiem
jautājumiem, kādus tos redzu es
ļoti labprāt vēlētos uzzināt
vēl no iepriekšējās informatores

ar cieņu, martcore, eskvairs.

Tā! Izskatās, ka Amazones džungļos mītošie friči atdod naudu, nevis sūtīs vietā tādu pašu mūzikas atskaņotāju, tāpēc atkal aktualizējies nepieciešamība pēc augstāk minētās uzpariktes. Vēlreiz nopirkt tur pat to pašu vienmēr pagūšu, pirms tam tamlīdzīgu iekārtu īpašnieki un lietotāji laipni aicināti dalīties iespaidos par savu aparātu, un ieteikt vai neieteikt to. Vairāk interesē skaņa, nevis pati zemākā cena.

No savas puses īsi par Creative ZEN X-Fi3:
+ laba skaņa (komplektā ar austiņām ne no standarta piegādes komplekta);
+ 8 GB
+ saprot FLAC
+ vienkāršs izskats, bez liekām bļeskojošām detaņām.
- līdz galam nesapratu, kā tur veidot pleilistes. Iebūvētā DJ list opcija bija pagalam neērta, importējot no MediaMonkey no jauna tika iekopēti faili, kas jau bija aparāta atmiņā;
- vadība, izņemot skaļāk-klusāk un ieslēgt-izslēgt, paslēpta zem priekšējā paneļa, kā rezultātā snācis kaut kāds a-la skarienjūtīgais ekrāns. Tā jau nekas, bet aktīvi darot ko citu, piemēram, skrienot, ej nu uztausti, kurš bija tas vārīgais punkts, kā rezultātā pagalam neērti kautko pārslēgt.

neviens nevienam nepieder

Ir pārāk daudz cilvēku, kuri nespēj salāgot savus ienākumus ar izdevumiem, neatšķir vajadzības no vēlmēm un pārvērtē savas spējas cenšoties uzlekt augstāk par savu dirsu.

Es jau to nojautu - kaķi pielūdz Sātanu... :]

incanti, kāpēc naudu vairs nesauc par kāpostu
kur izzudis slenga apzīmējums
a par piķi, teiksim, sauc

Tā, manā pavisam īsajā, bet ļoti melnajā sarakstiņā, kurā ilgu laiku figurēja vien ASV vēstniecība Latvijā, tai ir piebiedrojusies arī biedrība „Latvijas Alus muzejs”.

Šajā sarakstā iekļūs pilnīgi visi tie, kuriem ienāk prātā, ka ir gana svarīgi un savādāk būtiski, lai dēļ viņu organizētajiem balagāniem slēgtu ciet vērmanīti, kad man šim cauri jāiet.

Vakar"dienā" bija pielikums "Šķirošanas diena", kur bija dažas labas idejas.
Pagaidām es šķiroju tikai alus un PET pudeles (tuvu mājām ir vietas, kur tās nodot), baterijas. Nākamais solis - stikla burciņas, kartons un pārējie plastmasas trauki (no šampūniem u.tml.) Būs jānočeko, kur atrodas mājām tuvākie konteineri pēdējiem diviem.
Izrādās, ka pilnībā atbilstu tipiskajam Latvijas šķirotājam - "latviski runājoša sieviete ar augstāko izglītību un vidēji augstiem un augstiem ienākumiem", kura domā, ka "šķirojot es rūpējos par dabu un rīkojos pareizi".

Kaut arī vēl tāls ceļš līdz pilnībai ejams, ievēroju dažas lietas:

- līdz minimumam (ideāli - līdz 0) samazināt gadījumus, kad ir jāizmet laukā kāds produkts tāpēc, ka sabojājas, jo nav paspēts izmantot;
- uz veikalu eju ar auduma maisiņu un cenšos ņemt pēc iespējas mazāk mazos plastmasas maisiņus, kur salikt, piem., tomātus, kā arī cenšos šos maisiņus izmantot atkārtoti;
- ja iespējams, pērku lielākus iepakojumus;
- nepērku mantas mājai (jo parasti, 10x apdomājot ir skaidrs, ka mantas ir tikai lieks apgrūtinājums, bez kurām var mierīgi iztikt un galbeigās tās būs jāizmet).

