| Nippon Sangoku: The Three Nations of the Crimson Sun | 25. Maijs 2026 @ 20:02 |
|---|
|
trīs sērijas droši vien ir stipri par agru, lai izteiktu spriedumu, bet šis šķiet kas īpaši izcils. es gan nekavēšos pie specifiskām detaļām, kas varētu interesēt tikai tos, kas jau ar šo konkrēto anime ir pazīstami, bet minēšu tikai divus vispārīgākus tās aspektus:
lai viss tiktu 'pa īstam iekustināts' sākumā tiek izmantots ļoti populārs paņēmiens: galvenā varoņa mīļotā sieviete mirst (džeisona borna draudzene tiek nošauta, džona vika sieva mirst no slimības, tie ir tikai populārākie piemēri), viņa tiek brutāli nogalināta, lai galvenais tēls varētu piedzīvot dziļu emociju amplitūdu un tad sākt savu grandiozo atriebības arku, liktenīgā sieviete nav tik daudz personība kā vienk plot device. man pret to nav iebildumu per se, tik vien kā fakts, ka tas atkārtojas atkal un atkal un gribas sacīt - ā, tad mēs kārtējo reizi darām šo - tomēr stāsts ir ekselents.
otra ir lieta, kas šad un tad ir novērojama un šķiet amusing: tēli, kas ir ļauni, ir arī neglīti. ja ir tēls, kas ir vizuāli skaists, tad viņa apšaubāmajai morālei tomēr būs piešķirts lielāks dziļums. savukārt 'ierindas neglītenis' paliks viendimensionāls arī savā raksturā. tas man atgādināja latviešu folkloru un velnu - velns ir vienmēr neglīts. ideja par velnu kā (mānīgi) skaistu nāk vēlāk, iespējams, ka caur kristietību (?)Mūzika: lemon jelly - elements |
|
Labāk ar līkumu un gar ziedošu dārzu |
|
Klausos interviju ar vienu fiziķi, viņš sevi uzskata par agnostiķi. Jautāts par Dievu un reliģiju viņš atbild, ka Dievs ir līme, kas satur kopā sabiedrību: sabiedrība, kura ir evolucionējusi tik tālu, ka tajā ir daudz saprātīgu indivīdu, tiem ir vajadzīgs kāds kopīgs virziens, lai tie mazāk savā starpā plēstos un viss nepārvērstos haosā un Dievu viņš šajā aspektā sauc par 'top Dog'. Tur var piekrist - ka Dieva funkcija tiešām ir būt līmei, var nepiekrist - ka Dieva ideja rada strīdus un šķeļ, lai nu kā, man īsti nekā ko ļoti iebilst nav, pie tam viņs ir fiziķis, nevis teologs.
Bet pie viena izteikuma gan es piekasīšos.
buddy, have u ever met a dog? most dogs that i know would be thrilled af if i said smth like that. and if i said: "aren't u excited to see our new house?!" they'd be dancing on all fours and sometimes even on twos. the moment u say smth with thrill and excitement or get up from a couch most of the time they go into instant you son of bitch i'm in-mode.
bet labi, neizlikšos, ka nesaprotu, ko fiziķis mēģina pateikt. viņš runā par to, ka dzīvnieki atrodas konstantā tagadnē, viņi neapcer nākotnes opcijas un nepārspriež pagātnes notikumus un tā jau tas ir - vienīgi piemērs ar kuru viņš izvēlējās to ilustrēt, manuprāt, nav visai veiksmīgs. tas liek dzīvniekam izskatīties kā glupiķim, kura prāts ir nodarbināts tikai ar ēdienu un tā tas tomēr nav. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ulvs, posting in ![[info]](http://klab.lv/img/community.gif) pajautaa
 |
|
Cik bunkurus Latvija uzcēla 4 gadu laikā? Nekur nevaru atrast statistiku. |
|
Strazdi no rītiem vēl nesen tik dzirkstīgi čivināja. Tagad viņi sasaucas ķērcot.
Laikam pavasaris jau pārtapis sadzīviskajā ikdienā ar visiem šitiem "Kur liki algu", "Tu dari nepareizi" un "Iznes eglīti". |
|
"Saskaņā ar policijas ziņojumiem, nonācis savā kamerā, Šions turpināja savu neprognozējamo uzvedību - viņš novilka drēbes, sakrāva tās stūrī un uz tām urinēja. Viņš dejoja, kliedza, dziedāja un imitēja boksa sitienus, un kādā brīdī mēģināja salauzt novērošanas kameru. Kā arī viņš sabāza gultas palagu tualetes podā, appludinot kameru. Galu galā, kad Šions sāka nomierināties, viņš palūdza Bībeli." |
| RIP Beko | 24. Maijs 2026 @ 23:00 |
|---|
|
Kaut kādā 2007. gadā nopirku veļas mašīnu.
