Kāpēc neesmu stāvā sajūsmā par elektroskūteriem, elektromočiem un elektroauto?
- viņi visi ir super neglīti un pēc vienas šnites;
- uzlādes punktu tīkls vēl nav pietiekami liels, ja izbrauktu ārpus pilsētas, būtu stress par to, ka tik bača nenosēžas un kur uzlādēt; pārāk daudz laika un enerģijas jāiegulda plānošanā; es noteikti regulāri aizmirstu uzlādēt;
- moču gadījumā skaņa un savā ziņā arī izplūdes gāzu smarža ir daļa no tā, kāpēc moči ir cool (it īpaši visi tie enduro un mx braaaps; hārlijus gan, manis pēc, var iešķūrēt kanjonā vair Marianu dziļvagā un aizmirst)
- joprojām relatīvi īss max attālums, kuru var nobraukt;
- visa tā atšķirība fīlingā starp to, kad tu piedod elektro-"gāzi" vai degvielas "gāzi".
Bet, pats galvenais, kas man šajā visā EĻEKTRIFIKACIJAS haipā liekas pazudis maiņstrāvā ir tas, ka tas viss nav tik zaļi un dabai draudzīgi, jo to visu kaut kur ražo, tam visam vajag materiālus, nolietotās baterijas ir jāutilizē. Jā, priekš pilsētām noteikti labāks/zaļāks risinājums, bet lauku rajoniem un areāliem tas nav pats piemērotākais variants, kur jāpārvietojas daudz plašākā teritorijā un kur, kā mana mamma citreiz saka "zeme deg zem kājām", kad daudzi darbi īsā laikā jāpaspēj un jābūt mobilam, ja nu kas.
Protams, ka viss šis turpināsies un visi lielie ražotāji ražos elektriskās tējkannas uz riteņiem, bet tai pat laikā mani mierina fakts, ka līdz manas dzīves beigām gan jau vēl Nmaxi neaizliegs.