Un jūs? Šķirojat un esat apzinīgi? :)

Hermanis iekļuvis desmitgades ietekmīgāko Eiropas teātra personību topā
Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis iekļuvis topa desmitniekā Šveices kultūras žurnāla "DU" veiktajā aptaujā par desmitgades ietekmīgākajām Eiropas teātra personībām.

Šorīt, braucot pāri Vanšu tiltam, redzēju šo te: http://www.traktortraum-nordkap.de/
Īsumā - kāds vīrs ar vecu traktoru un elegantu piekabi dodas no Švarcvaldes (šķērsojot arī Baltijas valstis) uz Nordkapu un tad atpakaļ.

Par labāko Centrālās un Austrumeiropas scenāriju Kannās apbalvots Mārtiņš Slišāns

Kā man patīk tās pakošanās reizes, kad koferī jāliek arī siksnas sērfa dēļa nostiprināšanai uz mašīnas:)

Šovakar tikšanās ar vecajiem sērfa čomiem Raposeirā, bet rīt jau pirmie viļņi, jē!

Poll #19028 dsgfsdghdjhfgfjtryujtyk
Open to: All, results viewable to: All

tāks, esmu beidzot dalasījis rakstnieka gigolašvili eposu par gruzīņu narkomāņiem un man vairs nav ko palasīt pāris stundas rīta pusē. ņemsim talkā klab.lv megaerudītos litratūrpētniekus, kuriem parasti pietiek ar intuīciju un priekšzināšanas nav nepieciešamas.

Sveicu visus Starptautiskajā Dvieļa dienā!

Ko, jūs nezināt, kas ir Dvielis? 42, protams.

Vēl nezināt? Mja...

Šite mazliet sīkāk.

Jēziņ, pēc tās pusotras glazes šampanieša man ir tik sarkanas acis, ka šorīt tīri vai jāvelk mugurā gaumīgs, balts kažociņš un jātēlo trusis...

http://www.arcamax.com/zits/s-1146629

---

Lamermūras Lučija bija izcila

no arhīva: "Daudzi cilvēki pat nezina, pa kuru ceļa pusi jāiet, ko apliecina tas, ka bieži bojā gājušie gājēji avārijās notriekti no aizmugures, nevis no priekšas, kā tam būtu bijis jābūt."

LETA: "38% vīriešu seko līdz savai formai"

Šovakar Lučija (un Marina) operā. Lučija ir jaunā opera. Marina ir jaunā galvenā varone. Abas ļoti labas. Tomēr jocīgi, ka - lai gan dziedoņu bija daudz, un daudzi - pavisam labi, visspēcīgāko iespaidu beigās atstāja video projekcija. Un sākumā arī, patiesībā.
Plusiņu ievelku arī pie kostīmiem - beidzot ir finišējusies šīs sezonas pelēko uzvalku sērga Latvijas Operā - tagad tur atkal ir kāda izrāde ar kleitām. Un kādām vēl pie tam!
Tagad iešu iedzert kādu glāzi šampanieša. Un gaidīšu, kas, piemēram, blond ir par šo visu sakāms (redzēju viņu operā, un viņa arī - bez pārspīlējumiem - ļoti labi izskatījās).
// Pēc dažiem malkiem - nu, un ja jau aizvirzos pavisam nenopietnākā gultnē, tad suņi bija reāli feini.

a vot klausieties, ko es vēl labu izdomāju - ka laulības pēc aprēķina ir tāda diezgan stereotipiska tēma, ka pāris ir samērā nelaimīgs, nu, tur apprecas, sadala pienākumus, vienojas par bērniem un vēl viskautko, un pēc tam kars aiziet kaut kur bļadovaķ
principā, skuķi šā vai tā kaut kādus aprēķinus galvā izdara, bet tas tā

patiesībā šī tēma ļoti zavoģī

atceros, kaut kad senā bērnībā bija grāmata vai filma par to, ka laikam cietokšņu viduslaikos jaunu meiteni izdod par sievu kaut kādam krupim, kas no sākuma viņai riebjas, bet beigās izrādās tīri labs cilvēks un viņai viņa paliek toļi žēl, toļi kas, bet viņa viņā iemīlas, nu un tur viss kruta beigās. tiesa,es jau tajā bērnībā sapratu, ka ja sieviete ar tevi guļ aiz žēlastības, nav iespējams pēc tam vēl vairāk sevi nicināt un ienīst. bet tas tā, tur vnk faktūra man liekas aizdomīga.

