rūsganais sprakšķis

Braucu mājās no darbiņa, nolemju izkāpt pāris pieturas pirms mājām, drusku pastaigāties, durvis atveras un aiz tām stāv... Lauva. Kurš ir nupat beidzis klaiņot ar citiem zvēriem un tagad dodas mājās.
Dikti sapriecājos. Mums ir lemts būt kopā, par to nav nekādu šaubu!

Darbā pārbauda elektrību, tāpēc ik pa brīžiem nodziest gaisma telpās. Dažiem arī datori izslēdzas. Manējais līdz šim nē, bet laikam kaut kādus lielos darbus Excel šobrīd darīt nebūtu gluži prāta darbs.

Vismaz labi, ka atklāja šobrīd, kad teorētiski nekādu sūdzību nav un analīzes arī bija normālas - nebija nekādu iekaisuma marķieru pilnajā asins ainā. Hormoni tagad ir atgriezušies normā - pie savas normas augšējās robežas, bet tomēr normā.

Domāju, ka dzīvošu pēc principa - darīšu, kas jādara un lai notiek, kam jānotiek. Gribētu savu nervu sistēmu un prātu iemācīt neizdomāt scenārijus tālu uz priekšu, bet dzīvot šodienā.

Reizēm es mēdzu skatīties tos izglābto sunīšu un kaķīšu video. Tur atrod kaut kād pilnīgi nomocījušos - kauli un āda, guļ jau un vairs pat nekustas. Un tad viņu izārstē, pabaro. Un pēc kāda laika tas mazais lopiņš pilnīgi dzīvespriecīgs skraida apkārt un luncina asti vai arī kaķa gadījumā - graciozi glaužas savam glābējam gar kājām.

Iespējams, būs jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai noskaidrotu, vai nav opcija dabūt nosūtījumu uz šo procedūru, jo apdrošinātāji, kad es par to zvanīju un interesējos, bija visai izvairīgi.

a mums šodien atnesa dižraibo dzeni - pieaugušu tēviņu un es kā lai tā gudri to nosauc, nezinu, bet parunājos ar gudriem cilvēkiem, ieliku kastē uz dvieļa tumšā siltā klusā vietā un pēc stundas jau palaidu un tas tāds drusku saburzīts un diezgan sašutis aizlidoja!


nereāls prieks!

kamēr klimpu saldā zupa dziest, ar rokām šuvu no zaļas vilnas trikotāžas trubu. ķipa svārkus/kleitu. atstāju ķipa šķēluma daļu, uzvilku.. un sapratu, ka reāli par platu. bet nu nekas, apakšmalai piešūšu melnu mežģīni, uzvilkšu baltu blūzi, tad to ķipa kleitu un kkā sasiešu/saspraudīšu augšu, šodien uzvilkšu lai vieglāk saprast ko ar šito tālāk iesākt :D

Ļoti neparasts risinājums dzīvoklī - veļas mašīna un kaut kādi skapīši, cik saprotu, iebūvēti gaiteņa labajā pusē, ejot uz virtuvi - te.   Kopējā noskaņa mājīga, lai gan ir lietas, kuras es sev neņemtu - piemēram, tādus paneļus aiz darba virsmas virtuvē. Visādā ziņā man vienmēr patīk redzēt citu cilvēku neparastās idejas, jo tās analizējot var labāk saprast, kas patīk man pašai. 

šodien arī ik pa brīdim manī skan Daugavmāte. izvārīju sev katliņu ar ābolu klimpu zupu, visu izēdu, neko nenožēloju, rīt varbūt taisīšu atkal, bet pusi katliņa

un tagad man gribas uz to Brauna koncertu, kas būs rīt Nacionālajā (jo ar Galvanovski, lai gan Ieviņš arī ir labs) un uz Maugli

Brauna Saule Pērkons Daugava ar jaukto + vīru kori, flīģeli un ērģelēm Lielajā Aulā ir viens no gada notikumiem, ja ne mūža

