|
Interesantas debates ar Pīrsu Morganu @jubilee. Viņa pirmais apgalvojums ir, ka toksiskā maskulinitāte nepastāv. Kad viņam nāk virsū, piem, ar Endrū Teitu, viņš atbild, ka Teits ir vienk sieviešu nīdējs un nejaucenis un tam nav nav nekāda sakara ar 'toksisko maskulinitāti'. Pastāv vīrīšķība un pastāv sievišķība un pastāv nejauki cilvēki - nav 'sliktā/toksiskā un labā vīrišķība', tāpat kā nav 'sliktā/toksiskā un labā sievišķība'. Diezgan sakarīgs points, manuprāt. Īpaši ņemot vērā, ka dažādos materiālos, kas izglīto par to kādas toksiskās maskulinitātes izpausmes sabiedrībā vajadzētu likvidēt bieži tiek minētas tādas lietas kā riska uzņemšanās, stoicisms, drosme, sacensība, meritokrātija etc. |
| uzzinu pimspeedeejais | 5. Dec 2025 @ 20:30 |
|---|
|
Есть такой популярный мыслитель-глобалист Юваль Ной Харари, который прославился тем, что в русском издании одного своего бестселлера заменил весь негатив про Путина негативом про Трампа, чем доказал, что является человеком покладистым и практичным. |
|
Intergalactic planetary, planetary intergalactic |
| Dehidratētā kaza - Bebrs pūst no astes | 5. Dec 2025 @ 14:02 |
|---|
|
Šis bija baigi labs pasākums - žēl, ka piesmēlos un nenoturēju līdz galam. Esmu tas, kuram kūka sejā tika : D
Vecā paskata kadri tika filmēti ar vienu no pirmajiem Nokia kamerfōniem.
Dehydrated Goat - Beaver Rots From The Tail
https://www.youtube.com/watch?v=NPmab7UKDws
All hail the goat!
|
|
Bez dzimšu ideoloģijas nebūtu iedomājams, ka iesaistītās institūcijas šajā situācijā mestos aizstāvēt pedofilu, kurš jūtas kā sieviete.
( ... ) |
| Reliģija | 5. Dec 2025 @ 10:10 |
|---|
|
Ja es skatos uz reliģijas labajām pusēm, man ar to nav īsti problēmu - simpatizē ideja, ka reliģija ir nekas vairāk par ilgtermiņā veselīgām un tūkstošgadēs pārbaudītām attieksmēm un dzīves skolu, kas ietērpta iekš misticisma - nozīmju pārnešana līdzīgi kā teikās.
Kad nodestilēju nost šīs atšķirīgās dievības, tad kodificētās uzvedības normas man globāli izskatās stipri līdzīgas. Nav nekāds brīnums - loģiski, jo reliģija NAV atdalāma no cilvēka. Cilvēks ir visu reliģiju autors un Homo Sapiens sugai ir konkrētas un līdzīgas izpausmes it visur, kur tas ir.
Kad vientuļš cilvēks caur reliģiju atrod kompāniju un lietu, kurai nodoties, tādējādi aizlāpot šo tukšumu un pienesot kādas vērtības dzirksti dzīvē - ar to man arī nav problēmas. Beeet, kad tur panesas asa rīcība aklas ticības vārdā - tad gan man ir masīva problēma, jo bieži vien tas pie labuma nenoved - rodas tik diskriminācija uz ticības pamata - gan konfesiju starpā, gan plašāk. Un "mīlestības reliģija" sāk karot par destilētajiem dieviem, pazaudē savu patieso mērķi.
Nedrīkstētu piemirst arī to, ka Bībele kanonizē diskrimināciju pēc ticības - skat. Mateja evaņģēliju 10:14 par piemēru - tāpat kā Marka evaņģēliju 6:11 un Lūkas evaņģēliju 9:5 - pēc būtības diskriminējoša reliģija kā jau visas Abrahamiskās: ja nenotic un nepievienojas, tad necilvēks. Tā skaitā ebreji, kas ir kristietības sektas autori - kristietība radās kā Jūdaisma atzars. Konfesiju kari jau iz cepšanas stadijas. Un Islams arī savas saknes meklē Jūdaismā - jaunākā no Abrahamiskajām un visnetolerantākā pret to, kas notiek ārpus tuksneša...
