 Par vīzijām jeb cilvēks kā sociālais projekts | 26. Apr 2013 @ 10:16  |
|---|
Sagribējās tomēr piefiksēt savas marta tēzes.
1. Cilvēki ir dažādi.
2. Bet cilvēki bez sabiedrības nespēj eksistēt tā, lai tos varētu saukt par cilvēkiem. Sabiedrība veido cilvēkus un otrādi.
3. Katrā sabiedrībā ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj pildīt noteiktas lomas, kuras attiecīgajā sabiedrībā ir nepieciešamas, lai tā varētu pastāvēt šai formā.
4. Daļa no šīm lomām ir formalizētas kā darbi un profesijas. Daļa ir drusku mazāk konkrētas, piemēram, uzņēmējs.
5. Liela daļa neproduktivitātes, badblooda un idiotiskas rīvēšanās Latvijā ir no tā, ka cilvēki noliedz ne-savu lomu nepieciešamību.
6. Attiecībā uz uzņēmējdarbību tas izpaužas tajā, ka uzņēmēji nevēlas domāt par darbinieku labsajūtu un darbinieki savukārt neinteresējas par uzņēmuma labklājību.
7. Attiecībā uz uzņēmējiem, tas izpaužas pirdienliberāla fantasmagorijā, kas ievazājusies laikam no Amerikas galvu saspiedušajiem balto finanču apkaklīšu dēliem, ka jebkurš, kas strādā pietiekami cītīgi un ilgi, kļūs par bagātnieku.
8. Ja visi kļūs par bagātniekiem, kas izvāks atkritumus, griezīs citiem matus, ārstēs slimos vai līdīs svešos dzīvokļos pārbaudīt, vai saimnieks nav izlaidis garu pirms pusgada?
9. Ja visi nekļūs par bagātniekiem, tad tāpēc viņi, darot sabiedrībai vajadzīgu darbu, būs uzskatāmi par lūzeriem?
10. Ja viņi nav uzskatāmi par lūzeriem, tad ir laiks atzīt, ka arī melnā darba darītājs ir cienījams proletārietis, kurš, ja pilda savu lomu kārtīgi, ir pelnījis ne tikai pliko algu, bet arī 21. gadsimtam atbilstošu darba vidi, kuru nodrošināt viņam ir spējīgs 21. gadsimtam atbilstošs uzņēmējs.
11. Savukārt 21. gadsimtam neatbilstoši darbinieki un uzņēmēji ir pelnījuši nevis Porše (kuru viens būtu nopircis uz kredīta, kuru nevar atļauties, bet otrs -- uzņēmuma vārdā par noblēdīto nodokļu naudu), bet piespiedu reorientāciju sociālās rehabilitācijas nometnēs.
12. Kas nav īsti savienojams ar demokrātiju, bet nu ko lai dara -- māksla prasa upurus.
13. Uzņēmējam ir grūtāk, jo vairāk jādomā un jāšiverējas daudz niknāk. Par to viņam arī spēju gadījumā rewardi ir lielāki kā strādniekam. Bet tā kā tieši viņš kontrolē savu strādnieku darba vidi, tad tā ir viņa spēja un līdz ar to arī atbildība -- radīt darba vidi, kas veicina savstarpēju cieņu starp uzņēmēju un viņa strādniekiem.
14. Tas viņam pašam nāks par labu. |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) unpy |
|---|
| Date: |
26. Aprīlis 2013 - 11:31 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Pilnīgi piekrītu pilnīgi visam līdz punktam Nr.10. Ar punktu Nr.10 sākas dīvainības.
Ko uzskati par 21.gadsimtam atbilstošu darba vidi? Tādu vidi, kurā pats justos komfortabli? Kādai videi būtu jabūt celtniekam ziemā? Mežstrādniekam? Tiem nabagiem, kuri šodien stāv godasardzē pie Brīvības pieminekļa? Ugunsdzēsējiem? Cilvēkiem, kuri savas astoņas stundas pavada pie konveijera vai štances?
Nu, par to 21. gadsimtu, mana doma bija aptuveni tāda, ka, ja, teiksim 19.(?) gadsimtā prasīt ūdensklozetu darbavietā bija absurdi, jo tie pat mājās ļoti daudz kur nebija, tad 21. gadsimtā būtu manuprāt, neatbilstoši, ja, piemēram, fabrikā vai citā vietā, kur ūdensvads ir pievilkts, darbiniekiem tas nebūtu. Un savukārt tur, kur nav, tad būtu jābūt pārvietojamām tualetēm. Tādas visādas lietas, kas dīvainā kārtā tomēr ne visur tiek nodrošinātas.
Darbs var būt darbs visāds. 8h pie konveijera laikam pat likumdošanā ir noteikts, cik un kādiem jābūt pārtraukumiem, vai ne? Kādi ir ergonomikas parametri kasieres darba vietai, kādi fabrikas konveijera strādniecei. Cik no tā reāli tiek ievērots?