Šovakar, ~20 gadus un piecas pārvākšanās vēlāk, tā pabeidza mazgāt ar dūmu šovu! Interesanti tie dūmi bija - nesmirdīgi, bet ar aromātu. Līdzīgi tvaikam, bet ar elektronikas piesmaržu.
Ilgi kalpoja un jādomā, ka motors daļēji palidojis vai kas cits sagāja uz īso/ūdens noplūde kaut kur varbūt - deguma smaka nebija.
Pētīšu gan kaut kad vēlāk un būs kādu laiku jāpamazgā ar rociņām - pēdējo reizi to darīju pirms vešmašīnas pirkšanas :D
|
| Silent Hill - vēlreiz, bet ar svaigu perspektīvu! | 24. Maijs 2026 @ 19:03 |
|---|
|
Esot prom no Spotify un nepakļaujot sevi ierastjam gulēšanas "soundtrekam", kurā pārsvarā skan Dark Ambient/Industrial - lēnām atradinos no tās tumšās pasaules, ieraduma lietot mūziku strikti kā foniņu. Tā rezultātā no apziņas izkrīt arī Silent Hill pasaule un rodas pat vēlme tajā atkal atrasties. Jo, ikdienā klausoties šīs spēles skaņu celiņu un tā atvasinājumus, spēli īsti neprasās - caur skaņu man galvā zīmējas ainas, visa spēle! Bet, kad tas soundtreks nav baudīts mēnešiem - rodas izteikta vēlme tur ņurcīties.
Uzlieku Trinitron CRT uz galda, palaižu spēli. Ņurcos SH pasaulē, kas ievērojami spiež.
Tā atmosfēra, tā asiņainā rūsa, tā asi metāliskā daba, tā nepieradinātā mūzika - tas viss ir tik sasodīti RAW, ka nav nemaz otras lietas, ar kuru šo sajūtu varētu salīdzināt. Var vien censties raksturot - mākslinieciski abstrakti ar primitīviem instrumentiem tevi slāna gan vizuālā, gan skaņas pasaule un sametas pat stindzinoši ap dvēseli - abstrakti, traki, aboslūti.
Kad dzīves bagāžā ir ielikti arī spēcīgi psihedēliskie tripi, tad gan manā vārdnīcā atrodas salīdzinājums - spēlēt SH ir kā atrasties izaicinošā/bad tripā, kas tevi masē, neatlaiž, ņurca, burza un smērē tavu ego pa iepuvušu smilšpapīru, iznīcina. Ņurca, smērē, burza un baksta auksti nokaitētiem dzelžiem, dur ausīs, griež sirdī. Viss slikti.
Sasodīti kolosāli!
Reiz paņēmu ierastos 2g sēņuku un spēlēju SH, gaidīdams kiku. Nonācu līdz slimnīcas Otherworld, kurā pamestās, miglā tītās telpas pārtop piķa melna metāla sūrumā. Tu iekāp liftā šaipus realitātei, bet izkāp ārā jau taipus - tumši gaiteņi, asinis uz sienām un grīdu vietā ir metāla režģi. Tur mājo dakterīši un māsiņas, kuras ārstēt tevi tur čista netaisās!
Ilgi gan tā nevarēju pageimot - jau tā spoguļotās tekstūras sāka ņemties un vērpties absolūti traki - sāka zust koordinācijas un orientēšanās spējas. Tam pa virsu tās PlayStation nestabilās tekstūras… Viss šis trakums steigšus ņēma un attālināja mani no dīvāna, ievelkot pilnībā iekšā sevī. Jutu, kā lēnām fiziski iekāpju tajā pasulē.
Jutu, kā lēnām no cilvēka ar kontrolieri rokā, palieku par Hariju Meisonu, kurš visā tajā abstrakajā sūrumā meklē noklīdušo meitu. Iet cauri ellei absolūtas mīlestības vārdā un tur - tur nekas nemeiko sensu. Sapņaini, murgaini, Linčīgi. Grūti izturēt, fizisks diskomforts. Varbūt tomēr komēdiju?
Saplūdu ar tēlu, ar vidi un sajutu pat tās smaržu. Ilgi gan tur atrasties nevarēju - liku pulti nost un izgāju saulītē pasēdēt, tikt vaļā no tās totālās elles, ievilkt svaigu gaisu, čieņpilni noliecot galvu šīs pieredzes priekšā - tāds kāpinājums - nezināju, ka spēj tāds eksistēt!!!
Tagad, dekādi vēlāk, spēlējot šo spēli absolūtā skaidrā, šī tripainā perspektīva mani nepamet un Silent Hill tagad sper daaaaudz spēcīgāk, nekā pirms šīs pieredzes, lai gan izieta ir reizes padsmit līdz 20. Tā nekad nepaliek veca - māksla nenoveco. Un iegūtās asociācijas - šķiet, ka tās arī nekur nepazūd, bet piešķir grandiozu papildus nozīmi, jaunu perspektīvu.
