rūsganais sprakšķis

Vai kaut reizi dzīvē man būs sajūta, ka esmu gana laba?

Jā, ir lietas, par kurām, es uzsitu sev uz pleca, tomēr aizvien ar to ir bijis par maz.

Jo vairāk es izprotu sevi, jo labāk tas izskaidro dažas lietas manā dzīvē. Un tomēr - vai tāda birku piekarināšana sev ko maina? Vai sapuvis ābols no tā kļūst mazāk sapuvis, ja mēs to nosaucam smalkā vārdā? Priekš manis - jā! Ir bijis reizēm atvieglojoši saprast, ka es neesmu nenormāla, ja esmu savādāka kā citi. Ka varbūt tas nav tikai slikts raksturs un izlaidība. Vienlaikus tas zināmā mērā sagrauj arī cerības, ka kaut kas var mainīties. Jo vienmēr ir licies, ka es saņemšos un tad viss būs. Dažreiz tik ļoti gribētos būt vienkāršākai un pareizākai. Labākai?!

Pietrūkst vienkārša, cilvēciska siltuma.
Ir sajūta, ka es dodu un dodu, atdodu sevi visu. Bet vai ar to pietiek? Vai tagad es esmu gana laba? Un kam es gribu būt gana laba? Pati sev?

interesanti - Francijas Eirovīzijas numurs atsit 5.elementa dziesmu visās nozīmēs

Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst.
Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres".

man liela daļa saldējumu negaršo, bet šī reklāma uzrunāja. Tur tiešām trauciņā ir šokolādes saldējuma bonbongas?
https://www.rimi.lv/e-veikals/lv/produkti/saldetie-edieni/saldejums-un-ledus/lielo-iepakojumu-saldejumi/sald-magnum-bonbon-cho-che-12x17ml-168g/p/4010993

šodien plezīrs - aizbraucu uz Mālpili ciemos pie draudzenes, kas pati arī ciemojas. turp (viņai) un atpakaļ (sev) salasīju baltās vizbulītes, pat atvedu nesažuvušas. nepārguru. pa ceļam no mākslas skola spaņēmu meitiņu, pēc tam aizbraucu pakaļ otrai izmazgāju veļu, atdevām divas kastes ar bērnu rotallietām. viss labi, tik, ka celis sāp

Šodien gāju pa ielu, muti atplētusi, un grozīju galvu uz visām pusēm. Jo man ir jaunās brilles un es beidzot redzu!
It kā mīnusiņi maziņi, bet starpība - milzīga...

man galvā atkal nav vietas un ir grūti padomāt. pēc nedēļas ekskursija diviem bērniem, rīt trešajam un es vairs nesaprotu kuram cikos jābūt, jo tikšanās vieta viena un ta pati un laiki arī.. līdzīgi :D un pilnai laimei tajā dienā, kad ekskursija (uz kuru es sīkus vedīšu ar mašīnu jo busiņā beigušās vietas.lol) vecākajam mūzikas skolas orķestra koncerts


šodien bija sīkām dejošanas koncerts, bija arī abas vecmāmiņas. vīrs no garāžas atnesa divas kastes ar rotallietām, sašķirojām - šis tas atgriežas apritē, vienu virtuļa tipa plastmasiņu uz mazpilsētu kaķītim (kaķītim ir tieši tāds pats mazāks, tiek dūšīgi lietots), vešanai uz mazpilsētu pašiem un vēl kasti lieku draudzenes bērnam/atdošanai

sīki priecīgi sķina Babas draudzenes iedotās skābenes

Iesakiet Rīgā zolīdu restorānu ārzemju kolēģiem vegāniem!

Nav jābūt vegānu restorānam, bet tādam, kas to spēj nodrošināt. Skatos, ka daudzas foršas iestādes nespēj... AAAAA

Vakar gāju uz Rīgas Policijas Austrumu iecirkni. Jo Lauvam decembrī pazuda telefons. Aprīļa vidū tas mistiski atradās un tā nu es ka Lauvas likumiskais aizgādnis varēju doties tam pakaļ.
Starp citu - turiet telefona vāciņā čeku ar savu vārdu. Vai bibliotēkas karti. Tieši tā Policija sazīmēja, ka atradies Lauvas telefons - pēc viņa soda čeka bibliotēkā par kavētu grāmatas nodošanas termiņu.
Pats pasākums bija īss un patīkams, laipns policists (ar īstu ieroča uzkabi!) nodiktēja visu, kas jāraksta uz lapas, un izsniedza pazudušo priekšmetu.
Bet ko es gribēju pierakstīt šeit, bez diktēšanas - pa to īso laiciņu, kamēr es grozījos uzgaidāmajā telpā, tur ienāca trīs citi apmeklētāji. Vīrietis ar maisiņu, ko viņš vēlējās atdot konkrētam policistam (pēc visa spriežot, patronu čaulītes), nekaitīga paskata bārdainis, kam policiste skaidroja viņam piešķirto tuvošanās aizliegumu un iespējas to pārsūdzēt, un jauna, tumsnēja sieviete, kas no lapiņas nolasīja, ka vēlas rakstīt iesniegumu par bērn tēva vardarbību pret bērniem. Cik saprotu, no lapiņas viņa lasīja tāpēc, ka praktiski nerunāja latviski. Man taisni gribējās viņu apskaut un teikt, ka viss būs labi, ka viņai viss izdosies. Un vēlme ar kādu sarunāties krieviski man pēdējos gados uznāk ļoti reti.

