Ever After - January 19th, 2022

Vecā Derība, salīdzinot ar Jauno, ir kā Pamela Andersona pret klīrīgu jaunuvi, kam pirms tevis bijuši kādi divi džeki un kas nemūžam nenorīs, ja vien ar varu naizspiedīsi muti #norape #nogangrape Es gan nesaku, ka esmu baigajā sajūsmā par Pamelu, Boys Boys Boys Sabrina no tās ēras šķiet daudz ņemamāka, kaut vai tāpēc, ka nav tik klišejiski blonda, bet piemēram – Vecā Derība ir kaut kas tikpat vulgārs un fundamentāls :) reizē. Jebšu esmu diezgan drošs, ka kaila viņa būtu nesimetriska :/ no astoņdesmito formīgajām ikonām mani visvairāk šarmē Keita Buša, ko jau noteikti esmu rakstījis katrā no savām (nopietnajām) cibām un kuru man pat neceļas salīdzināt ar visu to kristīgu trešu. Man sākumā likās, ka Running Up That Hill ir par kādu depresīvu čali, bet tur, izrādās, vispārīgāks sižets un kaut kāds triumfējošs atavisms triviā

“I was trying to say that, really, a man and a woman, can’t understand each other because we are a man and a woman. And if we could actually swap each other’s roles, if we could actually be in each other’s place for a while, I think we’d both be very surprised! [Laughs] And I think it would be led to a greater understanding. And really the only way I could think it could be done was either … you know, I thought a deal with the devil, you know. And I thought, ‘Well, no, why not a deal with God!’ You know, because in a way it’s so much more powerful, the whole idea of asking God to make a deal with you. You see, for me it is still called ‘Deal With God,’ that was its title. But we were told that if we kept this title that it wouldn’t be played in any of the religious countries, Italy wouldn’t play it, France wouldn’t play it, and Australia wouldn’t play it! Ireland wouldn’t play it, and that generally [meant] we might get it blacked purely because it had ‘God’ in the title. Now, I couldn’t believe this, this seemed completely ridiculous to me and the title was such a part of the song’s entity. I just couldn’t understand it. But none the less, although I was very unhappy about it, I felt unless I compromised that I was going to be cutting my own throat, you know, I’d just spent two, three years making an album and we weren’t gonna get this record played on the radio, if I was stubborn. So I felt I had to be grown up about this, so we changed it to ‘Running Up That Hill.’ But it’s always something I’ve regretted doing, I must say. And normally I always regret any compromises that I make.”

VIDEO
Tas Placebo čuvax MANĀM ausīm šo dziesmu izvaroja, bet atzīstos, ka nenoklausījos līdz galam, jo izslēdzu pēc pirmajām rindiņām, kad sapratu, ka nevēlos dzirdēt to griezīgo narcistisko baritonu, jo nespēju to uztvert nekā citādi kā zaimošanu. Pis nax, tu, kā tu tur saucies, Brain Moloko, laikam, right?

Katrīna Ķepule, tie mincīši uz jūsu dzīvnieku kalendāra vāka taču pīpē kāsi Saules aptumsuma laikā, vai ne? Es nesūdzos, tikai gribu pārliecināties, ka nekļūdos. Par mincīšiem runājot, zināt to slaveno glutēna netoleranci par spīti tam, ka cilvēce ēd graudaugos balstītu pārtiku jau 5000 gadu? Jā, 5000 ir nieks, salīdzinot ar homo sapisies kuņģa vecumu kā tādu vispār, bet par kaut ko līdzīgu iesmēju, kad kādā zvēru veikalā vai, iespējams, privātā komunikācijā man rādīja to regulējamo suņu trauku turētāju, kas ir (suņa) galvas augstumā, lai tam nabagam nav jābendē sprands dzerot vai ēdot... Bitch please, suņi ir ēduši no zemes SIMTIEM tūkstošus gadu, un neviens suns NEKAD nav sūdzējies, bet te pēkšņi OPĀ! SAIMNIEK pērc šo lielisko sūdu par 20 eiro, citādi tu nemīli savu lolojumu. So very 20. gadsimts, ka es nezinu... ¯\_(ツ)_/¯

Jā, tas biju es, kas vakar ap pusvieniem dažiem iecienītākajiem cibiņiem atgādināja viņu žurnālu paroles, lai nepazaudējas. A ko? Vienmēr noder, ja vien jūsu pastus nefiltrē kādi citi. Es ceru, ka vismaz noraustījāties