tad,lūk, kāda holivudiski-bēmūviska un mopasāniska tēma literārajam scenārijam: var izdarīt pavisam savādāk. tobiš, džeks apprecas ar vēso biznesvūmenu it kā aprēķina dēļ, bet patiesībā viņam ir interesanti,kā var attiecības konstruēt lāgā neko nezinot par otru cilvēku un neko pret viņu nejūtot - tāpēc,ka vnk zavoģī viņu tāda situācija. tāds roleplayings, saprotiet, kā aprēķins aiz aprēķina. nu, un izrādās, ka viss ir iespējams. tad mēs paņemsim un ričarda jeitsa garā iemitināsim viņiem blakus otru ģimeni, kas ir apprecējusies dēļ baigās mīlestības. un novilksim laika līkni uz kādiem pāris gadiem. kur tas džeks, kas apprecējās ar biznesvūmenu, sāk izrādīt viņai tādas smalkas uzmanības zīmes (ne uzreiz banāli dāvināt puķes, bet tādas caring nianses), a laimīgais pāris zāģē uz pusēm ledusskapi un zvana vecākiem un advokātiem. morāle - laulībā nekādas morāles nav. beigās adams sendlers čurā pretī saulrietam un blakus rej suns no džona kārtera.

Rīt paņēmu brīvdienu, jāaizbrauc uz Pärnu koru festivālu. Tad no šovakar jau iedzēru alu un esmu visnotaļ iedomājies, ka arī Pērnavā būs jānodod pa bundžām, kaut kā jāatslābinās pēc šitām (shit'ām) darbadienām. Godavārds, brīvos brīžos jau domāju, ka jāmet pie malas šitā nodarbe, mani nervi to tur, bet šādās dienās esmu tā uzvilcies, ka nejauši sanāk, piem., sabārt meitu par to, ka pati nevelk nost kurpes (bet varbūt mazais cilvēkbērns vienkārši vēlas kaut ko darīt kopā ar tēti).

решил что уходя уходят
и что обратно не вернусь
пошел вперед и незаметно
проделал путь вокруг земли

starp citu, kad mēs vidusskolā mācījāmies par jāni raini
laikam kādi 99% audzēkņu, kad bija jāmācās viens dzejolis no galvas, iemācījās dzejoli par mutautiņu, pušo viņš ir visīsākais
kad tika skaitīts četrpadsmito reizi pēc kārtas, grūti jau bija novaldīties
un tā droši vien bija arī 99% pārējo skolu

«Pirms dažām stundām radio pārraidīja sensacionālu vēsti. Miljoni televīzijas skatītāju viņpus okeāna ierau­dzīja pasaules slaveno nākotnes pareģi mis Minervu Zingeri. Mis Minerva Zingere nodemonstrēja telekameras priekšā telepātisku sakaru seansu, kura laikā sazinā­jās ar tālās planētas būtni, kurai piemītot spēja redzēt visu, kas notiek uz mūsu grēcīgās zemes. Desmit minūšu laikā mis Minerva Zingere iegrima transā. Pēc pusstun­das pārtraukuma, kuru bija nopirkusi šujmašīnu firmas «Singer» reklāmas nodaļa, skatītājiem bija iespēja no­vērot, ka gaišreģe pamazām atgriezās no transa tumša­jiem dziļumiem reālajā dzīvē. Kad pārraides vadītājs pielika pie viņas lūpām mikrofonu, viņa tikko dzirdamā balsi nočukstēja: «Misters Pulsomonīda redz lidma­šīnu … Lidmašīnā atrodas pazīstamie detektīvi Mūns un Deilijs… Lidmašīna pārlido salu … Uz salas guļ cilvēks… Liela auguma gajšmatis … Misters Pulsomo­nīda redz ūdenslīdēju … Ūdenslīdējs atgriežas uz lid­mašīnas «Zibens RO-127» … Misters Pulsomonīda redz mistera Mūna rokās gabalu elles mašīnas, ar kuru tikusi uzspridzināta «Oranžā bulta»… Lidmašīna «Zibens RO-127» dodas uz Singapūru.»

Poll #19027 iekšējā cenzūra
Open to: All, results viewable to: All

Ja tev pēc katra cibas ieraksta uzrakstīšanas būtu 24h stundas jānogaida, līdz vari to publicēt, cik liela daļa ierakstu nesagaidītu publicēšanu (tiktu "publicēti" Private režīmā vai arī izdzēsti)?