Citādi es runāju par tādām, ne vienmēr likumos nodefinējamām lietām kā attieksmi un sakārtotību.
Ir atšķirība, vai uzņēmējam ir pojebaķ, kā viņa uzņēmumā ir strādāt, vai viņš cenšas nodrošināt tādu darba vidi, kurā par darbinieku labsajūtu tiek bišķiņ padomāts. Sākot no tīrām telpām un beidzot ar to, vai ar darbinieku runā pieklājīgi vai bļauj virsū.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
26. Aprīlis 2013 - 12:09 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Uzņēmēju interesē tikai peļņa. Paņemsim, piemēram, Tevi. Tu arī esi savā ziņā uzņēmējs, jo Tavas pensijas 2.līmeni pārvalda kāds no pensiju fondiem, kas, savukārt, šo iegulda dažādos vērstpapīros, ieskaitot uzņēmumu akcijas. Esi painteresējies, kādi tajos uzņēmumos ir darba apstākļi?;))
Ja nopietni, tad normāli būtu, ja būtu tāda uzņēmējdarbības vide, kurā uzņēmējiem savā starpā būtu jākonkurē par darbiniekiem, kā tas, piemēram, šobrīd notiek daļā no IT nozares - nudien grūti atrast programmētājus, kuriem nāktos strādāt kaut kādos necilvēcīgos apstākļos. Kamēr no kaut kurienes varēs ievest lētus un nepretenciozus bulgārus, kuri būs gatavi strādāt kloākā par grašiem, tikmēr būs kā ir.
Tiesa gan, šis modelis, ja tic "Re:Baltica", sāk feilot, ibo tie bulgāri pēc pāris mēnešiem notin atpakaļ uz Bulgāriju. Protams, bulgāru ir daudz, tomēr uzmācas zināma skepse, vai šāds modelis ilgtermiņā spēs strādāt, pēc tam, kad viņiem plašāk atvērsies R-Eiropas darba tirgi.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
26. Aprīlis 2013 - 13:00 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Tad, kad tā notiks, tad arī uzņēmējs būs spiests izvēlēties - paaugstināt izmaksas uz darbaspēku vai vērt to bodīti ciet.
nu pieļauju, ka tad viņš bļaus pa visu pasauli ka Latvijā vispār nav atrodami darbinieki, bet būs jau par vēlu. un vainīga būs viņuprāt valsts.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
26. Aprīlis 2013 - 16:36 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu un? Bļaus vai nebļaus, viņš pats sevi būs sodījis.
Par ko arī ir stāsts.
Tu runā par to, kā ir.
Es runāju par to, kā ir saprātīgi, neatkarīgi no tā, vai visi tā dara, vai tikai daļa.
Es piekrītu, ka realitāte ir savādāka, bet apgalvot, ka uzņēmēju interesē tikai peļņa ir tuftoloģija. Darbinieks ir peļņas radīšanas sastāvdaļa un neinteresēties par to, vai viņam ir cilvēcīgi darba apstākļi ir ciniskākajā gadījumā tas pats, kas neinteresēties par to, vai tavai mašīnai ir kārtībā riepas un ģenerators -- beigās vari palikt uz ceļa.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
26. Aprīlis 2013 - 19:43 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Jā, viss pareizi - darbinieks ir peļņas sastāvdaļa un tieši tālab par viņa ērtībām ir jarūpējas atbilstoši normatīvajiem akttiem, viņa pievienotajai vērtībai un konkurencei darba tirgū. Ne vairāk.
Trū. Bet, ja ir atšķirība uzņēmēja uztverē starp atbilstošajām rūpēm un darbinieka uztveri par to, kā jābūt (21.gs. uztvere again), tad rezultāts arī ir tāds, ka šķendējas, ka pat bulgāri nepaliek strādāt uzņēmumā.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
26. Aprīlis 2013 - 19:57 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Un kurā galvā ir tā 21. gadsimta uztvere? Zivju ceha strādnieču vai tomēr Tavējā?
Acīmredzot to strādnieku, kuriem ir iespēja izvēlēties, ja reiz strādāt neērtos apstākļos, tad vismaz par 2x lielāku algu, n'est c'pas?
Kāpēc tāda aksioma, ka uzņēmēju interesē tikai peļņa? Vai tad visi uzņēmēji ir kaut kādi sociopāti? Un ja arī būtu, vai tā būtu jāuzskata par normālu un pieņemamu situāciju? Vai tad nav tā, ka tas, kas mums visiem vairāk par naudu interesē, ir labklājība pašam un sašam? Un sašam tāpēc, ka no sašas labklājības arī paša labklājība atkarīga, ja to visu tā samērīgi paņem.
|
|
