Par cūkām
Mēs ar Mazo Chodunsku meklējam dāvanu Jaunkundzes draudzenītei. Un te pēkšņi - taisni brīnisķīgi! Auskari - cūciņas. Melni emaljēti sivēni. Es saku - pērkam šitos cūku auskarus, Jaunkudze saka, ka tādus neviena kārtīga mātesmeita ausīs neliek. Tad es saku - pirkšu viņus sev. Un ziniet ko, dakter - sīkais susliks saka, ka es tādus nevarot valkāt. Vēl aiziešot tādos uz darbu.
Varētu domāt, ka tie ir ādas stringi vai Udo Lindenberga krekliņš.
Es tagad varētu izdarināt Cibas aptauju, vai manā godājamajā statusā pienākas valkāt cūku auskarus, bet tas ir pilnīgi velti. Es tāpat rīt braukšu un viņus nopirkšu.
Viņi patiesībā ir ļoti lietišķi. Gandrīz. Varētu arī uz darbu. Parādīt attieksmi.
Varētu domāt, ka tie ir ādas stringi vai Udo Lindenberga krekliņš.
Es tagad varētu izdarināt Cibas aptauju, vai manā godājamajā statusā pienākas valkāt cūku auskarus, bet tas ir pilnīgi velti. Es tāpat rīt braukšu un viņus nopirkšu.
Viņi patiesībā ir ļoti lietišķi. Gandrīz. Varētu arī uz darbu. Parādīt attieksmi.
Es diemžēlpa pjaņiem esmu padirsusi 2,5 klipšu komplektus (visi autordarbs vienā eksemplārā), tāpēc tagad nenēsāju neko :(
drīz vien es šito piesardzību gan atmetu un tad manai mātei bija visnotaļ skeptiska attieksme pret to, ko es savukārt varu vai nevaru vilkt, bet tā līdz pat šai baltai dienai nēsāju visus savus auskarus ar ezīšiem miglā un dzeltenām vannas pīlītēm svilpodama, un visi smaida un pašai priecīgs prāts
gan jaunkundze paaugsies un pieprasīs, lai auskarus atdod viņai :)
sudraba būtu garām.