Draugi

Rīgas piensaimnieks - aizbridu tur šodien ar domu iečekot vienu dokumentu pie sienas, kuru tiku pamanījis, bet ne līdz galam izpētījis. Foto somu joka pēc paņēmu, bet statīvu nolēmu atstāt mājās, jo šoreiz es izņēmuma kārtā eju tur ar citu mērķi un reizi ceturto... Galā gan izfočēju veselu filmiņu, uzgriežot to no ISO 250 uz 800 (Push 2 taisīšu attīstīšanā) un pievēršoties gaismas spēlēm. Heh, pat kādu neuzietu telpu uzgāju! Lūk, dodos tad uzmest aci dokumentam, tas atrodas Kausēto sieru cehā.

Kausēto sieru ceha meistara telpa, pie sienas piesprausti dokumenti - vienīgie objektā atrodamie un gan jau tikai tāpēc, ka aizmirsti.
Apakšējais dokuments vēsta, citēju:
"AMERIKAI un KRIEVIJAI PRODUKTUS JĀRAŽO NO VIETĒJĀS IZEJVIELAS (SIERS, SVIESTS, KRĒJUMS)"

Kad to ieraudzīju pirmajā bradājumā ziemā, sažņaudzās uzreiz sirds.
Jo sen piefiksēts, ka Dzintars ir degradēts - nekā citādi to nenosauksi. Un te - pie sienas - dokuments. Melns uz balta, kas to visciniskākajā veidā apstiprina. Dokumenti tur datēti ap 2019. gadu - šodien gan jau vēl tālāk produkts atrodas no tā sākuma kvalitātes latiņas, lai panāktu stabilitāti, uzglabāšanas termiņu, lieko fosfātu svaru un atdarinātu oriģinālo garšu... (vajadzētu pārbaudīt, vai atrodama recepte un imfo par lietotajām piedevām tolaik).

Kur Latvietis var nopirkt kausēto sieriņu Dzintars no vietējās produkcijas - jābrauc pie abiem globālajiem šodienas pidarasiem? Vai tas bizness šiem vēl vispār pastāv, pārvācoties uz Rīgas piena kombinātu un ieejot UA/RU kariņa ērā? Vai latvietis var nopirkt mazāk sačakarētu sieriņu Rīgas piena kombināta veikalā kādā? Eksistē tādi?
Šī brīža iterācija nav ēdama - piebāzta pilna ar nEzālēm un šķiņķa pulveriem ar sojas alergēniem - fake 'n gay. Tāpēc arī nepērku gandrīz nemaz vairs - paldies, bet nē - paldies, paši ēdat uz veselību :) Labāk nopirkt tikpat sačakarētu kaimiņa produktu, jo maksā 2x lētāk un tā kvalitātes atšķirība čista nav 2x...
Žēl, ka jau kādu laiku nestrādā Latvijas nacionālā Digitālā bibliotēka. Būtu nočekojis, vai nav pieejama padomijas recepte Industriālā mantojuma sadaļā, salīdzināt to ar šodienas. Jo kaut kur uzieta info, ka kādreiz garšu stiprināja, pievienojot mazliet cietā siera! Tiesa, iespējams, ka laboratorijās radītās piedevas tika lietotas arī tolaik un vienkārši to nerakstīja uz paciņām kā šodien, palicis, iespējams, vēstures aizkulisēs.

Vai kapitālisms citādi nemāk kā sagandēt, izspiest?
Sistēmas ideja nav pretrunā ar cienījamu un godājamu produktu, kuru lolotu ilgtermiņā, bet reāli dabā lielie koncerni šo spēli nespēlē un mazie - pārdodas. Ja Piensaimnieks bija relatīvi boutique, tad Food Union ir pavisam tālu no tā, attiecīgi arī produktā atspoguļojas. Tas pats ar Laima.

Apdāvinātajiem norādu: cepiens nevis par E burtiem, bet gan par vietējā produkta novirzīšanu eksportam, pašiem barojoties ar nez ko! Pieminētie E ir vien papildus sedziņa.

Dokumentu nočekoju, neatradu tur ko baisi interesantu ārpus jau iepriekš fotofiksētās diskriminācijas. Liste ar pārtikas piedevām dažādai produkcijai ar visvisādām un diapazonā diezgan striktām produktu sildīšanas temperatūrām.
Izstaigāju vēlreiz laboratoriju stāvu, boksus, baktēriju audzētavas... Visi dokumenti rūpīgi salasīti, parūpējušies par savu komercnoslēpumu. Daļēji, hehe.


