Mani 2 STEMista procenti – IMO, zinātnes pirmais un galvenais uzdevums ir noskaidrot faktus dotajā domēnā; IMO, "cilvēkoloģijas" abstraktākajos līmeņos (t.i., tajos, kas pēta nevis atsevišķu cilvēku organismus un to sastāvdaļas, bet cilvēku grupas un procesus tajās un starp tām) strikta, "zinātniska" (t.i., evidence-based) izpratne un faktu pārzināšana pagaidām ir tik rudimentāra, ka sākt uz tās bāzes veidot inženieriju ir ļoti pāragri un potenciāli bīstami.

Protams, nav izslēgts, ka kļūdos, bet mani nepamet iespaids, ka šobrīd šajās jomās mēs esam turpat, kur XX gs. sākumā izpratnē par radiāciju, ieskaitot rādija svecīšu izrakstīšanu auglības uzlabošanas nolūkiem (t.i., pētīt to visu var un vajag, bet varbūt nevajadzētu aizrauties ar pasaules uzlabošanas recepšu izrakstīšanu ārpus kontrolētiem laboratorijas apstākļiem vai to praktiski iespējamā ekvivalenta).

(Reply to this) (Thread)

No otras puses ja aerodinamika tiktu pētīta bez inženierijas, tad, emm nujā kaut kādi modeļi mums būtu bet aviācijas gan ne. Jā un pa vidu daži noinženierējās zemē ar visiem verķiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No manas perspektīvas tas nozīmētu vajadzību noskaidrot to, kā radīt ekvivalentus aerotuneļiem un laboratorijām šīm disciplīnām. Kā tam būtu jāizskatās, es šobrīd nezinu, bet es neesmu vienīgais, kuram tā šķiet.

(Reply to this) (Parent)

*nopūta, žests*
nākamreiz, pirms rakstīšu piezīmi specijāli tev, ievadīšu to ar preambulu "because fuck you, smart ppl"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

That's fair. :D

(Reply to this) (Parent)

jā vot nepareizi mērķēts fck nesasniedz mērķauditoriju

(Reply to this) (Parent)

Mēs cilvēki esam dažādi un mums atšķiras priekšstats par to kādai jābūt labākai pasaulei. Jebkas, kas satur kategorijas labāk/sliktāk ir ideoloģija nevis zinātne IMO.

(Reply to this) (Thread)

failed to connect
1) ieraksts nekādā veidā nav zinātne un uz to nepretendē
2) antropologu adresē šis komentārs ir mazvērtīgs, ibo "antropoloģija var un tai vajag padarīt pasauli labāku" (parasti daaaaudz piesardzīgāk noformulēts) ir teksts, ko pateiktu tikai daļa antropologu; nu tb šis ir diskutējams jautājums, nevis dogma + tā ir motivācija ar to ņemties, nevis pati zinātne
3) ar šito sauklīti tu varētu aiziet uz Stradiņiem un paziņot visiem studentiņiem, kas iedomājas, ka varētu mazināt cilvēku ciešanas un izārstēt baisas slimības, ka viņi ir kaut kādi sūda ideologi un ko viņi vispār dara augstākās izglītības iestādēs, varētu būt inčīgāk
4) vai arī, no otras, varētu jau izbolīt acis un teikt "paga, tev ir iebildumi pret ideoloģiju zinātnes vietā? tu ko, domā, ka tas būtu SLIKTĀK? fucking ideologs, lietoji aizliegto vārdu!!!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+++ par 3)

(Reply to this) (Parent)

Medicīnā cilvēki nodarbojas ar zinātni, lai kalpotu Hipokrāta zvērestam, bet principā tā ir tā pati zinātne kuru izmanto, lai izstrādātu ķīmiskos un bioloģiskos ieročus, ar to es gribu pateikt, ka zinātne vienmēr kalpo kaut kādai ideoloģijai. Mērķi, kurus cilvēki tiecas sasniegt izmantojot zinātni atrodas ārpus tās. Tu apgalvoji, ka zinātne var uzlabot pasauli, jā, var, bet kas ir labāka pasaule un kāda tā izskatās nav zinātnes jautājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Perfekti!

