Diapozitīvs - Nav lielāka stulbeņa par cilvēku (labots)

Katra jaunā tehnoloģija parāda, ka cilvēks ir dīvains un ārkārtīgi stulbs radījums.

Parādās DAW jeb Digital Audio Workflow/Workstation
Un mūziku sāk miksēt mērāmi sliktāk - zaudē dinamiku, visu pieejamo diapaonu kompresē skaļima virzienā un parādās inovācija: failu zipošanas trokšņi, kas īpaši labi traucē augšējām frekvencēm... Tā tas turas dekādēm, kamēr stulbeņi izballējas, izgul dzērumu, izārstē pohas un ar skaidru prātu sāk domāt, ka, hei - kaut kas ir par tālu, mūzika ir palikusi kā plastmasa bez tekstūras un kā tad tas tā gadījās?

Parādās digitālā fotogrāfija
Un notiek precīzi tas pats - visu čakarē, jo ir iespējams visu čakarēt. Vajag vai nē - šādi jautājumi izkrīt no apziņas, nepiedalās argumentu ķēdē. Lops kopē citu lopu līdz pienāk maģiskā apskaidrības stunda un cilvēki saprot, ka tone-mapping, sterilitāte un plastmasas ādas izskats tomēr nekam neder, ka vajag atpakaļ vecās vērtības. Nevis "vecās" vērtības, bet jēdzīgās un dabiskās. Vienīgās un pareizās. Pārbaudītās. Noslīpētās. Vizuālā valoda ir sena un tur nekādas digitālās "inovācijas" nav nepieciešamas, traucē tikai.

Parādās pilnfunkcionāls audio spēlēs
Un notiek precīzi tas pats - samuhļīts. Ar spēlēm vispār interesanti - cilvēki uzvedas tā, it kā skaņa vispār nebūtu svarīga. Diskursā ir HD/4k, HDR, Ray Tracing, hiperreālisms un cita ekskluzīvi vizuālā šņaga. Cilvēki pērk nez cik hercu un nez cik pikseļu monitorus, dzenas pēc jaunākā vizuālā kā stafetē, bet audio? Kas notiek ar to?
Notiek šis: Mass Effect Legendary Edition - portējot uz HD, smagi tiek sačākarēta daudzkanālu skaņa. Tomb Raider: Legend. Portējot uz HD, smagi sačakarēta skaņa. Tomb Raider: Underworld - visu spēles laiku bez apstājas dūc basi, nenormāli nogurdina ausis un kaimiņi arī nav priecīgi. Kāpēc tas darīts, vai to vajadzēja? Kam to vajadzēja? Nokāp alā un basī visu ārā. Piepeldi pie kuģa - basī visu ārā. Staigā pa kapenēm, kāp pa klintīm saulainā laikā, čivina putniņi un... Basī visu visur ārā. Ne tur tā vajag, ne tur tā piestāv. Izdarīts vienkārši tāpēc, ka kādam idiotam šķita, ka super un moderni, ka tā jāatzīmē konsoļu paaudžu maiņa. Tikmēr paaudzi vecākas spēles skan ideāli, jo tur bija limits, kas satur kopā disciplīnu.

Parādās MI lietojamā līmenī
Un precīzi tā pati cilvēka uzvedība. Atkal piedzēries un novēmies jaunietis (cilvēka daba) trako, ārdās un lepro, svin dzīvi ķipa, lien visur, kur vajag un nevajag, uzmācīgs tipiņš. Izgulēs vidusskolnieks savus studenta gadus, tad atradīs sev vietu zem saules. Jāgaida vēl šī pieaugšana, šobrīd tikai tīņa maksimālisms.


Diagnoze:
Sukas bļa normiji, smadzeņu audzējs un divpadsmitpirkstu dūre ānusā. Divas.
Cilvēks - stulbs idiots, kam sāk ļodzīties ceļi jebkā jauna priekšā. Atņem limitus un cilvēks pēkšņi un strauji saiet nelimitētā sviestā, deorbitējas. Un, kad tas beidzot pamana, ka strauji tuvojas melnajam caurumam, tikai tad sāk meklēt gaismu - "veco" un labo Sauli, kuras gravitācijas laukā atgriezties un orbitēt saprātīgi, rāmi, ilgtspējigi.

Un tā visu laiku, tipiski un cikliski. Human Condition, nekontrolēts crapitālisms.