uz teātri uzvilku humpalās par 8€ pirkto koši zilo sintētiska samta kleitu ar lāzergrieztām ažūrām puedurknēm un sudraba pogām un tā bija ļoti laba izvēle - uz pasākumiem ar bērnu baru vienmēr jāģērbjas kā flomasteram

izrāde man, protams, patika, baigais disko. bērniem arī cik dzirdēju
https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/runcis-zabakos-1

ko tik savas mīļās meitiņas (un sev domāta mātes dienas apsveikuma dēļ) neizdarīsi. arī skriesi pa lietu pēc pūkainām stieplītēm ar jaku, kas par šauru un plastmasas ķemmi gumijniekā :D

Lai viss nebūtu tikai rožaini - man šodien uz gājēju pārejas uzbrauca padsmitgadīgs velosipēdists, jo neies takš kaut kādas vecenes dēļ bremzēt vai, vēl trakāk, apbraukt gājēju. Nesās kā plēsts gar stūri, pie ielas pat necenšoties mainīt ātrumu vai apstāties.
Labi, ka man ir zibenīgas reakcijas, saprotot ka nesas tieši virsū, saķēru braucamrīku aiz ragiem, citādi būtu pārbraucis pāri neapgrūtinoties.
Bet zilums uz kājas ir diezgan nepatīkams.

forši, ka lins modē un ir visādi modeļi gan lietišķi, gan nē un ka krāsiņas - jā, arī balts un melns un sēpija, bet arī koši zils, gaiši zils, sulīgi zaļš, rozā!!, kleitas, krekli, žaketes, bikses, bet man skapī nav vakanču, ir pilns ar foršām drēbēm, bet sirsniņa ietrīcas. karoče dāmas, kam ir vieta skapī un nauda makā - mohito, sidonas un pepco ir viss kaut kas foršs un kā jau lins, puslins un drusciņ lins ar kokvilnu vai viskozi - pērcieties par mani ar! droši vien citos veikalos arī ir

vienlaikus dušoju/vannoju bērnu, fotogrāfēju mājasdarbam kā puika taisa gurķu salātus un konsultēju matemātikā pusizmisušu meitiņu. rīt ar skolotāju divatā iesim uz teātri. nu, ķipa divatā jo būs vēl +17.
šī esot izvijolējusies, vēl būs jāizdara matemātika. jāvāra vakariņu griķi, jāizmazgā vīra pletkrekls (es esmu tik priecīga par velasmašīnām!) a es gribu tikai pagulēt

brīvdienās bijām mazpilsētā, sestdien gulēju kā plauša, svētdien dīga miezagrauds, ar karstām tēju kompresēm un daudz miega laikam tiku galā. vakar dedzināju rožu zarus un veco puķu čužus un izraku mammai divas bedres, saraku kompostu. bija baigi labi sazemēties. gribu dārzu. sev

šodien kārtējais žāksts - vajag dzejoli uz otrdienu, glītrakstīšanai tātad ne pārāk garu, lai ielien uz lapas un skuķi uzskata, ka dzejolis bez autora neskaitās (piekrītu, bet tas sarežģī meklēšanu internetā) un Obligāti Vajag arī ar Nosaukumu. man ir jau krietna čupa grāmatu un tagad es sapratu ģeniālu lietu - Guntara Rača 365 ir ģeniāla dāvana vecākiem, kam bērni iet skolā. tur noteikti ir visiem gadījumiem atrodams. gandrīz vai jāpasūta sev Mātes dienā dāvaniņa - Rača gada dzejoļi, tur noteikti visām vajadzībām var atrast :D

Vai kādam pēdējā laikā ir izdevies tikt pie maksas jūzera? Kā?

Nopirku sev ļoti ērtas Mary Jane stila kurpes - zīmols Fermani. Nopirku pat divus pārus, jo uz kājas bija ļoti ērtas un man ļoti reti mēdz būt tā, ka kādi apavi uz manas kājas nekur neberztu, negrauztu un netraucētu. Tagad apsveru, ka varbūt man jānopērk vēl arī mammai kāds pāris. Man absolūti nepiestāv sportiskais stils - ne apģērbi, ne apavi. Tāpēc es arī ceru, ka atgriezīsies mode, ka pie kleitām velk kurpes, nevis kedas. Vienīgais ražotāji varētu uztaisīt tās kurpes ērtas staigāšanai - tad būtu ideāli. Veikalā Gabi, ja nu kādam arī ir problēma atrast ērtas kurpes.

Kur jūs pērkat vinila plates internetā, ja gribat ātri un lēti, un negribat atbalstīt Džefu Bezosu?