(Reply to this) (Parent)

"Ja...tad" nav apgalvojums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

my bad

(Reply to this) (Parent)

/bet kas ir labāka pasaule un kāda tā izskatās nav zinātnes jautājums./

kā tad jautājums tas ir?

kas ir labāka lidmašīna un kāda tā izskatās ir zinātnes (aerodinamika, materiālzinātne, utt) jautājums

kas ir labāka pasaule un kāda tā izskatās pēkšņi nav? Kāpēc? (ok nozaru saraksts tur būs garāks nekā ļotenei jo kompleksāks objekts)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc, ka aerodinamika mums visiem ir viena un tā pilnīgi objektīvi un viennozīmīgi nosaka to kas ir laba lidmašīna un kas ir slikta, savukārt to kas ir laba pasaule un kas ir slikta nosaka cilvēka subjektīvā uztvere, kas vienam liksies laba, tā citam liksies slikta, un otrādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laba un slikta lidmašīna arī ir subjektīvs jautājums, t.i. cilvēki var izvēlēties optimizēt dažus lidmašīnas parametrus, kas neizbēgami pasliktina citus. Ķipa izvēlies dažus, bet ne visus: manevrētspēja, kravnesība, maksimālais ātrums, lidojuma ilgums, izmaksas (izstrādes, ražošanas vai lidošanas).

(Reply to this) (Parent)

Nu nez, zinātne jau vismaz kopš sengrieķu filozofiem aktīvi pēta tieši jautājumus par to, kas ir labāka pasaule un kāda tā izskatās; filozofija,
ētika un socioloģija pa lielam ap to vien grozās, un aktīvi skatās uz to, kas ir laba rīcība un labs mērķis gan indivīda, gan sabiedrības līmenī. Ideoloģijas gan ideju, gan to saprašanas/aprakstīšanas līmenī arī ir zinātņu lauciņš.

Bet pat abstrahējoties no filozofiskām lietām, jautājumi formā "kas homo sapiens dara laimīgu", "kādas sociālās struktūras homo sapiens (un dažādiem to apakštipiem) ir nepieciešamas labsajūtas uzturēšanai", utt utjprj ir principā pētāmi arī tīri objektīvi, faktuāli, ne tikai ideoloģiju līmenī; pat ja noliek malā jautājumu par jēdzienu "labs", mēs varam ļoti konkrēti pētīt to, kā dažādas hipotētiskas pasaules draudzējas ar mūsu sugā tīri bioloģiski iebūvēto psiholoģiju, dziņām un mērķiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Bet pat abstrahējoties no filozofiskām lietām, jautājumi formā "kas homo sapiens dara laimīgu", "kādas sociālās struktūras homo sapiens (un dažādiem to apakštipiem) ir nepieciešamas labsajūtas uzturēšanai""

Šis jau pats par sevi ietver ideoloģisku aksiomu saskaņā ar kuru vienīgais pareizais cilvēces mērķis ir kaut kāda "laime" vai "labsajūta". Es teiksim, uzskatu, ka jebkuras izziņas mērkis ir patiesība. Pat ja tā mazina laimi un labsajūtu. Truth>convenience. Šis attiecas uz jebkuru izziņas formu, ne tikai zinātnisko, bet mūsdienu feelz before realz laimetā īpaši aktuāls kā reiz akadēmiskā kontekstā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a tā laime/ labsajūta [ilgtermiņā] vnk ir blakusefekts no patiesības zināšanas/ lietošanas

(Reply to this) (Parent)

"3) ar šito sauklīti tu varētu aiziet uz Stradiņiem un paziņot visiem studentiņiem, kas iedomājas, ka varētu mazināt cilvēku ciešanas un izārstēt baisas slimības, ka viņi ir kaut kādi sūda ideologi un ko viņi vispār dara augstākās izglītības iestādēs, varētu būt inčīgāk"

Okej, bet pričom te antropoloģija?

(Reply to this) (Parent)

Provokatīva tēze (nebūt neesmu pats par to līdz galam pārliecināts, bet manuprāt vērts apdiskutēt) :

Tīri analoģiski varētu teikt, ka mēs cilvēki esam dažādi un mums atšķiras priekšstats par to, kādai jābūt efektīvākai lidmašīnas spārna formai. Bet, protams, tas nozīmē tikai to, ka daļai cilvēku tas priekštats ir nepareizs.

Varbūt līdzīgi arī varētu skatīties uz labākas pasaules vērtējumu - ok, atsevišķas jomas varbūt ir gaumes jautājums, taču manuprāt veselā rindā īpašību eksistētu praktiski konsenss cilvēces vidū, ka hipotētiska pasaule A ir labāka par pasauli B; ka principā par to tēmu (vai vismaz daļu no tās) var spriest. Pat tad, ja tas konsenss (vēl) nav skaidri nodefinēts un aprakstīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai tad, ja šīs pasaules ir "in your face" klišeju savārstījums.

(Reply to this) (Parent)