P.S.
Objektā forša akustika - reku pagājušajā apmeklējumā izklaidējos, bik pavingrinot rīkli ziemā. Tiesa, šodien labākas akustikas telpu uzgāju laboratoriju spārnā - var Dark Ambient/Industrial ražot, skaņa tur kādas 3s gaisā karājas! Video redzamajā pakošanas (vai kūpināšanas) cehā (vadoties pēc norādēm uz strāvas sadales kastēm) skaņa īsāku laiku karājās.

l

https://www.youtube.com/watch?v=YYvaWG620GU

ASV domāšanas vājības uz paplātes: binārs pasaules skatījums, vainošana un drāma tā vietā, lai ielūkotos sociālajos un ekonomiskajos trendos un veiktu masīvu aptauju. Tiek meklēti vainīgie tajā, ka, redz, tauta mazāk nodzeras, kas ir ārkārtīgi slikti un kuru sodīsim? :D

Lai gan realitāte (kuru tur par laimi arī daļēji apskata):
- ekonomiski grūtāk atļauties;
- pieaugošā pro-veselības kustība;
- sliktie piemēri ģimenēs;
- izpratnes sekmēšana, ka etanols ir narkotika un, ka ne visi grib atbilst narkomāna definīcijai;
- tirdzniecības ierobežojumi;
- preference;
- konkurence.

Kāpēc dzert, ja var uzpīpēt - realizēt savas tiesības apsisties, just produktīvāku kaifu un nemaksāt par to tik skarbu cenu ar savu veselību? Etanols spēcīgi degradē ķermeni un prātu ilgtermiņā, lietojot to bieži. Šķīdinātājs izšķīdina, pārvērš šļurā. Kas ir bieži - to vērtēt katram pašam, esam pieauguši cilvēki, kas uzņemas atbildību par savu rīcību.

Vakar, vācot ziemas putekļu segu nost no savas depresijas (jeb ielaistā bardaka kārtošana), atcerējos to enerģijas stāvokli, kāds man bija ap gadiem 25, kad vienkārši atvaļinājumā pēc Silent Hill 2 iziešanas sēdos uz velo miesu izkustināt: Rīga - Sigulda - Rīga. Līdz ar rītausmu atpakaļ un tad gulēt, nobaudīt kārtīgi brīvību pēc bērnības svaigā gaisa elpošanas laikā, kurā mašīnas neeksistē: guļ savu īpašnieku apskautas...

Sūcu grīdu un iekšējā balss uzdod jautājumu: kur man tā enerģija radās, ņemot vērā, ka bez velo īsti sporta nav? Gribas vēl sajust to spirgto gaisu sevī, to reibinošo dzīvības sulu. Skriet kā bērnam, ņirgājoties par savu astmu.
Lai gan man vecums krietni pieklājīgāks šodien, tā enerģija gan jau nekur nav zudusi, derētu par to pārliecināties + naudu ievērojami ietaupīt. Un, kas zina, tas ~1500Hz tinīts arī moš pieklusīs, jo tiks no organisma mēnešu divu laikā izvadīti visi kaņepes metabolāti, varēs izvērtēt un salīdzināties. Moš būs tā, ka: ko masīva bonga ķega deva, to atturība noņems moš most.
Vien impulsus jāvaktē, jāpasmaida par tiem, esmu cilvēks :)

Atcerējos! ( ... tālāk ... )

Jaunākais manis uzietais materiāls, kurš hipotezē, ka civilizācijas stūrakmens varētu būt apsitiens:
https://www.youtube.com/watch?v=TDsMZ4riaoA


Pat, ja šī hipotēze ir aplama, ir acīmredzams tas, ka tiesības apsisties ir pavadījušas cilvēku (un citus dzīvniekus) no šūpuļa līdz kapam, ietekmējot mākslu, kultūru, sadzīvi. Ka uz šī fona puritānisms/kreistietība/asv narkokarš vien strutains šķaudiens ir, kas runā pretim cilvēka kodolam, saknei, izcelsmei no dabas un saskaņai ar dabu. Nekas vairāk kā ideoloģisks vēstures un būtības noliegums iz tuksneša žurku pielūdzējiem, kuri paši sevi savākt nevar un vāra sūdus visapkārt - ieskaitot šodienas.

Tas pats viduslaiku scenārijs, kad baznīca savā prāta gaismā galināja nost domātājus. Vai kas ir mainījies? Meeeh, nope.
Vara dara varas lietas - kontrolē citus, naratīvu. Varas kārie dara varaskāro lietas - savā cilvēcības kvēlē skrien visiem pareizo gaismu nest.
Baznīca? Baznīca šodien dara tās pašas baznīcas lietas - aizliegt, pārskolot, pārmācīt, piedraudēt ar elli, novest panikas stāvoklī - panika un garīdznieka pimpis bērnos kā audzināšanas instruments?!

Tikmēr es ar sēnēm patiešām esmu stāvējis dieviem blakus, nevis skaidrā mēģinājis stāstīt absurdas pasaciņas. Esmu piedzīvojis dievu, bet šie - tikai teātri skaidrā prātā spēlē, ģērbjas zelta drānās, iedomājas sevi par kā garīga nesošiem. Riebīgi noskatīties uz to fake cirku.

Eiropietis, kas dzimis Austrumu virzienā no Berlīnes un bez domāšanas ņem mutē tādus vārdus kā Gen X, Y, Z u.tml., attiecinot to arī uz sevi, ir vienkārši Gen L - lohs.

Viss šis paaudžu dalījums ir ASV kultūras un vēstures interpretācija, kuru 91. gadā izdomāja Neil Howe un William Straus, balstoties uz jeņķu socioekonomiskajiem cikliem un attīstību. ASV "kultūras" savārstījums - pseidozinātne, kas neiztur kritiku:
1) Visa pasaule neattīstās vienā solī ar ASV. Pat štati katrs attīstās savā tempā, dzīvo dažādos settingos;
2) Visai pasaulei nav ASV krīzes un panākumi;
3) Kamēr ASV baudīja izaugsmi, mēs baudījām Sibīriju - kādas tur globālas paaudžu teorijas?
4) Vēsture neatkārtojas. Tas, kas iezīmējas kā ciklisks, ir cilvēku domāšana dažādos apstākļos - krīzēs un stabilitātēs.
5) Tehnoloģiski Padomija bija ~30 gadus atpalikusi un, sabrūkot tam ideoloģijas graustam, sākām rietumu pasauli patērēt kā brīnumu. Patērētājs, nevis vienlīdzīgais. Līdz ar ko - kādas tur ASV dalītas paaudzes vispār ir iespējamas Eiropā, sākot no Vācijas austrumiem, aļo?!

"Kas, tu, bļa, mileniālis?"

Man vienīgajam prasās internetā slēdzi, kas sauktos, piemēram, Deamerikanizēt internetu?

Sensacionālisms, totāla virspusējība, vāji pārbaudīti "fakti", binārs un tādējādi izteikti aplams pasaules skatījums, elementāru lietu pasniegšana par atklāsmēm, edits pāri satura tvirtumam, atkārtošanās ik pa 20% "progresa", tajā pašā laikā visu berot kā no automāta - bez jelkāda ritma un kadences. Pēc lietotā stila vien šis mēris ir pa gabalu atpazīstams. Mēris, kas 10min saturu izvazā uz 40 minūtēm, plāno konstrukciju appūšot ar tonnām lieka sūda.

Kad nonāku telpās, kurās vēl nez kādu iemeslu dēļ tiek lietots TV, tad esmu spiests secināt: LTV saturs amerikanizēts līdz kaitniecības raksturam, nav skatāms vispār. Ja YouTube tu vēl vari rakties un atrast ko sakarīgu, tad TV tādu iespēju vienkārši nepiedāvā. Un YouTube arī grib to mazāk piedāvāt - izteikti jūtama ASV centriska algoritma darbība, kas ignorē ne tikai manas ģeogrāfijas un kultūras parametrus (elementāri būtu neignorēt, bet mērķtiecīgi ignorē), bet arī simtiem klikšķus "neinteresē" un "neieteikt šo kanālu". Jo tas algoritms ir nekas cits kā naudas vārīšanas un satura atvemšanas kaitēklis - nedod dievs paskatīties kādā dienā vienu video par kādu tēmu - bļa nedēļu tas suns ries un nedos mieru - slimi platformas iestatījumi, kurus būtu jāārstē.

Divtūkstošo sākumā atmetu televīziju un, ja šādi turpināsies, nāksies atmest arī YouTube, jo piedāvātais dzēriens ir ne tikai monotoni viendabīgs, krāsots un saldināts, bet tagad jau arī totāli sapuvis un ar vismaz 6 dažādu pelējuma sugu pūciņām. Fenomenāli, ka sabiedrība to neredz un pļauj tik iekšā, pat mēģina bāleliņi paši tajā virzienā ar savu pliko dirsu šļūkt.
Inficēti "satura" "radītāji" - vāji žurnālisti labākajā gadījumā.

