[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 20 entries, after skipping 40 most recent ones in the "Bezjēgas orākuls" journal:[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]
| Augusts 7., 2017 | |
|---|---|
| 12:01 [Link] | Viens no retajiem atvaļinājumiem, kad izdodas pilnībā atslēgties no darba un daudz kā cita arī. Divi ārzemju ceļojumi divarpus nedēļu laikā bija ļoti intensīvi. Kas jauns Polijā? Polijā viss notiek. Skaidri redzams, ka tā ir Eiropas maizes klēts un strauji augošs ekonomikas dzinējs. Nauda un vēriens kā vāciešiem, bet domāšana vēl nav tikusi līdz un tāpēc ir mežonīgi kontrasti. Toties Krakova ir ļoti skaista pilsēta. Tās centrs nemaz neatgādina Poliju, bet kārtīgu ''vecās Eiropas'' vecpilsētu. Sevišķi simpātisks ir Krakovas ebreju rajons, kas šodien ir ļoti neformāla un fotogēniska pilsētas daļa ar neskaitāmām bodītēm un krodziņiem.
Tags: Dzīvo ātri, ko es redzēju |
| Marts 31., 2015 | |
| 10:06 [Link] | Vakar bijām uz ''Padegs un Padegs'' 3 māsās. Kopumā jau patika, lai gan, manuprāt, daži viņa biogrāfijas aspekti bija pelnījuši lai tos izceļ vairāk. Kaut gan izrāde jau nebija par Padega biogrāfiju, bet par viņa mākslas un cilvēcisko būtību. Arī paša Padega vizuālo atveidojumu es biju iedomājies citādāku. Skaidrs gan, ka arī režisors to bija iztēlojies citādāku nekā es.
Tags: ko es redzēju |
| Janvāris 21., 2015 | |
| 09:49 [Link] | Vakar diezgan negaidīti sanāca apmeklēt krogu ''Beer loga'' Pārdaugavā, iepretim Valsts vēstures arhīvam. Tas tika prezentēts kā piederīgs ''ūķu'' kategorijai, bet, manuprāt, tas tur iederas tikai daļēji. Galvenokārt vakaros, tur esošās un biljardu spēlējošās publikas dēļ. Pa dienu tas pagrabs varētu būt pat diezgan omulīgs un laba vieta vienkāršām pusdienām, jo tur esot arī virtuve. Interjers ir diezgan tumšs, nomelnējuši ķieģeļi papildināti ar lāčādu un pāris brieža ragu komplektiem pie sienām. Bārmene labprātāk runā krieviski nekā latviski, skan krievu, bet ne tikai, popsa un arī tv pie bāra visu laiku kaut ko rāda. Kā jau minēju, lielu daļu telpas aizņem biljarda galds kuru var izmantot pa eiro stundā. Izlejamie ali sākot no 85 centiem, bet ir tāda eksotika kā ledusskapis ar krievu aliem pudelēs. Var dabūt arī ķilavmaizītes, grauzdiņus plastmasas kārbiņā un vēl šādas tādas uzkodas. Publika vakarā specifiska, bet miermilīga. Pāris biljardu spēlējoši proletārieši un kaktā dirnoši onkuļi, kuriem acīmredzami negribas iet mājās. Vispār, apkārtnē ir vēl pāris līdzīgas iestādes kuras vajadzēs kaut kad apmeklēt. Tags: ko es redzēju, pilsētas dzīve |
| Novembris 22., 2014 | |
| 10:18 [Link] | Un jā, vēl ir diezgan amizanti vērot kā Ansis Bērziņš, kārtīgs kurzemnieks būdams, cenšas tēlot trakāku čangali nekā paši latgalieši. Kaut gan, nevar noliegt, ka viņam labi sanāk.
