nepiekrītu. un tas [starp citu] arī ir iemesls, kādēļ vispār aizsāku šo diskusiju. kā jau rakstīju, cilvēks nevar ietekmēt to, kas ar viņu notiks, bet var mainīt notikumu secību. nekas nav nejaušs, tas, ko mēs saucam par izvēli [starp notikumu virknes secības algoritmiem], nav nejaušība, bet gan rīcība, lai cik neapdomāta vai muļķīgi nenopietna tā būtu. un rīcība jau liecina par nejaušības neesību un noteikta lēmuma eksistenci.
vienīgais, ko es šobrīd atzīstu par zināmu nejaušību, ir pirmatnējie notikumi, kuri tika haotiski izlozēti/atrasti/uzminēti/.../ un ievietoti katra indivība dzīves mozaīkas kastītē.

realitāte kā eksistence/utopiska ilūzija ir tikai minējumi. atbildes nāks, kad jau būs par vēlu, t.i., kad meklējumi būs beigušies un tiem dotais laiks iztecējis. es ceru, ka šī dvēseles dzīves posma noslēgumā būs vismaz atbildes uz šo jautājumu - kas tad īsti bija "mana dzīve".