Tik. Sasodīti. Spēcīgi!
Vakarā jāturpina tālāk, drīz būšu atrakciju parkā pie ezera - tik priecīga vieta! Bet ne Sailenthilā. Ooo, ne jau Sailenthilā!
P.S.
Viens no video par sērijas izcilo audio noformējumu: https://www.youtube.com/watch?v=BHAcJhcEOCQ
|
|
Ko tādu superinteresantu un noderīgu man vajag paspēt nopirkt AliExpress, iekams stājušies spēkā jaunie muitas noteikumi?
Mani priecē vasaras cimdiņi riteņbraukšanai (plaukstas neiedeg), zīda matu gumijas, silikona vāciņi vēl noderētu, varbūt figūriņas cilvēku zīmēšanai beidzot jāiegādājas... Kas vēl? |
|
Man nekā nav zem atslēgas |
| oh ffs | 24. Maijs 2026 @ 10:41 |
|---|
|
kādreiz lika tikai bildes ar 'sevi', tad ar 'sevi' un 'savu suni'. tagad jau es+suns+Bībele lol. gaidu nākamo apgreidu. |
| Inferno | 24. Maijs 2026 @ 09:09 |
|---|
|
Uzminiet, kurš tikko pre-orderoja BoC jauno albumu?! Es jau īsti vairs neticēju, ka viņi vēl ko radīs, bet par laimi kļūdījos.
Guardian ir novērtējis ar 2 no 5 (es rakstu nelasīju), bet guardian līdz šim ir kļūdījies tik daudz, ka būtu likumsakarīgi, ka kļūdās arī šeit. So i'll be the judge of that.
Visas dziesmas būs pieejamas tikai nākamo 5dien, bet 2 jau tagad un, oh boi, tas ir tieši tas par ko mana bezcerīgi grēcīgā sirds ir sapņojusi. |
| Mūkslīgais intelekts | 24. Maijs 2026 @ 10:50 |
|---|
|
Es: "..tomēr, ne pie iesniegumu formām uz ko ved pirmā saite, nedz VID EDS pie dokumentiem, ko var iesniegt, nedz business.gov.lv portālā uz kuru ved otrā saite no VID lapas, nevarējām tādu atrast. Tom, vai vari mums palīdzēt?"
Toms: "Man prieks par to" |
|
VID ir viltus ceļveži, kas ved tieši nekur. Tiesa, nekur arī ir kaut kur, tātad ved uz |
|
"All my life I wanted to be nearer to God. But the only nearness... silence." |
| Dārgā diesnasgrāmata… | 23. Maijs 2026 @ 23:33 |
|---|
|
I slept with my very best friend.
What to do next? |
|
Pamanīju, kurā no daudzajām sētas ligzdām šogad ligzdo vārnas. Sajūta kā kad būtu uzvarējusi spēlītē, kaut tā ir visredzamākā no visām ligzdām, un viņas tur jau ilgi. |
| I got something in my teeth | 22. Maijs 2026 @ 17:49 |
|---|
|
So I asked AI how would you respond to Rust if you were an articulate Christian:
“Rust, you’re right about many things. Humans are capable of cruelty, self-deception, addiction, exploitation, and denial. Christianity has never actually denied that. In fact, Christianity begins with that exact observation: the world is fractured, and so are we.
Where I think you stop too early is in assuming that because suffering exists, meaning cannot.
You see consciousness as a tragic accident — nature becoming aware enough to realise its own horror. But why does horror bother us at all? Why do justice, innocence, love, betrayal, or evil feel objectively real to you instead of just chemical reactions?
If the universe is truly blind and purposeless, then your outrage at suffering is ultimately no more meaningful than a storm destroying a tree. Yet you speak as though evil actually matters. That suggests you already believe in moral reality — something beyond atoms.
Christianity says that your despair is not proof God is absent. It’s evidence that something is wrong with the world. The pain you describe is real, but so is the human longing for transcendence, love, beauty, and redemption.
And unlike vague optimism, Christianity doesn’t claim people can save themselves through progress or intelligence. It says humanity is fallen. That’s why every utopian project eventually becomes monstrous.
But it also says consciousness is not a cosmic mistake. It’s a sign that humans were made in the image of God — capable of truth, morality, sacrifice, and relationship.
You believe awareness inevitably leads to despair. Christianity argues the opposite: awareness without God leads to despair. Awareness with God leads to meaning, even through suffering.
The cross itself is not denial of suffering; it is God entering into it.
Your philosophy can diagnose darkness brilliantly. But can it produce hope? Can it tell a grieving mother her love mattered? Can it tell victims justice is real? Can it explain why humans keep reaching for meaning even when logic alone tells them not to?
Christianity can look naïve from the outside. But perhaps cynicism can also become a kind of faith — faith that darkness is ultimate.” |
|
|