Tags: ko es redzēju |
| 08:51 [Link] | Vakar biju uz Vakariņām ar Elvisu Dailes teātrī. Diezgan šizīgs gabals, lai gan ar asprātīgām vietām. Tā nav nekāda izklaides komēdija, kā sākumā varētu šķist. Drīzāk kaut kāda absurda drāma ar farsa elementiem un diezgan daudz tieša un netieša seksa. Viena no labākajām lietām bija Elvisa mūzika, gan orģinālā, gan Skrastiņa izpildījumā. Publika gan jūtami atšķīrās no tās, kas nāk uz nopietnajām izrādēm. Turklāt, pēc blakussēdētāju novērošanas, jāsecina, ka arī laucinieki iedalās divās kategorijās: Gudrie, sakarīgie un visādi citādi pozitīvie tēli, un pāķi. Tags: ko es redzēju |
| Oktobris 20., 2014 | |
| 13:12 [Link] | Vakar biju uz ''Vējiem līdzi'' pēdējo izrādi Dailes teātrī. Man kā cilvēkam, kas aptuveni zin sižetu, bet nekad nav lasījis grāmatu vai redzējis kādu no filmām bija interesanti. Manuprāt, diezgan labi attēlota ASV pilsoņkara atmosfēra Dienvidu štatos. Arī aktieri bija augstā līmenī, sevišķi galvenās lomas. Kaut gan tas laikam vairs nevienam nav pārsteigums. Tāpat tā bija garākā izrāde kādu līdz šim esmu redzējis, no 15:00 līdz teju 20:00. Tomēr, garlaicīgi nebija un otrais cēliens pagāja stipri ātrāk nekā pirmais. Tags: ko es redzēju |
| Septembris 25., 2014 | |
| 13:05 [Link] | Vakar biju uz ''Akmeņi manās kabatās''. Vispār jau baigā čerņa. Latviešu mūsdienu kino vēl neredzēts drūmums un psiholoģisks ceļarullis. Var tikai apbrīnot režisores uzdrīkstēšanos izķidāt būtībā visas savas dzimtas vēstures tumšākās lappuses un atklāti pastāstīt arī par savu cīņu ar dēmoniem. Tās ir lietas kuras tiešām 98% Latvijas ģimeņu tiktu turētas aiz trejdeviņām atslēgām nevis iznestas publiskai apspriešanai. Animācija nemaz netraucēja, šaubos vai spēlfilmas formātā stāstījums būtu izdevies labāks. Kopumā filma ļoti laba, lai gan daudziem nepatiks. Tags: ko es redzēju |
| Aprīlis 28., 2014 | |
| 10:15 [Link] | Piektdien biju uz K.Remontu Palladiumā. Nekad viņus īpaši neesmu klausījies un vienīgā dziesma, ko tā kārtīgi biju iepriekš dzirdējis bija Āksts. Neskatoties uz to koncis man patika. Akurateres balss, protams, ir lieliska, bet mani viņa īpaši neuzrunāja šoreiz. Vairāk patika tie jestrie, panciskie gabali. Publikā bija manāmas visas iespējamās Latvijas pokultūras ikonas un prominences, bet satiku arī dažus paziņas. Vēl ir vērts atzīmēt, ka sestdienas lielajā talkā komandēju visu NBS štābu. Tags: ko es redzēju, strādā |
| Februāris 3., 2014 | |
| 13:05 [Link] | Vakar biju uz "Dejas Lūnasa svētkos'' ģenerālmēģinājumu Nacionālajā teātrī. Jāsaka, ka reti drūms gabals. Aktieri, protams, līmenī. It sevišķī Jaunajā zalē, kur viņi ir tikai pusotru metru no tevis, tiešām var redzēt, ka tur emocijas ir īstas. To spriedzi var just visakpkārt. Vispār sižets bija interesanta variācija par cilvēku raksturiem un uzvedību pagānisma un kristietības uzskatu sadursmes apstākļos 30. gadu Īrijā. Dažādu apstākļu dēļ ierastā dzīve apgriežas ar kājām gaisā, varētu pat teikt pilnībā izjūk. Bet nu izrādes pēcgarša ir tik nomācoša, ka cilvēkus ar vājākiem nerviem sagruza uz visu atlikušo vakaru. Kaut gan varbūt, ka visādiem ikdienas interneta čīkstētājiem (no sērijas: http://vissirslikti.lv/) un garīgajiem mazohistiem varētu patikt. Visu izrādes laiku, notikumu ritējums it kā dod cerības, ka vismaz kādam beigas būs daudzmaz laimīgas, ka vismaz kāds no tēliem spēs izrauties no sabrukušās ikdienas un tikt prom saulītē. Bet nē...Pat tiem, kas šķietami izraujas, beigas ir fatālas un skumjas. Anotācijā bija rakstīts, ka tā izrāde par stiprām sievietēm. Nu jā, ja stipru sievieti raksturo mūžīga vientulība un bezcerīga sišanās cauri dzīvei uz neko labāku nesološu rītdienu, tad jā, tā ir par stiprām sievetēm. Tags: eksistenciālisms, ko es redzēju |
