// ([info]within) rakstīja,
@ 2005-11-11 14:31:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:ne "telpā un laikā"

Kā es centos kļūt par skaņu.

Šodien es centos saplūst ar skaņām. Gāju pa ielu aizvērtām acīm. Centos saklausīt katru skaņu: suņu rejas, mašīnas trokšņus (mūziku?), smilšu skaņas, kā tās skan, kad botām zole tām pieskarās, kā skan dubļi, bikšu staru saskaršanās skaņa, kad kājas tiek slinki vazātas, kā vējš ar lapām rotaļājas, gaisa skaņas (gaisam ir kāda tikai tam piemītoša skaņa - varbūt šī skaņa uztverama tikai iekšēji, nezinu). Centos uztvert pareizo pagriezienu. Dubļi - ļoti slapjas smiltis, vairs ne tik slapjas, nu jau sausi smilšu graudiņi beržas viens pie otra, kad kurpes tās glāsta. Somā kaut kas grab. Atslēgas, kad tiek meklētas pārpildītajā somā, čaukstošs maisiņš, kaut kas tur vēl nograb; slēdzene, kad to pagriežu, durvis, tās atverot, gaismas slēdzis, kad tiek ieslēgts. Vēlvienas durvis. Soma tiek nomesta kaut kur koridorā - viegli atsitas pret grīdu, mētelīti velkot nost, tas saskaras ar džemperi un rodas klusa skaņa. Šalle, to atraisot un cimdi, tos novelkot. Pulkstens koridorā tikšķ skaļi un vienmērīgi. Šī skaņa man īpaši patīk. Ieslēgtā lampa dūc. Es gribu kļūt par skaņu.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]within
2005-11-11 22:01 (saite)
Jā. Ja Tu piekrīti, ka cilvēks neko nevar mainīt šai filmā. Un, ka viss ir nejaušs. Jā.

Viss ir tikai ilūzija. Man liekas, patiesībā mēs nemaz neeksistējam. (Kā jau minēju - neticu eksistencei.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]arabesque
2005-11-11 22:27 (saite)
nepiekrītu. un tas [starp citu] arī ir iemesls, kādēļ vispār aizsāku šo diskusiju. kā jau rakstīju, cilvēks nevar ietekmēt to, kas ar viņu notiks, bet var mainīt notikumu secību. nekas nav nejaušs, tas, ko mēs saucam par izvēli [starp notikumu virknes secības algoritmiem], nav nejaušība, bet gan rīcība, lai cik neapdomāta vai muļķīgi nenopietna tā būtu. un rīcība jau liecina par nejaušības neesību un noteikta lēmuma eksistenci.
vienīgais, ko es šobrīd atzīstu par zināmu nejaušību, ir pirmatnējie notikumi, kuri tika haotiski izlozēti/atrasti/uzminēti/.../ un ievietoti katra indivība dzīves mozaīkas kastītē.

realitāte kā eksistence/utopiska ilūzija ir tikai minējumi. atbildes nāks, kad jau būs par vēlu, t.i., kad meklējumi būs beigušies un tiem dotais laiks iztecējis. es ceru, ka šī dvēseles dzīves posma noslēgumā būs vismaz atbildes uz šo jautājumu - kas tad īsti bija "mana dzīve".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]within
2005-11-11 22:40 (saite)
Nepiekrītu. Tu piekrīti cilvēka brīvības teorijai. Mana galvenā doma bija tieši pretēja. Tu, protams, vari izvēlēties. Tikai tev vienīgajam liekas, ka tava izvēle kaut ko mainīs, tu nemaz neapzinies, ka tava rīcība ir iepriekš ieprogrammēta, ka tu nekad nevari izdarīt ko tādu, kas tiešām mainīs lietas būtību - es domāju nevis tā būtību, kas eksistē, bet tā būtību, kas jau sen iepriekš bija ieplānots (lai gan ar nejaušības metodi). Tā bija mana doma. Tāpēc arī neticu eksistencei, neticu jūtu brīvībai, domu brīvībai. Kā jau minēju - tie visi ir tikai māņi - tas viss ir tikai apmāns, ka tu tiešām domā, ka tu tiešām esi brīvs savā izvēlē. Kā gan varētu būt tāda lieta, ka tas, kurš tevi ir radījis (tu nevari nebūt radīts, ja vien sevi neuzskati par visaugstāk stāvošo būtni) kaut kādā mistiskā veidā ir spējis tevi reizē radīt un reizē būt tev ar izvēles iespējām - kas patiesībā var būt tikai tad, ja būtne nav radīta - izvēles brīvība ir tikai būtnei, kuru neviens nav radījis. Tas ir mans skatījums. Patiesībā mēs esam tik ļoti apmānīti, ka tiešām ticam visam, kas ap mums notiek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]arabesque
2005-11-11 22:51 (saite)
šim gan es piekrītu!, jo tas nav tas pats, kas iepriekšējais, t.i., saruna par nejaušību & "likteni" (mani kaitina šis vārds, bet citu nevaru pagaidām atrast).
mēs nespējam "izvēlēties" (vēl viens vārds, kam pagaidām neesmu atradusi precīzu formulējumu. šī nav brīva izvēle, bet tikai no piedāvātā, kas reizē ir un nav plaša klāsta) no notikumu secības tos, kuri nemaz nav doti, un tādējādi pierādās, ka nav nejaušību - iespēju pašiem ar izvēles palīdzību krasi izmainīt notikumu gaitu tā, lai šīs izmaiņas būtu ārpus jau nolemtā, iepriekšizplānotā dzīves ceļa intervālu robežām.

ir!, ir atrasta koordināta, kurā mūsu domas sakrīt. tāda laikam ir sajūta, kad sarunu biedrs precīzi izsaka tavu domu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]within
2005-11-11 23:05 (saite)
=)) Man šķiet, ka tad, ja es visu pārlasītu, es vienkārši smietos par to, cik daudz reizes mēs nonācām pie sākuma secinājuma. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]arabesque
2005-11-11 23:24 (saite)
tāda laikam ir filozofijas patiesā būtība - pierādīt dotos lielumus (:

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]within
2005-11-12 12:54 (saite)
Laba definīcija. =)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]arabesque
2005-11-12 13:01 (saite)
tas pierāda, ka ikviens [arī es!] ir spējīgs uz k-ko labu, ja ilgi diskutē par vitāli svarīgiem jautājumiem (:

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?