Pilnmēness nogurdinātie - Ienāca prātā

About Ienāca prātā

Previous Entry Ienāca prātā1. Feb 2012 @ 15:03 Next Entry
(ir doma)
[User Picture Icon]
From:[info]begemots
Date: 2. Februāris 2012 - 10:19
(Link)
Pirmkārt, lai vai cik tie būtu "primitīvi", priekšstati par strikti atdalāmu pārejas slieksni no bērna uz pieaugušo ir arī visās mūsdienu sabiedrībās, kurās pastāv kaut kā kodificēta juridiskā sistēma, nebūt ne reliģiskā — to sauc par pilngadību, no kuras cilvēks tiek uzskatīts par pilnībā vai daļēji atbildīgu par savu rīcību.

Otrkārt, man izskatās, ka tavi priekšstati par šiem rituāliem sakņojas kaut kādos mistiskos pieņēmumos par kaut kādām Āfrikas ciltīm vai tik tiešām armijas ģedovšcīnu, kas ir absolūti neobligāti.

Viens no populārākajiem mūsdienu rite of passage ir kaut vai ebreju Bar Mitzvah; palasi par to un redzēsi, ka runa nav par ciešanām vairāk kā, teiksim, kad jāmācās skolā.

Key lietas šajos (kā mums agalvo antropologi — universālajos, t.i., vispārcilvēciskajos) rituālos nav ciešanas, bet tieši kaut kādas pārejas iezīmēšana no viena sociālā stāvokļa otrajā, ko ir svarīgi kaut kādā veidā iemarķēt, lai cilvēks jūt, ka tas ir svarīgi, ka sabiedrība viņu uzņem noteiktā statusā un no viņa sākot ar šo brīdi sagaida citas pakāpes uzvedību.

Kas mūs noved atpakaļ pie pilngadības, kad iepriekš par bērna rīcību juridiski atbild vecāki, bet tad, ar vienu dienu — hops, viņš pats.
(ir doma)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba