Pilnmēness nogurdinātie - Ienāca prātā

From: mindbound Date: 1. Februāris 2012 - 16:00 (Link)

If you insist.

Pirmkārt, lielākā daļa šādu "rituālu" sakņojas vai nu primitīvos priekšstatos par strikti atdalāmu pārejas slieksni no bērna uz pieaugušo (kā tas ir ar visām reliģiski mistiskajām passing of age tradīcijām), vai arī vēl primitīvākā vēlmē brutāli dominēt pār vājāko un mazāk pieredzējušo (kā tas ir "ģedovščinu" un citu šāda veida grupu vardarbības izpausmju gadījumā).

Otrkārt, faktiski visos šādos gadījumos scenārijā ir iesaistītas "iesvētāmā" fiziskas un/vai psiholoģiskas ciešanas, kuras viņam nedod pilnīgi nekādu labumu, taču var nodarīt visu to pašu ļaunumu, kas tipiski attiecas uz šādām situācijām.

Treškārt, šādas tradīcijas rada indivīdā maldīgu pārliecību par to, ka pēc to izciešanas viņš ir ieguvis reālu labumu (jo tieši tā tas tiek pasniegts), reālu, izmantojamu un priekšrocības dodošu pieredzi (kamēr faktiski neko tādu tur nevar novērot), tā radot pretekstu nepamatotai pašpārliecinātībai un iespējama piesardzības trūkumam situācijās, kurās pirms/bez šāda "rituāla" indivīds rīkotos uzmanīgāk.

Ceturtkārt, man šķiet, ka ar minētajiem pirmkārt, otrkārt un treškārt ir gluži pietiekami, lai atzītu šādu tradīciju labumu par labākajā gadījumā fiktīvu, reālistiskā gadījumā - negatīvu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: helvetica Date: 1. Februāris 2012 - 17:15 (Link)

second that!

(Reply to this) (Parent)

From: begemots Date: 2. Februāris 2012 - 10:19 (Link)

Pirmkārt, lai vai cik tie būtu "primitīvi", priekšstati par strikti atdalāmu pārejas slieksni no bērna uz pieaugušo ir arī visās mūsdienu sabiedrībās, kurās pastāv kaut kā kodificēta juridiskā sistēma, nebūt ne reliģiskā — to sauc par pilngadību, no kuras cilvēks tiek uzskatīts par pilnībā vai daļēji atbildīgu par savu rīcību.

Otrkārt, man izskatās, ka tavi priekšstati par šiem rituāliem sakņojas kaut kādos mistiskos pieņēmumos par kaut kādām Āfrikas ciltīm vai tik tiešām armijas ģedovšcīnu, kas ir absolūti neobligāti.

Viens no populārākajiem mūsdienu rite of passage ir kaut vai ebreju Bar Mitzvah; palasi par to un redzēsi, ka runa nav par ciešanām vairāk kā, teiksim, kad jāmācās skolā.

Key lietas šajos (kā mums agalvo antropologi — universālajos, t.i., vispārcilvēciskajos) rituālos nav ciešanas, bet tieši kaut kādas pārejas iezīmēšana no viena sociālā stāvokļa otrajā, ko ir svarīgi kaut kādā veidā iemarķēt, lai cilvēks jūt, ka tas ir svarīgi, ka sabiedrība viņu uzņem noteiktā statusā un no viņa sākot ar šo brīdi sagaida citas pakāpes uzvedību.

Kas mūs noved atpakaļ pie pilngadības, kad iepriekš par bērna rīcību juridiski atbild vecāki, bet tad, ar vienu dienu — hops, viņš pats.

(Reply to this) (Parent)