 Ienāca prātā | 1. Feb 2012 @ 15:03  |
|---|
Es saprotu, ka es te velku pilnīgi kreisas paralēles, bet lasot http://klab.lv/users/racoon/496984.html man bija jāatcerās, ka nav, saproties, mūsdienu demokrātijās riktīgu iniciācijas rituālu pieaugušo kārtā.
Sasniedz vecumu X, un, lūdzu, ej vēlēt, pirkt, ko gribi, skatīties, ko gribi, automātā.
Nu, PSRS laikos bija destruktīvi iniciācijas rituāli: armija, jā. Ne tas, ko varētu ieteikt sabiedrībai, taisnība. Mani brāļiem drusku paveicās, cik saprotu, viņu dienesta vietās un laikā nekādas lielās ģedovščinas viņiem tur nebija (lai arī netrūka fana ar atomsprādzienu), bet tagad to visu atceroties, viedoklis, cik zinu, viņiem ir: jā, tas bija slikti, saviem bērniem tādā vietā nekādā gadījumā, bet tas minimālais pozitīvais, kas tur bija, tā kaut kāda nepieciešamība sevi savākt, par sevi pastāvēt un apzināties what is what, svarīgās lietas dzīvē. Lūk, ja varētu šo atsevišķo sadaļu kaut kā ieviest, kā kaut ko tādu, kam jāiziet cauri (nu, ne jau obligāto karadienestu, nepārprotiet mani), tas, manuprāt, būtu kaut kāds vispārējs bonuss. |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) unpy |
|---|
| Date: |
1. Februāris 2012 - 15:15 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Uz gadu bez atalgojuma sadalīt pa iestādēm jaunāko referentu amatos! Manuprāt, būtu daudzi bonusi - gan par sevi iemācītos pastāvēt, gan saprastu, kas tā valsts tāda, gan, kas nav mazsvarīgi, parādītos jaunākie referenti, savadāk tā dīvaini sanāk, manuprāt, pie mums jau vairs pat referentu vulgaris vairs nav, vieni vienīgi vecākie referenti:))
Cita starpā, spriežot pēc obligātā dienesta piesaukšanas, uzskati, ka sieviešdzimumam nekāda iniciācija nav nepieciešama? Tāpat gudras vai pavisam otrādi?;))
sievišķis ir un paliek sievišķis ar vai bez iniciācijas :)
Nezinu, man nav viedokļa!
Principā tajās kultūrās, kur ir aktīvi iniciācijas rituāli joprojām, cik saprotu, ir arī atsevišķi pavisam citi rituāli sievietēm.
Nez, man jau skola likās pietiekami lieli džungļi, kur bija jāmācās par sevipastāvēt. Turklāt ir diezgan liels risks, ka cilvēks var arī neiemācīties sevi savākt, bet, tieši pretēji, iznākt no tā iniciācijas rituāla samocīts un salauzts uz visu mūžu. Man šķiet, ka visas svarīgās lietas, saprātību un par sevi pastāvēšanu vajag un var iemācīt ģimenē, ar pietiekamu (bet ne pārmērīgu) mīlestību, laiku un cieņu, kas tiek veltīta bērniem.
Nu, antropologi mums apgalvo, ka Rites of Passage ir universāls fenomens. Tām vienkārši jābūt piemērotām un konstruktīvām, nevis destruktīvām. Skola nav un nevar būt rite of passage, teorētiski izlaidums tāds ir. Pirms kādiem mēnešiem, šķiet, tepat cibā lasīju linku par kuru tur kultūru, kuras pieaugušo iniciācijas rituāls ir gana izpētīts; secinājumi bija, ka (acīmredzot ja ne sākotnēji, tad laika gaitā) rituāls ir kļuvis ar lielu uzsvaru uz to, lai tas būtu ne tikai iespaidīgs iniciējamajam, bet arī nebūtu bīstams/pazemojošs.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/163757/403) |
| From: | divi_g |
|---|
| Date: |
1. Februāris 2012 - 15:18 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Bet 2050.gadā šausmu stāsts būs "Apdzērušies jaunieši noslēdz derības un izdzēšas no feisbuktviterdraugiem".
drīzāk visi jau piedzimst pieauguši un ar tiesībām:) i za kam vecāku mērķis pēc iespējas ilgāk noturēt grožos.
bet ja nopietni pieņemu, ka drīz vien par zināmu iniciāciju lielākajā daļā lauku būs bērnu skolās sūtīšana, jo tuvumā mācību iestādes neir. Kojas rulz
Es tomēr gribētu apgalvot, ka nav tiesību bez pienākumiem.
tā būtu jābūt un iniciācija, pēc idejas, kā reiz ievedot pieaugušo kārtā norāda uz turpmākajiem pienākumiem. Pie kam pienākumiem būtu jābūt pašsaprotamiem.