Atmest YT nebūtu arī nekas neizdarāms.
Esmu atmetis jau daudz ko, kas sabiedrības domāšanu rauj slimos virzienos. Nodzeršanos un nopīpēšanos. Pieminēto TV un soctīklus, Spotify, Netflix un jelkāda cita sūda abonēšanu, piemēram - atsakoties sponsorēt otstoju ar savu maciņu. Ir labi būt no tā visa prom un no malas redzēt sabiedrību maļamies gaļas mašīnā. Nav labi pēc būtības, bet redzēt īstermiņā operējošus krānus ilgtermiņā noliktus savā vietā - tas tomēr savā ziņā ir ļoti patīkami. Paši to gultu piedrisa, kurā pašiem tagad jāguļ.

Pirms kāda laiciņa iegāju man jaunā ēstuvē laikam Tērbatas ielā. Baigi reti, kad eju uz tādām potenciālām smalkvietām - sevišķi vienatnē, jo dvēsele mana ērtāk jūtas pamestos objektos, nekā saspīlēti izsmalcinātās, pompozās vietās ar uzvalkiem, kostīmiem un citiem gardi paēst traucējošiem bulšitiem.
That said...

Ieeju, bet tur pustumsa. Skatos apkārt - kaut kas uz fast food pusi? Nevar saprast un neviens gar mani neinteresējas. Stāv darbinieks tur pie letes/iekārtām un kaut ko puspieliecies dara - pieeju tuvāk un mani ignorē. Es tāds stāvu pāris sekundes tur tā, īsti nesaprotot, kādā vienaldzības distopijā esmu ienācis, skatos apkārt - kādas te vispār cenas? Ātri sāk palikt ekstra neērti.
Es gribu ēst un neatteiktos pamēģināt ko jaunu, kādu labu burgeri. Tad ieraugu, ka pasūtījumus šajā kazino pustumsā ir jāveic caur ekrānu... Lai trejdeviņi velni šo "progresu" dirsā rauj! Cinisms.lv - griežos riņķī dodos ārā uz Dzirnavu Lido pusi.

Tur mani sagaida tas foršais, laipnais un vienmēr smaidīgais pavārs, kurš arī šoreiz uzcienāja mani ar saviem labākajiem kartupeļu salmiņiem visā Rīgā! Šis man liek porciju, es tāds: gadiem te nav būts, atnācu speciāli pēc Jūsu kartupelīšiem :)
Mierīgi pieeju pie kases, kur mani zibenīgi apkalpo smuka meitene. Piesēžu pie saulainā galdiņa, paēdu un samitrinu iekšas ar kausu Lido medus alus, tad viegli iereibis un labi piesātaninājies, ar smaidu dodos tālāk savās gaitās.
Ne te lieka pompozitāte, ne te netīrus ekrānus prasa bakstīt paaugstinātas higiēnas prasību vietā, ne te robotizē absolūti cilvēcīgo nafig prom, ne te vegāni kā vecas maukas dvēselē lūr (maukas - turklāt garā aklas, jo moralizē cilvēka uzbūvi, saknes, vēsturi, esenci)!
Latvietim der!

Gribēju ieviest dienas rutīnā kādu patīkamu izmaiņu, bet nu - piestrādāt par kasieri/pārdevēju kazino manos dienas plānos čista nebija, tāpēc manu naudu dabūja vieta, kas cilvēkus neignorē un nenogrūž šos riebīgā telpā bakstīt citu gļotas uz ekrāna.
Pizģec izdomājuši - novirzīt savu darbu klientam, kurš kā automatons un yesman (normijs) tik ņem un strādā brīvajā laikā, apgūst dažādu uzņēmumu pasūtījumu veikšanas sistēmas, ķipa ērti. Ērti būt sistemātiski tā ekspluatētiem, nopietni?!


P.S.
Veikalos pie pašapkalpošanās kasēm arī eju tikai garāku rindu gadījumā. Esmu klients, nevis neatalgots darbinieks un iemesls kasierim saņemt vēl mazāku algu ilgtermiņā. Tāpat visas šīs selfijkases ļoti bieži aizkavē ar kļūdām un vecuma verificēšanu, nevis kaut ko atvieglo vai paātrina.

Neapmaksāts darbs un mirusi ekonomika ir tas progress?