Medicīnā cilvēki nodarbojas ar zinātni, lai kalpotu Hipokrāta zvērestam, bet principā tā ir tā pati zinātne kuru izmanto, lai izstrādātu ķīmiskos un bioloģiskos ieročus, ar to es gribu pateikt, ka zinātne vienmēr kalpo kaut kādai ideoloģijai. Mērķi, kurus cilvēki tiecas sasniegt izmantojot zinātni atrodas ārpus tās. Tu apgalvoji, ka zinātne var uzlabot pasauli, jā, var, bet kas ir labāka pasaule un kāda tā izskatās nav zinātnes jautājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Perfekti!

(Reply to this) (Parent)

"Ja...tad" nav apgalvojums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

my bad

(Reply to this) (Parent)

/bet kas ir labāka pasaule un kāda tā izskatās nav zinātnes jautājums./

kā tad jautājums tas ir?

kas ir labāka lidmašīna un kāda tā izskatās ir zinātnes (aerodinamika, materiālzinātne, utt) jautājums

kas ir labāka pasaule un kāda tā izskatās pēkšņi nav? Kāpēc? (ok nozaru saraksts tur būs garāks nekā ļotenei jo kompleksāks objekts)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc, ka aerodinamika mums visiem ir viena un tā pilnīgi objektīvi un viennozīmīgi nosaka to kas ir laba lidmašīna un kas ir slikta, savukārt to kas ir laba pasaule un kas ir slikta nosaka cilvēka subjektīvā uztvere, kas vienam liksies laba, tā citam liksies slikta, un otrādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laba un slikta lidmašīna arī ir subjektīvs jautājums, t.i. cilvēki var izvēlēties optimizēt dažus lidmašīnas parametrus, kas neizbēgami pasliktina citus. Ķipa izvēlies dažus, bet ne visus: manevrētspēja, kravnesība, maksimālais ātrums, lidojuma ilgums, izmaksas (izstrādes, ražošanas vai lidošanas).

(Reply to this) (Parent)

Nu nez, zinātne jau vismaz kopš sengrieķu filozofiem aktīvi pēta tieši jautājumus par to, kas ir labāka pasaule un kāda tā izskatās; filozofija,
ētika un socioloģija pa lielam ap to vien grozās, un aktīvi skatās uz to, kas ir laba rīcība un labs mērķis gan indivīda, gan sabiedrības līmenī. Ideoloģijas gan ideju, gan to saprašanas/aprakstīšanas līmenī arī ir zinātņu lauciņš.

Bet pat abstrahējoties no filozofiskām lietām, jautājumi formā "kas homo sapiens dara laimīgu", "kādas sociālās struktūras homo sapiens (un dažādiem to apakštipiem) ir nepieciešamas labsajūtas uzturēšanai", utt utjprj ir principā pētāmi arī tīri objektīvi, faktuāli, ne tikai ideoloģiju līmenī; pat ja noliek malā jautājumu par jēdzienu "labs", mēs varam ļoti konkrēti pētīt to, kā dažādas hipotētiskas pasaules draudzējas ar mūsu sugā tīri bioloģiski iebūvēto psiholoģiju, dziņām un mērķiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Bet pat abstrahējoties no filozofiskām lietām, jautājumi formā "kas homo sapiens dara laimīgu", "kādas sociālās struktūras homo sapiens (un dažādiem to apakštipiem) ir nepieciešamas labsajūtas uzturēšanai""

Šis jau pats par sevi ietver ideoloģisku aksiomu saskaņā ar kuru vienīgais pareizais cilvēces mērķis ir kaut kāda "laime" vai "labsajūta". Es teiksim, uzskatu, ka jebkuras izziņas mērkis ir patiesība. Pat ja tā mazina laimi un labsajūtu. Truth>convenience. Šis attiecas uz jebkuru izziņas formu, ne tikai zinātnisko, bet mūsdienu feelz before realz laimetā īpaši aktuāls kā reiz akadēmiskā kontekstā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a tā laime/ labsajūta [ilgtermiņā] vnk ir blakusefekts no patiesības zināšanas/ lietošanas

(Reply to this) (Parent)