Diapozitīvs

Ir patīkami, kaifīgi un gandarījums noplēst līdz betonam tapetes nez cik slāņos, nez cik tālus padomju laikus krājušas. Tā miklā betona smarža! Būtu baigi labā brutālisma estētika, ja vien rūpnīcā/ceļot būdu nebūtu viss betons nejauki špaktelēts un nomālēts.
Toties rīt pie tā gludumiņa skaisti salips flizelīna tapetes un būšu pietuvināts bijušās draudzenes mammas dzīvokļa remonta beigām. Garlaicīgi gan nebūs - visādi izvirzījumi, durvis, ailes u.tml. lietas priekšā. Bet nekas, tikšu smuki galā.

Skaisti būs un virtuve - jau ir!
Uztaisīju foršas LED gaismas virsmām, pievienoju to trafiņu pie tvaika nosūcēja kontroliera - slēdz gaismu tvaika nosūcējā, izgaismojas arī visas virsmas ar jaudīgu, vienmērīgu un uz silto pusi velkošu gaismu! Līdzīgi uztaisīju bijušās mājā, tikai ne tik profesionāli, jo nav noturīgāka risinājuma par pagaidu risinājumu.

Taisot ņammu, labs daudzums labas kvalitātes gaismas nekad nav par daudz - sevišķi vecākam cilvēkam.
Atstāju aiz sevis labas lietas, hehe.

Ciest nevaru Origo un Latvijas dzelzceļa stacijas ēku. Zelta bļa doma ir sabiedriskā transporta lielāko mezglu laist cauri lielveikalam, kurā nesteidzīgi idioti zombē pakaļ sūdiņiem bez latvju zīmēm un tad 500 no vilciena izlekušie steidzīgajie zombji šaurajos tuneļos baksta lēnajos, iedami ne pa labo pusi.
Superīga ideja, cepums! Tikai naudas dēļ. Viss sūds tikai naudas dēļ.
Cerams, ka remonts pienesīs labumu cilvēkam.

Lielveikals kā kultūras centrs un brīvā laika pavadīšanas vieta. Nediagnosticēts vēzis normiju ķermeņos. Mirsti, jel, komerc"kultūra".

P.S.
Eju pēc Dødheimsgard un vēl 2 platēm. Skanēs labi. Cerams. Moš saidkvestā jāpaņem kāds portvīns vai krietns stauts...

2025. turpināja būt pārmaiņu gads no visiem galiem. Tīri mūzikas ziņā 2024. gada novembra beigās tika sperts būtisks solis, par kuru esmu priecājies arī te ne reizi vien: uzmetu par neizturamu kuci kļuvušo Spotify! Tagad man ir jauna draudzene un mēs baudām cieņpilnas savstarpējās attiecības: skaņuplates! Pat jauno atskaņotāju pacienāju ar adatu no augstāka plaukta!
Kā gan citādi? Gadiem ejot, arvien vairāk uzzinu par netīro veļu biznesa aizkulisēs, par vieglas pieejamības lietiņu ietekmi uz to vērtējumu tīri psiholoģiski; par to, cik maz mākslinieki saņem un ko spiesti darīt, lai konkurētu un kā Spotify atrod arvien jaunus veidus kā nemaksāt... Karoč - apnika būt zobratiņam ekspluatējošā un visu enšitificējošā mašīnā. Pārslēdzos uz karalisku fizisko mediju.
Nomainīju ērtību pret ievērojamu skaņas kvalitātes pieaugumu un atpakaļ neskatos. Tagad jau šķiet, ka albums nav īsti izdots un nav īsti dzirdēts, ja nav pieejams skaņu platē. Un daudz, kas nav pieejams - tas arī labi - kamēr neesmu ievācis to, kas eksistē, varu gaidīt to, kas neeksistē.

