Nepiekrītu. Tu piekrīti cilvēka brīvības teorijai. Mana galvenā doma bija tieši pretēja. Tu, protams, vari izvēlēties. Tikai tev vienīgajam liekas, ka tava izvēle kaut ko mainīs, tu nemaz neapzinies, ka tava rīcība ir iepriekš ieprogrammēta, ka tu nekad nevari izdarīt ko tādu, kas tiešām mainīs lietas būtību - es domāju nevis tā būtību, kas eksistē, bet tā būtību, kas jau sen iepriekš bija ieplānots (lai gan ar nejaušības metodi). Tā bija mana doma. Tāpēc arī neticu eksistencei, neticu jūtu brīvībai, domu brīvībai. Kā jau minēju - tie visi ir tikai māņi - tas viss ir tikai apmāns, ka tu tiešām domā, ka tu tiešām esi brīvs savā izvēlē. Kā gan varētu būt tāda lieta, ka tas, kurš tevi ir radījis (tu nevari nebūt radīts, ja vien sevi neuzskati par visaugstāk stāvošo būtni) kaut kādā mistiskā veidā ir spējis tevi reizē radīt un reizē būt tev ar izvēles iespējām - kas patiesībā var būt tikai tad, ja būtne nav radīta - izvēles brīvība ir tikai būtnei, kuru neviens nav radījis. Tas ir mans skatījums. Patiesībā mēs esam tik ļoti apmānīti, ka tiešām ticam visam, kas ap mums notiek.