Drama loves me: pat tad, kad aizgāju nobalsot, nokļuvu skandāla epicentrā: iecirkņa vadītāja brēca uz plikpauri ādas jakā. Aizdomīgais subjekts nupat bija izvilkts no iestādes pagraba un tikpat paaugstinātos toņos un ar stipru, zīmīgu akcentu aizstāvēja savas tiesības uz Krimu paskatīties, kur viņš balsos.
Es aiz šausmām automātiski, ar muguras smadzenēm, savilku saviem favorītiem plusus. Mīnusus gan kārtīgi aizkrāsoju. Nekas, gan jau arī tā derēs.
Bet brīžiem man liekas, ka man virs galvas ir iekarināts pašai savs mākonis. Kā Olafam no Frozen vai Travis solistam.
// pieļauju, ka incidentam pat nebija politisks raksturs; visticamāk, vīreli interesēja bez uzraudzības atstāti maki, telefoni vai jelkādas citas vērtslietas. Tā mums te Ķ-ragā dzīvojas

būšu +1 draudzenei uz koncertu. nesaprotu, ko vilkt, jo viņa 'pucēsies vidēji - nav mans mīļākais koncerts. augstpapēdenēs un zaļā kleitā bez vidukļa'

Aaaaa

nē, nu ir varianti, protams, bet negribu uz centru ar mašīnu, vakar pēc darba nereāli lauza krustus un atkal ļurkājas pēdu locītavas, zelta zābakus neizturēšu
tik salda neizlēmīb!

sapucējos uz vēlēšanām, uzvilku pusgaro koši rozā mēteli, biju uz iecirkni ar akvāriju un zaļi baltiem baloniem (skolai kkāda jubileja +- vēlēšanu laikā, tur vienmēr sapucēts, citreiz pat dārzeņu figūru izstāde) priecīga atnācu mājās un savu atdzisušo kafiju veiksmīgi uzlēju uz jaunā menlbaltā džemperīša :D

Es ticu tev
Es ticu sapņiem
Es ticu visam, ko man stāsta
Ja mani kādreiz nenoglāsta
Tad neticu es vairs nekam

/Kārlis Vērdiņš, pirms gadiem 20+, citēts pēc atmiņas/

jaunākais politiskais skandāls kārtējo reizi man apliecināja to, ka baltie hetero vīrieši lielākoties ir trešs, un arī, tie, kuri sevi identificē ar liberālajām vērtībām, tās ir apguvuši tikai retorikas līmenī, dziļāk iekšiņās saglabājoties tai pašai vecajai mizogīnijai. Pēdējās attiecības man ļoti sāpīgi iemācīja to, ka aiz šķietami progresīvām vērtībām kultūrā un sabiedrībā var būt paslēpies krievu orkam līdzvērtīgs krīps. Pēdējā politiskā skandāla varoņa atkāpšanās teksts instagramā ir neizsakāmi pretīga ilustrācija šim slimīgajam, egocentriskajam narcismam - viss, viss, viss ir tikai ap viņiem un viņu pašsajūtu, un arī pašu veiktie seksuāla rakstura noziegumi viņu pašu acīs ir tikai "apburtais aplis, kas liek zaudēt patiku pret sevi". Man šodien šķiet, ka hetero vīriešiem ir jāaizliedz piedalīties vēlēšanās, jāaizliedz ieņemt jebkādus nozīmīgus amatus (arī kultūras medijos). Komentārus izslēgšu, jo labi pazīstu vēlmi aizstāvēt savējos un krīpu tiesības būt krīpiem.

Es nejūku prātā, vismaz ne vairāk kā parasti, man šodien darbā agrā dežūra - pusē septiņos, vēl tramvajā sēžot, iespraudu sērkociņus acīs, lai neaizkrīt, un sāku rukāt.

Mans rīta dopamīns Mother Mother - It's Alright

Saistībā ar pēdējā laikā aktuālo ziņu par āpša un eža kautiņu, kuru izšķīra policija, atcerējos, ka nesen redzēju kaut kādu sievieti, kura stāstīja, kas tajā dienā bijis ziņās Austrālijā. Tur bija vairākas ziņas - viena par to, ka Austrālijā veikalos parādījušies aparāti, ar kuru palīdzību var noteikt, pēc cik dienām būs gatavs avokado. Otra ziņa - ka kaut kādā mazā pilsētiņā cilvēkiem, kurus pārbauda ar alkometru, bet kuru rādītāji ir pa nullēm, iedod kaut kādu kuponu kādu pārdesmit dolāru vērtībā, tad tuksnesī izveidota vieta, kurā savvaļas dzīvnieki un putni var padzerties un klāt pielikta kamera. Man ļoti patiktu, ja ziņās būtu kaut kas tāds no šīs sērijas.

Mēs ar Lauvu savus kaķus nikneimojam pēc atbilstošiem desertiņiem. Gizmo bija Oreo, Bīne līdz šim bija Persiki ar Putukrējumu (vai Plombīru). Bet kopš šodienas viņa ir Burkānkūciņa, un tas viņai tik ļoti piestāv.