 Mind the gap | 24. Aug 2011 @ 13:15  |
|---|
Sāku rakstīt atbildi ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kautskis, tad nolēmu tomēr ielikt pie sevis.
Rekur, atlasot datus gapmainderī: http://www.bit.ly/qAnGzv varam secināt, ka notiek interesanta lieta. Atlasīju attīstītās valstis, kurām patlaban uz 2009. gadu ir augsts IKP un vienlaikus salīdzinoši lielākā dzimstība. No Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas atlasīju Saudi Arābiju un Gabonu, kurām kopējais IKP uz iedzīvotāju ir ļoti augsts, lai arī jāņem vērā, ka no bērnu skaita viedokļa tam varētu nebūt lielas nozīmes, jo šis IKP ir koncentrēts pāris cilvēku roķelēs. Nu un vēl pieliku Igauniju un Latviju, kontekstam.
Grafikā redzam IKP (adjusted) pret vidējo bērnu skaitu uz sievieti.
Virziens pa kreisi-un-uz augšu vienlaicīgi nozīmētu IKP pieaugumu ar vienlaicīgu bērnu skaita uz sievieti samazināšanos, kas tad arī ir klasiskā ideja, ekspluatēta kautska ierakstā.
Realitātē šādai idejai atbilst Indija, Izraēla un Turcija, visām ir IKP pieaugums ar bērnu skaita samazinājumu, taču Izraēlai bērnu skaits ir gandrīz tāds pats un IKP audzis no $17K uz personu uz $25K, savukārt Indijai bērnu skaits un IKP abi mainījušies proporcionāli līdzīgāk viens otram (jāņem gan vērā, ka grafika asis ir atliktas logaritmiski).
Saudi Arābijai un Gabonai abām ir bijis bērnu skaita samazinājums neatkarīgi no tā, ka IKP pa lielam stāvējis uz vietas, tiesa gan šis samazinājums pa lielam ir joprojām virs nācijas pieauguma līmeņa.
Francijai reāli ir bijis bērnu skaita neliels pieaugums praktiski visā desmitgadē, neatkarīgi no IKP kāpuma vai krituma.
Taču ASV, Kanādai, Islandei, Jaunzēlandei, Latvijai un Igaunijai bērnu skaits uz sievieti saistībā ar IKP augumu izskatās pēc burta "C", kas vilkts no apakšējās daļas sākot. Proti, sākumā, augot IKP, bērnu skaits uz sievieti samazinās, un tad kādā brīdī (Latvija un Igaunijai ap 2000. gadu, Kanādai un Islandei ap 2003.) sāk paaugstināties, un tad arī turpmākais IKP samazinājums nenoved pie bērnu skaita uz sievieti samazinājuma.
Par to, vai no tā var izdarīt kādus secinājumus, labprāt izdiskutēšu komentāros, taču man šķiet, ka no šīs demonstrācijas var redzēt, ka bagātības kāpumi un kritumi nav tieši saistīti ar dzimstību, vismaz ne lineārā atkarībā noteikti nē.
|
Ņemts vērā faktors, cik liela loma ir viesstrādniekiem no nabadzīgām zemēm, kas pēc inerces turpina atražoties kā dzimtenē vēl 2-3 paaudzes?
Vismaz Ķīnā, kā man stāstīja turienieši, ir visai viennozīmīgi, ka lielajās pilsētās vidusslānim strauji samazinās dzimstība, bet laukos turpina blēdīties, lai apietu likumu ar līkumu un saražotu vairāk darbaroku rīsa vagai. Un esot pat diskusijas, ka vajadzētu sākt veicināt dzimstību inteliģencē (jo valstij vajag izglītotus pilsoņus, nevis miljonus analfabētu, kas var tikai grāvjus rakt), taču to nekādi nevar saskaņot ar esošo likumdošanu, tb ierobežojumiem nabadzīgo slāņu dzimstībai.
Stāstītāja versija bija, ka jebkurš vēl saviem bērniem to labāko un cer, ka tie dzīvē tiks tālāk, tb vidusslāņa ģimene apjēdz, ka vienu bērnu vēl spēs esošās konkurences apstākļos (uz vienu vietu Pekinas universitātē kandidējot vidēji 10 000 vidusskolu abiturientu) nodrošināt ar startu un izglītību, bet divus nekādi. Nu un paši arī iejūgušies darbā no ausmas līdz rietam (nav kā laukos, kur vecmāmiņas un krustmātes piestkata). Nu kaut kā tā.
