User Profile Friends Calendar

Below are the 25 most recent journal entries.

	2024.12.13  10.55 --- Daudz, daudz gadu domāju, ka teiciena "Laime ir tad, kad nav nelaimes" autors ir Kivičs. Šorīt izlasīju (Šlāpina atdzejotajā) grāmatiņā – izrādās, Prigovs. Vienmēr taču paliek iespēja, ka Kivičs savulaik lasījis Prigovu.

	2024.12.12  11.44 --- "Pelikāni un vīnogas". Dzīvesbiedre saka – veltīgi iztērēts laiks. Man tā neliekas. Jūtos gandarīts, ka redzēju (un kas vēl būtiskāk – ka izlasīju programmiņu!). Jo man vienu brīdi šķita, ka visi tie, kas saka, ka Hermanis ir savu galvas tarakānu dēļ padirsis lielisku teātri, vienkārši ir naidīgi noskaņoti un savu nepatiku pret Hermaņa idejiskajiem uzskatiem izpleš arī uz iestudējumu vērtējumu. Tagad toties saprotu, ko visi šie Hermaņa nemīlētāji domā. Tiešām ir briesmīgi. Tas gan nemaina citus manus ieskatus, ka a) JRT (tai skaitā Hermanis) joprojām taisa arī labas izrādes; b) arī "Pelikānos un vīnogās" varēja šad tad pasmieties.

	2024.12.06  13.00 --- Kad pirmo reizi dzirdēju, ka Žoržs Siksna dzied "Vilks ar aitiņu kādā krodziņā", man uzreiz bija pretenzijas pret dziesmas vārdiem. Saskaņā ar manu toreizējo izpratni par to, kā iekārtota pasaule, nevarēja eksistēt iestādījums, kurā kopā atrastos vilki un aitas.

	2024.11.27  11.47 --- Pēc 27 gadu lojalitātes LMT šodien pārgāju pie Tele2.

	2024.11.27  10.47 --- Vakar spilgti atcerējos, ka toreiz, skatoties pirmo "Arkādiju", es pirmoreiz nodomāju – īsti labas izrādes apliecinājums ir tas, ka es sēžu un domāju "kaut šis nekad nebeigtos". Varētu vēl piecas, astoņas stundas turpināt ar visu sevi būt iekšā tajā, kas notiek uz skatuves. Ar jauno "Arkādiju" bija tāpat. Biju pārlaimīgs.

	2024.11.20  16.34 --- Noklausījos "Songs of a Lost World". Man vienmēr vislabāk no "Cure" ir patikušas garas, šķietami monotonas sešu un vairāk minūšu ilgas kompozīcijas ar bagātīgu un netriviālu instrumentālo aranžiju. Un attiecīgi vislabākie ir tie albumi, kur šādu skaņdarbu īpatsvars lielākais. Un attiecīgi jaunais albums man ļoti ļoti iet pie sirds.

	2024.11.13  09.49 --- "Lai Dievs tev stāv klāt, tu nabaga cietēj!" radīja tādas pretrunīgas pārdomas. Pirmajā cēlienā es pat nepasmaidīju nevienu reizi stundas 45 minūšu garumā. Nevarjau arī teikt, ka publika daudz smējās (izņemot manu dzīvesbiedri un Artusu Kaimiņu). It kā var saprast, ar kādiem paņēmieniem režisors vēlas mums parādīt, ka cilvēki ir ļauni un stulbi, taču pietrūka, šķiet, enerģētikas – skumji skatīties, ka pat tādi grandi kā Keišs, Skutelis vai Znotiņš kaut ko pasaka vai izdara, un ir tāds "meh, te bija joks domāts, žēl, ka jums tas neizdevās smieklīgi". Otrais cēliens visu izglāba dažādu iemeslu dēļ. Gan aktierspēle kļuva spēcīgāka, gan spriedze kāpinājās lugā, gan citas – vieglāk pasniedzamas – apakštēmas izlīda priekšplānā. Un vislabākais bija, kad iesprūda durvis tur, kur tam nebija jānotiek, un visi aktieri uz skatuves apsmējās un vairākas minūtes nespēja nomierināties. Broka zviedz, publika to redzot, zviedz, Broka, dzirdot publiku, zviedz vēl trakāk, un tā uz apli.

	2024.11.03  09.21 —- Lasu grāmatu “21 lekcija 21. gadsimtam”. Latviešu tulkojumā, “Jumava”. Lai cik taupīgs izdevējs būtu Visockis, bet grāmatas sākumā bez tulkotājas Ingrīdas Kevišas ir norādīti arī atbildīgā redaktore Liene Soboļeva, zinātniskais redaktors Juris Lorencs un korektore Sandra Krēķe. Četri cilvēki saņēma, lai arī, iespējams, niecīgu, bet tomēr atalgojumu. Un tad tur ir, piemēram, lapaspuse, kur ir gan minētas da Vinči kaut kādas “Pēdējās vakariņas”, gan kaut kāda Hobesa dabiskais stāvoklis.

