rūsganais sprakšķis

mani muzikālie ausu tārpi lielākoties mēdz būt kaitinoši, bet nu šis ir new low

ai tumbā,rasā, pakaļa
cik esi grumbaina,
sen pagājusi jaunība,
kad biji apaļa

Brālis atsūtīja video, kurā redzams, ka nogāzies koks sadragājis kapsētas vārtus. Tajos kapos mūsu vecvectēvs un vecvecmamma, tie atrodas tieši blakus mūsu mammai ar māsu kopīpašumā piederošajai zemei un mežam.

uztaisījām sendvičus ar gaļas bumbiņām no Bērni ēd! grāmatas (šitas man bija grūti), apēdām un lai gan uz veikalu ejot izliju, tagad tik riktīgi sākās, divas reizes drusku pazuda elektrība. veikalā nopirku labi daudz cepumu, telefons uzlādēts, uzliešu tēju un būs omulīgi, ja sīki sabaidīsies

22:52 sāk grabēt šķirojamie konteineri un dzird vējiņa uuu

dobē pie bibliotēkas no kaut kādām puķēm ārā spraucās goba. vai vīksna. ja agrāk man likās, ka drusku atšķiru, tad tagad zinu, ka mazas atškirt grūti, bet tas nekas!

esmu nomirusi un piedzimusi no jauna un līdz ar jaunās dzīvības pamošanos es jūtu, ka man nepieciešama jauna, tukša lapa. pārāk pieblīvēta šī dienasgrāmata ar to, kas vairs nav patiesība, ko vairs nepazīstu, ko negribu pārlasīt -- so to gribu bet -- vai nav savādi, it kā jau vienkārši burti uz balta fona, tāpat kā čatojot ar cilvēkiem -- it kā jau vienkārši burti, bet tu tomēr jūti, ka esi citā telpā, tās nav vienādas. šis lai ir kapakmens šim žurnālam, laiks jaunam. atā.

ļoti gribas uz pirti, vēlams ilgtermiņā un +- Rīgā un regulāri, bet pagaidām tālāk par gribēšanu neesmu tikusi. māte saka, ka tepat kkur netālu esot bijis uzraksts 'pirts' privātmāju rajonā, būs jāiet iečolēt

Pie mana komentāra kādā citā cibā viens seksuāli norūpējies anonīmiķis atstājis man jautājumu: "Atradi sev spāņu pisaku?" Šoreiz linku nelikšu, kā parasti to daru, jo šis vīrišķības un drosmes iemiesojums, pats slēpdamies aiz anonimitātes, mani uzrunā irl vārdā. (Un attiecīgajā cibā, kā skatos, doksētāji ir mīļi gaidīti ciemiņi.)

Par savu personisko dzīvi varbūt pastāstīšu citreiz un zem atslēgas. Taču šis izmisušais jautājums man atgādināja par vienu lietu, ko esmu jau labu laiku pamanījusi. Es pazīstu vairākas latvietes, kuras ir vai nu precējušās, vai nopietnās attiecībās ar spāņiem. Arī Spānijas latviešu FB grupās esmu šo pamanījusi - daudzas latvietes ir nopietnās, ilgstošās attiecībās ar spāņiem. Nu, tas jau nekas tāds īpašs mūsdienās. Bet - kur ir visi tie latviešu vīrieši, kuriem ir attiecības ar spānietēm? Nezinu, neesmu nevienu manījusi. Nevienu pašu! Nešaubos, ka speciāli meklējot gan jau var atrast kādu piemēru. Taču pagaidām, cik var spriest pēc maniem paviršajiem novērojumiem, tendence ir graujoša. Jāsecina, ka latvietei "atrast spāņu pisaku" ir elementāri. Bet latvietim "atrast spāņu piseni"? Nez, varētu būt neiespējamā misija.

Bet tagad beidzot par būtisko: vakar vēroju pilnu saules aptumsumu. Satriecoša pieredze!