par to, ka cilvēks tomēr ir viena sasodīta sistēma
tātad, kamēr jums tur sniegi un kupenas, un aukstums, mums ir pavasaris. nu labi, visi gan iebilst, ka šis nav nekāds pavasaris, bet man +7 liekas tāds marta-cienīgs laiks, un tad jau pufaika jānomaina pret rudens/pavasara mēteļiem un kurpītēm, un, vienvārdsakot, ir taču forši. un acīmredzot arī manam ķermenim liekas, ka ir pavasaris, jo jau ceturto gadu pēc kārtas bez kāda īpaša un acīmredzama iemesla es vienkārši zaudēju svaru. kad savu jauno novērojumu pastāstīju biedriem, kas mācās visādas sarežģītas lietas, kā psiholoģiju, fiziku, medicīnu etc (jā, es te retais humanities studentiņš), viņi mani apgaismoja, ka tas esot tāds evolūcijas triks acīmredzot. pavasarī ir laiks meklēt partneri un taisīt bērniņus, līdz ar to meitenes cenšas izskatīties pēc iespējas smukāk (=> pazūd svars, kaut kāds pēkšņs starojums, utt), savukārt puikas it kā ēd vairāk pavasarī, jo cenšas izskatīties stiprāki un vīrišķīgāki.

vienvārdsakot, neuzķeraties, ja, tā tik daba ar mums trikus spēlē. svars tik un tā nāks atpakaļ, spēciņi pazudīs un miegs vienā brīdī arī sāks nākt nenormāli.