	2024.11.02  09.55 --- "Brands". Tā kā es vandījos pa pasauli, kad šī "Spēlmaņu naktij" daudz nominētā izrāde bija karsta aktualitāte, tad, iespējams, par šo visu jau publiski ir daudz kas izrunāts, bet nu no manis novēlotie pieci centi. Man izrāde kopumā nepatika. Arī manai meitai nē. Bet pēcgaršas pārdomas raisīja. Gan jau, ka Kairišs kaut kur vēl bez programmiņas bija vairāk paskaidrojis šābrīža aktualitāti destruktīvam maksimālismam, un to, ka tāda vairāk piemīt sievietēm, visitcamāk, prototipi ir divas organizācijas Latvijā – partija "Progresīvie" un pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Vai Langa uz izrādes iestudēšanas brīdi jau uzdarbojās? Nu no ideoloģiskā spektra otra gala varbūt viņa vēl ierakstās. Bet nu tas, protams, tāds trausls ledus, lai piedāvātu šādu interpretāciju un nenonāktu nil-konstantīnismā. Man liekas, ka Kairišam izdevās korekti. Bet, ja par iestudējuma kvalitāti kopuma, nu, bļaģ, tā dailīte! Kad Dzelzīša fogts saka "čigāni, jeb nu labi, romi", vienkārši vemt gribas. Un visu laiku galvenie aktieri tikai bļauj un šķobās, bļauj un šķobās. Kā jau dailīte to dara 100 gadu garumā, un neko netaisās mainīt.

	2024.10.22  08.09 --- Rekur drusku par džīnī koeficientu. Bērnudārzā Toms teicis, ka viņam zobu feja par zobu atnesusi piecus eiro.

	2024.10.17  22.53 --- Dažreiz man liekas – ja mūsdienu pasaulē ir kaut kas absolūts, tad vistuvāk tam ir grupas "The Cure" albums "Disintegration". Reizi tūkstoš gados Apolons nokāpj no Parnasa un pieskaras kādam. Piemēram, Robertam Smitam.

	2024.10.16  14.41 --- Vienā no maniem pirmajiem Cibas ierakstiem biju nolēmis apņirgt veidu, kā sevi raksturo meitenes, kas piedalās tajā brīdī aktuālā TV šovā. Vairs īsti nesaprotu, kas tie bija par mūsu pašu kompleksiem, kāpēc mēs gribējām ik pa laikam smieties par intelektuāli un estētiski uz zemākas pakāpes esošiem cilvēkiem (starp citu, "Rīgas Laika" rubrikas ar citātiem no reģionālās preses to turpina vēl tagad)? ================ Nika Linde ir veikalu tīkla „Elvi” Olaines filiāles direktore. Viņa vēlas kļūt par juristi, kas specializējas šķiršanās lietās. Ilze Mitre aizraujas ar bioloģiju. Viņas mērķis ir atjaunot lidvāveru populāciju Latvijā. Elzai Stirnai ir gluži tādas pašas kurpes kā Gvinetai Paltrovai, un meitenei tas šķiet pavisam normāli. Olga Petrova ir Latvijas patriote, kura nupat pabeigusi vidusskolu. Viņa ieguvusi skatītāju simpātijas titulu konkursā Miss Speedway 2009. Zandas Jundzes īpašais talants ir baltās drēbēs ravēt dārzu un nesasmērēties. Signei Millerei ir tikai 22 gadi, bet viņa jau paspējusi iegūt divas augstākās izglītības. Meitene ļoti tic saviem sapņiem un nākotnē vēlas kļūt par Ārlietu ministri. Ievas Zariņas sapņu vīrietis ir parasts latvietis ar tetovējumiem, bet būtu labi, ja arī viņš būtu bārmenis, lai abiem atrastos par ko parunāt.

	2024.10.06  14.09 --- Pasūtīju, lai man atsūta šo grāmatu, un, kad bija pienākusi, izlasīju. Iesaku visiem, kuriem ir sajūta, ka sāk jau piemirsties, kas tieši notika 2022. gada sākumā, ko krievi runāja, ko darīja, kā tālāk viss attīstījās. Labi atsauc atmiņā. https://www.bloomsbury.com/us/i-will-show-you-how-it-was-9781639733880/

	2024.09.20  12.23 --- Bībera "8 lekcijas". "Neputnam" nevar piedot tādas paviršības. Ja lekciju tekstā vienreiz Bībers pats acīmredzami Unsetes vietā pasaka Lāgerlēva, tur varbūt varēja likt redaktora piezīmi, varbūt arī ne, bet, kad sākas personu rādītājs, un Annai Brodelei dzīves gadi ir ar nobīdi gandrīz par gadsimtu agrāk, bet komponists Gluks sanāk dzīvojis 120 gadu, tad ir sajūta, ka redaktūra ir haltūrējusi.