Realitātē, balstoties uz pienākumu pašsaprotamību, runā vairāk par tiesībām. Līdz ar to vārdos neatgādinātais/nenosauktais nereti tiek aizmirsts.
Manuprāt, šādu "rituālu" trūkums ir tikai un vienīgi laba lieta, sabiedrības kā tādas brieduma pazīme.
Nu, ja tu neeksplicē savus argumentus, tad tikpat labi var teikt, ka arī infantilisma pazīme.
If you insist.
Pirmkārt, lielākā daļa šādu "rituālu" sakņojas vai nu primitīvos priekšstatos par strikti atdalāmu pārejas slieksni no bērna uz pieaugušo (kā tas ir ar visām reliģiski mistiskajām passing of age tradīcijām), vai arī vēl primitīvākā vēlmē brutāli dominēt pār vājāko un mazāk pieredzējušo (kā tas ir "ģedovščinu" un citu šāda veida grupu vardarbības izpausmju gadījumā).
Otrkārt, faktiski visos šādos gadījumos scenārijā ir iesaistītas "iesvētāmā" fiziskas un/vai psiholoģiskas ciešanas, kuras viņam nedod pilnīgi nekādu labumu, taču var nodarīt visu to pašu ļaunumu, kas tipiski attiecas uz šādām situācijām.
Treškārt, šādas tradīcijas rada indivīdā maldīgu pārliecību par to, ka pēc to izciešanas viņš ir ieguvis reālu labumu (jo tieši tā tas tiek pasniegts), reālu, izmantojamu un priekšrocības dodošu pieredzi (kamēr faktiski neko tādu tur nevar novērot), tā radot pretekstu nepamatotai pašpārliecinātībai un iespējama piesardzības trūkumam situācijās, kurās pirms/bez šāda "rituāla" indivīds rīkotos uzmanīgāk.
Ceturtkārt, man šķiet, ka ar minētajiem pirmkārt, otrkārt un treškārt ir gluži pietiekami, lai atzītu šādu tradīciju labumu par labākajā gadījumā fiktīvu, reālistiskā gadījumā - negatīvu.
Pirmkārt, lai vai cik tie būtu "primitīvi", priekšstati par strikti atdalāmu pārejas slieksni no bērna uz pieaugušo ir arī visās mūsdienu sabiedrībās, kurās pastāv kaut kā kodificēta juridiskā sistēma, nebūt ne reliģiskā — to sauc par pilngadību, no kuras cilvēks tiek uzskatīts par pilnībā vai daļēji atbildīgu par savu rīcību.
Otrkārt, man izskatās, ka tavi priekšstati par šiem rituāliem sakņojas kaut kādos mistiskos pieņēmumos par kaut kādām Āfrikas ciltīm vai tik tiešām armijas ģedovšcīnu, kas ir absolūti neobligāti.
Viens no populārākajiem mūsdienu rite of passage ir kaut vai ebreju Bar Mitzvah; palasi par to un redzēsi, ka runa nav par ciešanām vairāk kā, teiksim, kad jāmācās skolā.
Key lietas šajos (kā mums agalvo antropologi — universālajos, t.i., vispārcilvēciskajos) rituālos nav ciešanas, bet tieši kaut kādas pārejas iezīmēšana no viena sociālā stāvokļa otrajā, ko ir svarīgi kaut kādā veidā iemarķēt, lai cilvēks jūt, ka tas ir svarīgi, ka sabiedrība viņu uzņem noteiktā statusā un no viņa sākot ar šo brīdi sagaida citas pakāpes uzvedību.
Kas mūs noved atpakaļ pie pilngadības, kad iepriekš par bērna rīcību juridiski atbild vecāki, bet tad, ar vienu dienu — hops, viņš pats.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/151359/18131) |
| From: | bozena |
|---|
| Date: |
1. Februāris 2012 - 18:02 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Es gn tā saprotu, ka cien autors par šo iniciāciju paironizēja, tālabad nopietniem palagiem še diez vai ir vieta, tak, jā, katrā jokā ir daļa joka, un ne-joka daļa ir tā, ka mūsdienās patiešām īsti nav izteiktas robežas, aiz kuras cilvēks kļūtu nobriedis un pieaudzis un drīkstētu rotaļāties ar pieaugušo mantiņam. Likums ir tikai vārds un maz palīdz.
Attiecībā uz lirisko - diez vai seno laiku iniciācijas rituāli bija tikai nežēlīgi pārbaudījumi ar nolūku paņirgāties par jauno pilsoni. Pēc manas saprašanas galvenā ideja pārbaudījumu rezultātā sasniegt jaunu brieduma un garīguma pakāpi, ja tā varētu izteikties, un būt gatavam varoņdarba veikšanai dižajā pieaugušo dzīvē.
|
|