Šis ir dienas jaunvārds. Tā ir situācija, kad kaut kas obligāti jānoskaidro, lai nenāktos atvainoties kā Čečenijas līderim. Piemēram, nupat man bija steidzams jānoskadirovs mārku jautājumā. Kas ir mārks? Nojautu, ka tas kaut kā saistīts ar linu mērcēšanu pirms pēcapstrādes, un, izrādās, nojautu pareizi bet tomēr bija jānoskadirovs.

https://tezaurs.lv/m%C4%81rks:1

Right, pirms izslēpoju uz Kalna Lācīšiem, vēl jāpieraksta mana ateistiskā* Ogres pilskalna teikas interpretācija:

Vienvārdsakot, kāda jaunavīga, nogarlaikojusies Ogresmuižas viešņa tveicīgā vasaras pēcpusdienā (par visu līdzšinējo liecina širmis) devusies pastaigā gar Ogres upes krastiem (pilskalns ir tikai kilometru no muižas) un sagurusi, tālab ielīdusi krūmos pie mārka (dīķa, kurā mērcē linus vai kaņepes) ēniņā nosnausties. Kad pēc neparasti tvīksmīga sapņa mamzele pamodusies, pamanījusi sexy, nosvīdušu, vienās bixās izmetušos bauru arāju darbā un viņai metaforiski sacēlies, tāpēc līdusi laukā no mārka krūmiem un sākusi miegt ar aci un visādi citādi uzmākties. Arājs patrāpījies vai nu dikti māņticīgs un noturējis par nesaprotamu aparīciju (atgādinu, ka viešņa nav vietējā, tātad sejā nepazīstama) vai tikumīgs/laulāts, kālab zuzei izsniedzis metaforisko kurvīti. Tā teatrāli nopūtusies, paziņojusi, ka tad jau viņai jālien atpakaļ gulēt krūmos, un notinusies. Viss turpmākais jau ir tautas tā sauktie "klusie telefoni" (tāda spēle, ko katrs ir spēlējis bērnībā, bet, ja nu kāds nav: kāds vārds vai īss teksta fragments tiek pēc iespējas klusāk čukstēts no auss ausī ķēdes secībā, līdz beigu variants tiek salīdzināts ar gandrīz vienmēr ievērojami atšķirīgo oriģinālu)

* mistiskā būtu tāda, ka šis nudien bijis kāds vietējās aristokrātes rēgs, bet... kam rēgam miesisku mīlu? pareizi, jo nomirusi kā jaunava; tāds medieval she-incel vaibs parādās, he he

Velku laukā un pārdodu visu veco underground stafu, jo pašam tikai aizņem vietu, 100% vairs nebūs vajadzīgs, neinteresē, to visu iekrāju jau pirms 15-20 gadiem un kopš Elven Witchcraft (eu telox, rekur ir mana bērnības māju adrese un vārdsuzvārds, bet ko tu ar to darīsi?) slēgšanas neesmu pat lāgā cilājis, jebšu vienkārši izmest sirds un prāts neļauj.

Jo īstenībā tur ir tūkstoši, mierīgi varu vēl kādu mēnesi nestrādāt, jo pircēji ir, jūs pat neticēsiet.

p.s. pie viena duksēju savu suni Imiru; nē, tas vārds nenāk no Vladimira bez autokrātiskām ambīcijām, bet senskandināvu mitoloģijas milža, no kura nokautās miesas daļām tika radīta pasaule (visas deviņas pasaules; Midgarda tikai no uzacīm vien, how about that?)

Vienā no tām 2002. gada vasaras naktīm, ko pavadīju guļammaisā pie ugunskura mazas upītes ielejā blakus Nemunas gredzenam, gaidot tikšanos ar savu raganu, kāda koka zarā trīs metrus no manis nosēdās pūce un zināmu brīdi manāmi ienteresēti mūs (t.i. mani un ugunskuru) vēroja. Vēl vienu vai divas reizes garām aizgāja stirnas. Tad sapratu, ka esmu iekārtojies pavisam blakus to takai un, iespējams, vietā, kur tās nāk uz upīti dzert. Motokrosa trasē tolaik sacensības vispār nenotika, pa to varēja mierīgi vazāties, līst iekšā pa caurumiem sētā, jebšu tajā galā sētas vispār nebija. Kačergine ir tādi nosacīti lauki kā, piemēram, Vecdaugava, ja ne mazāki, tikai jūras/Daugavattekas vietā Nemuna, un tur neviena vispār nebija. Vienreiz ienāca prātā padižoties raganlīgavai ar savu peldētprasmi un peldus šķērsot to milzīgo upi, bet ātri sapratu, ka esmu pārvērtējis spēkus un otrā krastā izkāptu kādus pāris kilometrus tālāk, tāpēc griezos vien apkārt. Turklāt viņa bija daudz labāka peldētāja par mani. Ūdens bija viņas stihija :)