Lietojiet atbildīgi savus vienīgos patiesos dievus. |
|
es atceros, kaads bija tviteris 2009 gadaa.... visai liidziigs klabam aizvien shai baltaa dienaa. tagad visur ir tikai naratiivi un viedoklji un viss ir kljuvis paaraak sarezgiiti. |
|
jau kādas trīs nedēļas nevaru aiziet gulēt agrāk par trijiem un pamosties agrāk par diviem. bet jūtos okei.
galvā pārāk maz teksta, smadzenēm nav ar ko strādāt, turklāt visiem tagad ir dzimenes, smadzenes tjipa deģenerējas no alkohola, bet varbūt līdzsvars rodas no stimulējošām sarunām, kuru saturu diemžēl neatceros, jo esmu aizmirsusi ieradumu pierakstīt to, kas notiek, kas ir labākais veids, kā vingrināt savas smadzenes paturēt atmiņā notikušo.
es gan vainoju pie tā emocionāli smagus pārdzīvojumus šogad, kuru dēļ neapzināti izvēlos peldēt laikam cauri, sevi pie tā nepierakstot klāt. esmu klātesoša tagad, ar to pagaidām pietiek. |
|
Man ir prātā šāda atmiņa, tā ir kā neliela aina, gandrīz vai kā video manā prātā -- uz letes stāv mūsu baltais, kantainas kompjūtera monitors ( ko visi vienmēr sauca par “datoru”, un tikai pamatskolas informātikā es pirmo reizi uzzināju, ka patiesībā dators ir tā rūcošā, kantainā kaste pie kājām, kas datoru ieslēdz), mēs ar patēvu sēžam uz t. sauc. “bāra krēsliem” (man šķiet, ka uz tiem pat varēja griezties uz riņķi, bet varbūt es to tagad izdomāju – scenogrāfijas labad pieņemsim, ka tie bija augsti bāra krēsli ar apaļiem mākslīgās ādas sēdekļiem sarkanā krāsā, uz kuriem varēja griezties uz riņķi). Viņš man rāda “mājaslapu”, ko ir man uztaisījis – “backgrounds” tai ir ietonēts gaiši zilā, un vienīgais, kas tajā ir, ir uzraksts “ELĪNA”. Uzraksts ir liels, tas aizņem lielāko tiesu ekrāna. Burti ir izteiksmīgi un stilizēti, apaļām kontūrām, kā uztūkuši iegarienie klaunu baloni, no kuriem tie izsien suņus un citus dzīvniekus. Tas nav uzraksts, uz kura var uzklikšķināt vai kura mērķis ir nodot kādu ziņojumu, kas mudinātu uz darbību vai dotu kādas zināšanas. Tā ir apsveikuma kartīte, zīmējums, dāvana. Manā prātā aizvien ir šis atmiņu kadrs, bet es vairs to neredzu pavisam skaidri – tāpēc neatminos pavisam precīzi, bet ap katru no šiem burtiem lidinājās vai pie tā pamatnes sēdēja eņģelīši (skat. attēlā). Varbūt tie nebija eņģelīši, bet kaķēni. Es neatceros, bet tur notika kaut kāda rosība, kaut kam pat mainījās krāsas – es to pielīdzinātu agrīnā tumblr estētikai (kad, taisot savu lapu varēja tai uzlikt fona mūziku, likt kursoram šaut zvaigžņu lietu un visus tekstus rakstīt gliterotā vordartā).
Man bija apmēram pieci gadi, kad es sāku regulāri spēlēt “Lingo”, “Karogs” un “Minesweeper”. Tajā vecumā es jau labi mācēju lasīt, tāpēc Lingo man bija aizraujošs pretinieks. Atskatoties uz to, kā es piegāju spēlei “karogs”, es izjūtu savādu mierinājumu un mīlestību pret sevi: pirmās pāris spēles izmēģinājusi dažādas stratēģijas un zaudējusi, es drīz nonācu pie risinājuma, kas mani apmierināja: spēles sākumā, kad tika dota iespēja izkārtot savu figūriņu izvietojumu, es iebīdīju karogu pašā dziļākajā stūrī, savukārt lauciņus virs, blakus un, drošības pēc, pa diognāli, aizpildīju ar mīnām. Tagad, kad man nebija riska zaudēt, spēle man kļuva interesanta – es varēju izmēģināt dažādas taktikas un ceļus, lai atrastu pretinieka karogu pēc iespējas ātrāk, neriskējot ar to, ka pretinieks manu karogu atrastu ātrāk. Es neredzēju tam jēgu, jo neuztvēru datoru par nopietnu pretinieku, un tā uzvara man šķita tukša un bezjēdzīga. Turklāt mani sajūsmināja atklājums, ka varu tik muļķīgi vienkāršā veidā apkāst pretinieku.
Minesweeper es uzspēlēju pāris reizes, un tad vairs ne reizi mūžā. Tur nebija nekādas loģikas, es nespēju atrast nekādu patternu, tāpēc norakstīju šo spēli kā pilnīgi bezjēdzīgu un līdz šai pat dienai neredzu prikolu. |
|
galvā domas: var tās pierakstīt; fun, retrospektīvi, analītiski
galvā pārāk daudz domas: riktīgi sūdīgi, neprāts, paranoja, neiroze -- ja izdodas piefokusēties, var parakstīt
galvā klusums: miers, ķermeni interesē ēdiens un sekss, bet kā lai sevi izklaidē??? no tukšuma pozīcijas grūti rakstīt, jo nešķiet, ka esmu kaut kam piesaistīta -- tāds zen miers bet vienlaikus cilvēciska garlaicība
vot |
| Pie ķēdes, taisnīgi | 4. Dec 2025 @ 21:15 |
|---|
|
Azartiski defensīvi agresīva attieksme |
| "I'm not drinking any f*ing Merlot!" | 4. Dec 2025 @ 21:09 |
|---|
|
Sideways (2004) (revisited)
|
|
Raksts par cilvēku uzvedību uz gājēju pārejām un ko tas liecina
Many pedestrians walk straight ahead without signaling anything. They are not rude people; they may simply feel shy, distracted, or assume drivers do not care about acknowledgment.
From a psychological point of view, though, they miss out on a simple way to create positive micro-interactions. Without these moments, the daily commute can feel colder and more mechanical.
*
When someone waves at a car, the driver often responds with a nod, a raised hand, or just a brief smile. Both sides receive a micro-dose of social reward, similar to what people feel when someone holds a door open or lets them skip ahead in a queue with a crying baby.
*
Neuroscientists who use brain scans to study gratitude consistently see activation in regions linked to reward and social bonding. These areas help the brain register safety and connection instead of threat.
-----
Vienā rindiņā bija minēts, ka to var arī iespaidot kultūra un no manas pieredzes tā tas nudien ir. Es nezinu kā Latvijā ir tagad, varbūt daudz labāk, bet es sāku māt uz pārejām tikai ārpus lv, jo tur tā bija norma un man šī norma patīk. Arī citās situācijās, kur pārejas nav, bieži ir tā, ka tu paskaties mašīnas logā un šoferis pamāj, ka tu vari iet un tu pacel roku, pasakot paldies.
Un tad par minēto situāciju ar mazu bērnu rindā - es to pirmo reizi piedzīvoju dažas nedēļas pēc bērna dzimšanas. Viņa bija ratos un es stāvēju rindā lidlā nl, diezgan gara rinda, un viņa sāka raudāt, nebija skaļi, jo viņas balstiņa vēl bija pavisam maziņa. Bet cilvēki uzreiz tam pievērsa uzmanību un visi pagāja malā un rādīja, lai eju visai rindai garām. Tas mani ļoti pārsteidza un bija tāds pilnīgs WOW. Un tad bija viena reize lidostā, viņai jau bija kāds pusgads un man vajadzēja viņu nest uz rokām, jo ratus var saņemt tikai kopā ar bagāžu un es stāvēju arrivals rindā. Pirms manis stāvēja viens visdrīzāk krievu tautības vīrietis (piedodiet, bet es atceros valodu kādā viņš runāja) un tad pie viņa piegāja vēl kādi 20 viņa kolēģi, vienk pagāja mums garām, liekot man ar bērnu atkāpties vēl tālu atpakaļ. Taču tad pie manis pienāca lidostas darbinieks un teica, lai nāk viņam līdzi un paņēma mūs bez rindas, tas bija Getvikas lidostā.
