mana mīļākā sajūta ir aizbraukšanas sajūta. tās priekšvakara trīsas, priecīgais satraukums un mazais nemiers pakrūtē. tādos brīžos man liekas, es varētu aizbraukt un aizbraukt katru mēnesi, katru nedēļu, katru dienu, vispār jau man ir vajadzīga tikai tā aizbraukšanas sajūta, palikšana kaut kur parasti kādā trešajā, ceturtajā dienā rada vilšanos, apnikumu, nogurumu no jauno vietu lieluma, un atgriešanās manī vispār tā reti kad ir radījusi īstu prieku.

un tagad es klausos visu, ko varu mājās atrast krieviski un pāršķirstu Noziegumu un sodu. vispār kārtojot čumodānu, parasti vislielākās problēmas man sagādā izvēle, cik un kādas grāmatas ņemt līdzi. nakšņošana citur jau nebūt nenozīmē, ka tad noteikti nāks miegs, un tādiem ilgstošiem bezmiedzēniem kā es grāmatas naktīs ir labs laika kavēklis.

aizbraukšana absolūti ir mana sajūta.