	2024.09.11  11.46 --- "Vientulības simfonija" mani atstāja tikpat vienaldzīgu kā "Super Night Shot". Man liekas, ka rietumnieku teātrī par smieklīgo un smeldzīgo runā tikpat plakani kā tās "Leo Burnett" aforismu pašreklāmas uz Rīgas ielu ekrāniem. Tā nu no trim HN redzētajām izrādēm liels baudījums sanāca tikai no vienas – "Kukaiņu Svētpavasara".

	2024.09.08  12.10 --- Amizanti: Lai cik nekulturāli mēs nebūtu, visi tomēr zinām divas dziesmas no "Karmenas" – "Paņem dunci un nodur sevi, lai man uz tevi nav jāskatās" un "Dirsā mēs esam un ārā netiekam".

	2024.09.05  08.31 --- Divi notikumi pēdējā laikā, kur mākslinieki it kā centušies, lai iznestu mesidžu, bet mani tas atstāj pilnīgi vienaldzīgu un liekas pilnīgi viss lieki: Kristīnes Brīniņas izrāde bērniem Kuldīgas pilsētas svētkos un "Gob Squad" uzvedums "Super Night Shot".

	2024.08.31  18.28 --- "Jaunība" bija tik saviļņojoša un sirdī tieši trāpoša, ka visu koncerta laiku es gribēju burvju spējas saaicināt visus cilvēkus, kas mācēja just, kurus pazinu, kad biju jauns. Lai ne tikai mūsu burbulis, bet visi, visi arī var piedzīvot to, cik iespaidīgi sanācis.

	2024.08.27  20.37 --- Atdevu autoplacī tirgot mašīnu, kas ar mani bija kopā pēdējos 11 gadus 196 tūkstošus nobrauktu kilometru garumā.

	2024.08.06  14.51 --- Izlasīju Ilmāra Šlāpina komentārus 2001. gada Ginta Grūbes "Vakara intervijai" ar Einaru Repši.

	2024.08.06  14.44 --- Izlasīju beidzot "Vēža tropu". Nedaudz skumji, ka to neizdarīju, kad biju jauns. Šajā ziņā emocijas, lasot Milleru, ir līdzīgas tām, kādas rodas, cilvēkiem pusmūžā mēģinot pārlasīt Vonnegūtu, Murakami vai Remarku. Īsti vairs necepī klišejas, lai cik dziļās zināšanās un iztēles lidojumos tās būtu balstītas. Toties, tā kā novembrī taisos braukt uz Parīzi, uztvēru šo grāmatu kā ceļvedi, daudz paralēli pētīju karti.

	2024.07.24  11.02 --- Nu ko es pēdējā mēneša laikā izlasīju. Anšlavs Eglītis, "Lielais Mēmais", Donna Tarta, "Ciglītis", "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās. Jaunais Rīgas teātris", Brins-Džonatans Batlers, "Pasažieris". Viss patika.

	2024.07.15  16.05 --- Paudīšu, iespējams, slimīgi šauri specializētu viedokli, ka vislabākais no tā, kas pagājušajā nedēļā risinājās futbola laukumos abās okeāna pusēs, bija tas, kas notika ar Suarezu spēlē par bronzu.

	2024.07.02  13.54 --- Izlasīju "Lielo Mēmo". Saprotu, ka Eglītim tobrīd jau ir 66 gadi, un cilvēks šajā vecumā vienkārši no dabas nevar būt progresīvos ieskatos par mākslas strāvojumiem. Tomēr dikti iecirta acīs naids un nievas pret visu alternatīvo un avangardisko. Pie tam to saka večuks, kurš jaunībā ir pozitīvi vērtējis gleznotājus – modernistus, kura tēvs ir bijis dzejnieks-modernists. Ja "Homo Novus" vai "Pansijas pilī" laika jaunajam Anšlāvam iedotu paskatīties "Easy Rider", Vorhola vai Antonioni filmas, par ko visu viņš tik ļoti spļaudās "Lielajā Mēmajā", varu saderēt, jaunajam Anšlāvam tas viss šķistu laba, drosmīga māksla. Vairākums ļaužu tomēr uz vecumu aiziet subjektīvismā un uzskata, ka viņu jaunības laika estētiku izaicinoši strāvojumi ir pieņemami, bet nākamie – vairs ne.

	2024.06.29  17.32 --- Vienmēr, kad pļauju zāli ar trimmeri, atceros, kā mans vectēvs stāstīja anekdoti: Hruščovs piegājis pie zemnieka, kas pļauj ar izkapti, paskatījies brīdi un teicis – biedri kolhozniek, jūs ļoti neefektīvi pļaujat – kad uz vienu pusi iet vēziens, tad zāle tiek pļauta, bet kad uz otru, zāle nepļaujas. Man tā žēl, ka mans vectēvs nepiedzīvoja brīdi, kad izrādījās, ka Hruščova sapnis kļuva par īstenību.