P.S. Domāju par gadījumiem, kad es kādu veikalā palaižu un tas parasti ir tad, ja cilvēkam aiz manis rokās gandrīz nekā nav, bet mani ir daudz. Tad bija viena reize, kuru atceros, jo iespiedās atmiņā konkrētais cilvēks - tā bija sirma sieviete un viņai bija ķermeņa trīce - mazliet drebēja rokas un galva, viņas sejas izteiksme bija ļoti labsirdīga un viņai bija skaista kleita, rozā gerberas un rozā vīns. Es toreiz neko daudz nepirku, bet man viņa likās kā būtne, kuru vienk nevar nepalaist pa priekšu un viņa reaģēja tieši tā kā no viņas to varētu sagaidīt, es jutos pēc tam ļoti priecīgi. |
|
"Mākslīgā intelekta ģenerētais saturs var būt nepareizs
- Breathe.
- 2nd.
- Yes.
- Whatever. I'm sucked quickly in sucky.
- It's the mic. Yeah. It's the mic. Yeah. To the public flights and ****. God, I'm certain now. By the old time. And to dershink. Yeah. OK. Super. It's not not statistics, but it's not statistically present. That to you, patak. ( Vairāk... ) |
| Likt/nelikt? | 4. Dec 2025 @ 12:47 |
|---|
|
Par savu bērnību un tīņa gadiem jāsaka, ka, atskatoties uz to ar šodienas acīm, esmu spiests secināt, ka bērnība man tika dota tikai līdz 5 gadu vecumam. Pēc tam sākās nelaimes, veselības problēmas, sūdu vārīšana un citas lietas, kuras mēģinot atcerēties un izvilkt no smadzenēm caur ķipa amnēzijas plīvuru, paskaidro manu personību nu diezgan smalki. Terapijai līdzīga nodarbe, nododoties apzinātai smadzeņu bakstīšanai un jautājumu uzdošanai sev - to skaitā neērtu.
Pielīdzinu amnēzijai, jo tiešām gadiem šķita, ka bērnību vienkārši neatceros - tumša bilde. Jokoju, ka traumas noraktas. Bet nu, ja apzināti apsēžos un lieku puzli kopā, tad kaut kas atgriežas, iezīmējas un vienkārši izlec no atmiņas pēkšņi.
Gribētos domāt, ka visa šī bēdu putra mani ir veidojusi labāku, ka sistajiem agri jāpieaug un jākļūst viediem, nevis jāvārtās depresijā, domājot par pagātni un slikteni vien, bet nu - tajā pašā laikā man šķiet, ka, iespējams, esmu mentāli bik pagātnē - par gadiem 10, kas arī ķermenī atspoguļojas lol: 43 gadi un vēl paprasa dokumentu. Un vairums manu sieviešu - jaunākas, to skaitā arī 10 gadus jaunākas... Sauc to par atpalikšanu vai mūžīgo jauneklību - man vienalga, manu ikdienu tas tāpat ietekmē precīzi nekādi.
Publicēt vai nē, vai kādam būtu interesanti lasīt to, ko man bija interesanti rakstīt? Domas uz virtuālā papīra saliktas, atliek smuki un loģiski sakārtot/rediģēt. Beigu galā - svarīgākais faktors šeit bija tā rezultatīvā rakņāšanās un rakstīšana. Publicēšana ir sekundāra, jo esmu jau ieguvējs :) |
|
Nez ir kāda vieta, kur var izšūt uz apğērba tekstu? |
| Aging? | 3. Dec 2025 @ 22:25 |
|---|
|
Peedeejaa laikaa acis guljot ir tik sausas kaa kaut kas ljoti sauss, vienkaarshi sausas. Taa ka acis pieliip pie plakstinjiem.
Dazhreiz man shkjiet, ka beerni mani vienkaarshi izsuuc sausu.
Un man negarsho uudens, tikai kafija un mans shkjiistoshaa C vitamiina dzeeriens no riitiem. |
|
tīru no tel skrīnšotus, šo to iemetīšu šeit
( ... )Mūzika: 2hollis - destroy me |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}