Lūk, lūk.
Tādā statistikā viss salikts vienā katlā, gan turīgie vietējie, kam trīsdesmit piecu gadu vecumā piedzimst pirmais un vienīgais bērns, gan trūcīgie vietējie, kas ražo bērnus rīsu vagai, gan iebraucēji, kas vairojas. Nav brīnums, ka kopā aizvelk līdz plusam, bet tas nenozīmē, ka apgalvojums "turīgie nevairojas tik daudz cik trūcīgie" nav pareizs -- ja tādu statistiku tajās valstīs taisītu pa ienākumu līmeņiem, tas visnotaļ lieliski apstiprinātos.
Arī takš bļāvēji par izmiršanu nesaka, ka Latvijā neviens nedzīvos. Viņi pārmet, ka tur nedzīvos latvieši.
Es atvainojos, bet pirms izteikt šādu vispārinošu spriedumu, es droši vien tomēr pacenstos izlasīt ierakstu un to apsmadzņot, lai nerodas iespaids, ka bakstu ar pirkstu debesīs.
Jo, saprotams, ja Francija un, iespējams, arī Izraēla, var vārīties uz arābu rēķina, Kanādā un ASV cilvēki vienkārši grib dzīvot un vairoties un brauc no visas pasaules, tad tās valstis, kuru vairošanās patterni vismazāk izskatās piesaistīti IKP, ir tieši Jaunzēlande, Islande, Igaunija un Latvija (Lietuva arī, starp citu).
Droši vien es varētu atrast vēl tādas valstis, neesmu skatījies, bet nedomāju, ka uz Jaunzēlandi un Islandi kāds statistiski lielos kvantumos emigrē, līdz ar to tieši šajās "C" veida valstīs dzimstības patterni ir interesanti ar savu neatkarību no naudas kvantuma.
Es arī gribēju teikt, ka valsts vairs nenozīmē etnosu, un dažādiem grupējumiem ir atšķirīga attieksme pret bērniem kā dzīves piepildījumu vs apgrūtninājumu.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
24. Augusts 2011 - 14:48 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ai, kādreiz IzMā dikti ar šo ņēmās, vienīgais, pie kāda loģiska secinājuma nonāca, ka dzimstība ir cikliska parādība, kas atsevišķos ciklos mainās dažādu sociālo iemeslu vai parādību dēļ, jo īpaši šobrīd, kad sociums kopumā mainās diezgan strauji, līdz ar to nav īsti prognozējams nekas:))
:D
nē, nu tas, ka ap 2000. gadu aizgāja visās trijās Baltijas valstīs teju vienlaicīgi, man šķita interesants punkts.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
24. Augusts 2011 - 15:09 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu, mums jau tas sociums visnotaļ vienāds, interesantāk būtu salīdzinat ar Baltkrieviju un Austrumvāciju, piemēram.
Gan jau, ka doktora darbu varētu sarakstīt par šo tēmu. Ja ļoti rūpīgi ietu cauri visiem faktoriem, kas ietekmē dzimstības rādītājus. A tos var ietekmēt ļoti daudz kas - sākot ar garo strāvas padeves pārrāvumu šoziem un beidzot ar sabiedrības iecietīgāku attieksmi pret abortiem, piemēram:))
Vēl jau cikliskumu īsākos laika periodos loģiski ietekmē arī pilnīgi banāla parādība kā fertilā vecuma īpatņu skaita svārstības populācijā, kad noteiktā laikā maisam gals vaļā un sagrūsnē un apdzemdinās pa lielām šaibām tie, kas dzimuši pēc/ pirms olimpiādes un atkarībā no viņu skaita, rezultāts attiecīgi tāds vai šitāds.
Biometrijas profesors mūs mācīja, ka cilvēku populācija vispār ir slikta paraugkopa, pārāka neviendabīga. Labāk vajagot analizēt govis vai slinķus.
Neviendabīga!
Visi aziāti taču ir pilnīgi vienādi!
:) Labi, labi, bet tu padomā - viens dzer čaču, otrs sakē, trešais pīpē kaut kādas lapas, bet vēl kāds strēķis bērnībā dabūjuši ar napalmu.
|
|