Februāris 11., 2018
| 00:12 Tas reāli neveiklais moments, kurā tu pēc tam, kad esi pusotru gadu studējis un viss tāds zinātniski orientēts, nezinot, kā tikt galā ar sevi, pa ilgiem laikiem izliec sev nopietnu taro un konstatē, ka tas sasodītais verķis strādā labāk nekā jebkad agrāk plus tu tagad to spēj interpretēt labāk (nu labi, šis droši vien ir principā viens un tas pats); tāda sajūta, ka moš vajadzēja vispār iet uz vēdiskā dzīvesveida vai kaut kādas tādas figņas programmu, ko tu vispār dari zinātnē, mistiķis fakinais.
Bet nu zinkā, ja tas strādā, tad strādā, ko tu tur padarīsi.
|
Comments:
nu ja luņos to pasniegtu, es būtu vismaz c daļā paņēmusi :) normāli, vienreiz postmodernismu, otrreiz statistiku, taro totāli piederētos klāt
| From: | ctulhu |
Date: | 11. Februāris 2018 - 11:19 |
---|
| | | (Link) |
|
jā nu ja viņiem tur ir teoloģija tad par ko ne taroloģija?
Vai ne! Bet nekas, dabūšu grādu, uztaisīšu c daļas kursu, un visi mani draugi no manis atteiksies :D
| From: | ctulhu |
Date: | 11. Februāris 2018 - 11:28 |
---|
| | | (Link) |
|
Pag nē ja taroloģiju tad kāpēc šiem atteikties, vot ja teoloģiju tad nevar zināt
Nu, labi, mēs visi esam pieauguši cilvēki un zinām, ka tur nav nekādas mistikas. Tie paši Roršaha plankumi, skats no sāniem.
Nu izstāsti precīzi, kā un kāpēc strādā Roršaha testi
Kognitīvo mainīgo klasifikācija un klasterizācija pie maksimāli unbiased nosacījumiem. Subjekts uzbūvē karti, kas darbojas kā pointeris uz viņa motīviem, konfliktiem, vēlmēm u.c. ikdienas vidē. Tas, cik šie modeļi ir uzticami, jau ir pavisam cits jautājums.
1) Taro nav unbiased 2) no otras puses, kā tieši "šitais izskatās pēc tauriņa" var ļaut kko interpretēt? 3) roršaha tests taču nestrādā kā self-administred & self-interpreted, ne?
Well, that's fair, tas nav gluži "tas pats, skatā no sāniem". Biju domājis tieši to, ka abos gadījumos ar vizuāliem simboliem (jau gataviem vai paša uzkonstruētiem uz abstraktas bāzes) tiek mēģināts sastrukturēt un saklasificēt mentālo saturu.
| From: | brood |
Date: | 11. Februāris 2018 - 08:29 |
---|
| | | (Link) |
|
Vai tad soc.antropoloģija ir "zinātne"? Līdzīgi kā vēsture -`soft science` ar lielu % tendenciozu interpretāciju par lietām. Nav brīnums, ka nekādu cieta pamata zem kājām sajūtu tas viss nedod!
p.s Taro "strādā", jo interpretē pats! Aptuveni kā lejot laimītes...:)
Tā, kā latviešu valodā lieto vārdu "zinātne", tā ir; also studijas tur ir pietiekami refleksīvas, lai es zinātu precīzi kāpēc nejūtu "cietu pamatu", also reāli labs eksakto zinātņu pētnieks bieži vien arī nekādu "cieto pamatu" nevarētu just, jo zinātnes darīšana kā reiz ir nevis maisīšanās pa "šito es zinu, te ir ciets pamats" lauku, bet pa "ahhh, kas te notiek, neviens neko nesaprot" lauku.
Tev gan ir ļoti romantiska ideja, ka īstais zinātnieks ir kā nezināmā laukā. Vairums no viņiem smagi strādā, lai inkrementāli izpētītu kādu mazu niansi. Paradigmas maiņas ir diezgan retas parādības.
Un? Kāpēc gan "ahhhh, es nesaprotu, kāpēc šitais mazais verķītis nestrādā tā, kā man likās, ka jāstrādā", cilvēkam, kas ir reāli ieracies laukā (koncentrējies uz vienu mazo verķīti), nevarētu izraisīt "neko nesaprotu, nekāda pamata zem kājām" sajūtu?
Nu nē, jo bez pamata tas verķītis nokrīt zemē un tiek samīdīts ar kājām. ;)
Malacītis, pat atšķirību starp "sajūtu" un "realitāti" netver.
Šeit sajūtas definē realitāti. :)
| From: | ctulhu |
Date: | 11. Februāris 2018 - 11:34 |
---|
| | | (Link) |
|
Kur? Extranjero atrodas sensorās deprivācijas kamerā un raksta no turienes vai kā?
Tēma ir nevis par extranjero, bet par abstrakto zinātnieku, kurš jūtas kā bezgalīgā brīnumu laukā.
| From: | ctulhu |
Date: | 11. Februāris 2018 - 11:42 |
---|
| | | (Link) |
|
/par abstrakto zinātnieku, kurš jūtas kā bezgalīgā brīnumu laukā./
kuru izdomāja extranjero
nē, honeybee Es tikai to vizualizēju.
| From: | ctulhu |
Date: | 11. Februāris 2018 - 11:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Tas ko tu piebēri pie rīta kapijas *nav* cukurs. Nočeko.
Tev derētu kāda ripiņa ar SSRI, lai uzlabotu garīgo. :)
| From: | ctulhu |
Date: | 11. Februāris 2018 - 12:04 |
---|
| | | (Link) |
|
Aha, farmakoloģiskā mārketinga drons ierunājās.
Ģenēriķi ir pārāk lēti, lai tos kāds mārketingotu. Savukārt labai iztēlei nav cenas :)
Izskatās, kā jauks lauks, vai ne? Ar magonēm un pat tikko izplaukušām narcisēm, kā pie
| From: | ctulhu |
Date: | 11. Februāris 2018 - 11:17 |
---|
| | | (Link) |
|
Vot iedo man beta arilēšanas virzošo grupu teoriju, tādu kas strādā, lai es varu mierīgi inkrementāli izpētīt :D. Jā tas viss kopā ir maza nianse, tikai nezināmā tur ir vagons un mazi ratiņi. [*priecājas par extranjero kurš kārtējo reizi nemaldīgi zina kā tur ir tiem īstajiem zinātniekiem]
Es palūgšu strukturālā tipa ilgtermiņa plasticitāti, vispārīgu modeli. Arīdzan it kā sīkums, var pētīt kaut uz atsevišķām šūnām, bet pagaidām tur karte joprojām pārsvarā sastāv no baltajiem plankumiem.
Un tad tur būs tā, ka tos plankumus viens atnāks un vienā piegājienā pievarēs? Vai tomēr ļauži inkrementāli pidžinās no vienas un otras puses, kamēr kaut kas da nebūt aizies?
Droši vien, ka pēdējais. Te vienkārši izskanēja, ka būšana uz lielā mērā baltas kartes mēdzot būt saistīta tikai ar "paradigmu mainošiem" pētījumiem (however defined), nevis ar inkrementālu darbu pie samērā sīkām un specifiskām problēmām. Manuprāt, tas ir nonsenss.
Helloo, balta lapa nav karte, kur nu vēl paradigmu mainoša.
Bet es pamazām saprotu, uz ko tu tēmē (paldies Arnim). Kā gan var nesolīt! :)
"Paradigmas maiņa" ir tīrs buzzword, no kā vienīgā praktiskā jēga ir reklāmas saukļu sastāvā (kam, protams, arī ir sava vieta un pielietojums), realitāti tas pa vīlēm negriež. Par pārējo – stipri šaubos, ka saproti.
Tev taisnība, ir smagi jāstrādā pie katras detaļas ik dienu, nevis jācenšas mainīt paradigmas. Tās var redzēt tikai retrospektīvi.
Bet šeit ir drusku cits motīvs. Katrs zinātnieks cenšas pārdot savu iecerēto produktu (plānošana, finansējuma piesaiste utt.). Tas ir ok, taču problēma ir tajā, ka nezinātniskā auditorija var apjukt tajā, kuras zinātnieka ieceres ir praktiski realizējamas un kuras ir pilnīgi spekulatīvas.
Ar pilnīgi spekulatīvām iecerēm gan parasti netiek mēģināts piesaistīt finansējumu, jo tas parasti nāk no vai caur avotiem (grantu paneļiem, finansējuma sadales komisijām u.c.) kam šāds apjukums parasti neiestājas, jo tur paralēli un ar ierēdņiem strādā tādi paši nozares eksperti. If anything, pilnīgi spekulatīvas ieceres lielākoties parādās ne pašas labākās kvalitātes zinātnes žurnālistikā, nevis publikācijās vai to kopsavilkumos.
Tas pats attiecas uz plānošanu – nav taču jēgas sastādīt plānus, kur to daļas ir bez konkrētikas.
Come on, tu taču nedomā, ka zinātnieks nedos citam zinātniekam naudu spekulatīviem pētījumiem.
| From: | ctulhu |
Date: | 12. Februāris 2018 - 11:25 |
---|
| | | (Link) |
|
Ekstranjero nezina kā lietas notiek bet (nezkāpēc) šausmīgi grib piedalīties sarunā par zinātni un tās finansēšanu. Tasini kā 3 gadīgs sīcis, kurš tramvajā dīc ``lai tante man iedo pastūrēt``.
Skarbi tu par zinātniekiem kā tantēm, kas vada tramvaju.
Atkarībā no tā, kas ir domāts ar "spekulatīviem" un vai šajā kategorijā tiek [nepamatoti] ierakstīti arī fundamentālie pētījumi.
bet varbūt ir tā, ka tieši tā zinātniskā piešprice ir tā, kuras dēļ skaidrojas un strādā labāk it kā tā nezinātniskā figņa?
es pieņemu, nu tb paskatos uz kārti un saprotu "aha, ok, šitais runā par to un to konceptu, skaic, braucam tālāk" |
|
|