Tagad ir grūtāk izsekot klausīšanās paradumiem. Ak, vai... ( ... tālāk ... )

Iedomājoties par Transhumānisma gala mērķi izinstalēties no ķermeņa, rodas jautājumi par Gender Dysphoria un Body Dysmorphia, Es un identitāti. Pēkšņi pamosties citā ķermenī, kas ir pavisam un neiedomājami citāds - tas man izklausās stipri traumatiski un ar krietnu adaptācijas periodu, ja vispār paceļams. Un, ja nu neiepatīkas? Un kā ar pārējām Es veidojošajām lietām? Jāpiesauc tādus sagūglējamus svešvārdus un jēdzienus kā "Transplant rejection", "Somatoparaphrenia", "Asomatognosia", "Phantom Limb", "Depersonalization", "Dissociative identity disorder" - baigais potenciālais kokčiks, kuru ņemt tā un uzreiz strebt vienā skaistā rītā. Ideja ar dekādi intensīvas fiziskas un garīgas terapijas kā minimums, nemaz nerunājot par zinātnisko realitāti/iespējamību.
Pamosties no operācijas ar globālu narkozi jau pati par sevi ir super mulsinoša lieta - transmigrācija man izklausās pēc šī pamošanās konfūcija kāpināšanas apstulbinošā pakāpē. Ilgstoši, ja ne uz visiem laikiem.

Tad te būtu jālasa par to, kā transhumānisti vispār filozofiski uztver savu ķermeni un kā viņiem šķiet, cik ļoti tas piedalās Es/identitātes veidošanā. Bet tāpat Cthulhu man tūlīt visu nogārgs, kā šiem tur ir.
Tikmēr man šķiet, ka tur ap to kodolu grozās vienkārši grūtības pieņemt savu mirstību, tāpēc uz idejas pamata atbalsta disruptīvās tehnodistopijas realitātē. Lai gan kāds varētu argumentēt, ka vajadzētu 5g sēnes izrakstīt, lai ieskatās aizkulisēs un fascinējoši nokalibrējas.

EDIT:
Un vispār - kāds tas upload process? Saprotami, ka šobrīd tas ir nākotnē, značit vajag iesaldēt ķermeni. Ja apziņa ir kvantu stāvokļa lieta ar transformācijas nemainīgumu, tad, vai apturot dzīvības/signalēšanas procesus krionāvītē, tie nesaskramblojas tā, ka beigās neko nolasīt nevarētu, jo aktivitātes nav, ir tikai fiksēts (fiksēts un degradējies sasalšanā/nāvītē) stāvoklis brīdī, nevis dinamika/virziens/procesi?

Uzpeldēja tikko manā redzeslokā LTV video par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju jauniešu vidū:
https://youtu.be/V7mzmj5yK_s&t=265

1
Ideja sodīt cilvēku par to, ko viņš liek savā organismā, man šķiet klaji antikonstitucionāla un pretīga/entitled savā kodolā.
2
Zinātkāri apmierina izglītība, eksperiments un diskusija, nevis aizliegums. Aizliegums rada dārzeņus un neinformētību par sekām, kurās nezinātājs pēc tam iegrābjas. Uj, nezināju, sanāca, kā vienmēr!
3
Pamati, uz kuriem būvēts aizliegums un visa narkotiku klasifikācija, ir šķībi un nav zinātnē guldīti. No ASV automātiski un bez domāšanas importētajam kariņam pret narkotiskajām vielām ir tikai politiska būtība.
4
Mūsu cietumi nav vērsti uz rehabilitāciju - tur nonākot, tu nonāc krievu "kultūras" dominētā vidē, kurā cilvēcību salauž un aizstāj to ar pietuvinātību kriminālajai pasaulei. Vai cilvēkbērnu ir jāmāca šādā vidē būt par noziedzinieku tikai tāpēc, ka cilvēks savā templī ielaida kaut ko, ko cits cilvēks saskata par sodāmu, domājot, ka sodi maģiski pazudinās narkotikas? T.i., iekšēju "nodarījumu" pret "sabiedrību" un "kultūru" pārvērtīsim jau labi kalibrētos ārējos ekscesos un dusmām pret tiesu sistēmu, policistiem, esošo varu un valsti, kas iedomājusies netaisnīgi sodīt savu bērnu? Sadirsi vienreiz, otru reizi tev neticēs - pašu radītas sekas.
Beigu galā - kur ir nozieguma sastāvs, kur ir kaitējums pret otru cilvēku vai valsti, ja cilvēks pamēģina vielu? Kas tā par absurdu ideju šādas lietas dēļ čakarēties gar cilvēku likteņiem, kurš deva tiesības sistēmiski šādi ierobežot cilvēktiesības uz puritānisma pamata? Te ir Latvija vai Latvistāna? Sekulāra valsts it kā, vismaz Satversmē - mūsu konstitūcijā.
Vai liksim cietumā arī pirmos tabakas dūmus, pirmās glāzes - narkotikas taču! Un ko tur rehabilitēt - vai viens bāra apmeklējums rada alkoholiķi?

5 ( ... tālāk ... )