| Decembris 24., 2013 | |
| 00:51 [Link] | Sestdien biju uz Iļģu ziemas saulgriežu koncertu Iļģuciema kultūras centrā. Jāsaka, ka pamatīgs feils no organizatoru puses. Galīgi nebija novērtējuši sociālo tīklu spēka un zemās cenas mijiedarbību. Tāda rinda sen nebija redzēta. Izlocījās pāri visam pagalmam un aizlocījās vēl aiz stūra. Biļetes iepriekšpārdošanā nebija pieejamas (lai gan parasti esot) un biļešu pārdevēja bija tikai viena. Rezultātā stāvgrūdām pilna bija ne tikai zāle, bet arī vestibils sānos. Protams, ka trešdaļa apmeklētēju tika iekšā pa velti, jo biļetes bija beigušās. Pats koncerts gan bija labs. Iļģi, kā vienmēr, līmenī, ar saulgriežu dziesmām un ideālu skaņu. Jocīgi tie cilvēki, kas uzliek ieeju 1.40 ls. tādai grupai kā Iļģi un tad cer, ka tas būs parastais kultūras nama sestdienas koncerts kur nāk tikai penši. Iļģi spēj dabūt pilnu pat lielo RTU zāli! Ņemot vērā kā visos tīklos to koncertu reklamēja diezgan manāmi varēja jau sagaidīt, ka tur gāzīsies pusrīga. Ar visu to, ka Pārdaugava daudziem labā krasta iemītniekiem ir mistiska un nesasniedzama zeme. Mūzika: Мельница-Змей |
| Decembris 12., 2013 | |
| 13:21 [Link] | Vakar biju Dailē uz Džilindžera Oņegina interpretāciju. Pirmo reizi mūžā sēdēju praktiski uz skatuves, pirmajā rindā, kas brīžiem traucēja uztvert kopainu un atsevišķus skatus ''otrajā stāvā'' toties deva nebijušu iespēju ielūkoties aizkulisēs, bēniņos un skatīties kā Skrastiņš uz skatuves ''dzer šņabi'' nepilnu divu metru attālumā. Kopumā tīri labs mūzikls ar labu mūziku un diezgan brīvu sižeta interpretāciju. Busulis, izrādās, ir labāks aktieris nekā mūziķis. Redzēju arī savu īslaicīgo klasesbiedreni. Tik tuvu viņu redzēju pirmo reizi kopš 9. klases izlaiduma. Tolaik bija tāds kaulains skuķis, bet tagad ir forša aktrise ar perfektu figūru. Vēl redzēju jauno Ievu Segliņu, ar plikiem pupiem, krievu lāča ķetnās. Izrādē labi tika atklātas abas aristokrātijas puses. Cēlā, skaistā un naivi ideālistiskā kā arī ciniskā, dzīves apnikuma un garlaicības mocītā, izvirtusī un ''sapuvusī''. Tam visam klāt vēl, brīžiem pārspīlētā, aristokrātu goda izjūta, kas personīgo godu vērtē augstāk par paša dzīvību. Tieši šī goda izjūta arī bija tā, kas to Krievijas aristokrātiju iedzina kapā un nebūtībā. Prātā uzreiz atausa Čaka rindas no ''Mūžības skarto'' dzejojuma ''Psihiskais uzbrukums'' par latviešu sarkano strēlnieku kauju pret Vrangeļa carisko virsnieku pulkiem Krievijas pilsoņu karā. Čaka vārdiem runājot, ''baltos'' pulkus drošā nāvē, pret latviešu ložmetējiem, dzina ''kārtas lepnā spīts''... Tags: ko es redzēju |
| Novembris 19., 2013 | |
| 23:12 [Link] | Valsts svētku nedēļas noslēgumā biju operā uz mūziklu ''Meirovics''. Tas balstīts uz pirmā Latvijas ārlietu ministra un viena no valsts ''tēviem'' Zigfrīda Meirovica dzīvesstāstu. Nu, nekāda graujoša sensācija nebija, bet pieklājīga izrāde ar labu, Lūsēna mūziku. Lai arī bijām trešajā balkonā, tur, šķiet, sēdējā viszolīdākā publika un daudz paziņu. Vispār jau, pati opera mani interesēja gandrīz vai vairāk par izrādi, jo iepriekšējo reizi tur biju tik senos aizlaikos, ka praktiski neko neatcerējos.
Mūzika: Skyforger- Ķēves dēls |
| Novembris 17., 2013 | |
| 21:49 [Link] | Vakar, ar skolotāju, bijām uz ''No zobena saule lēca'' izrādi Ķīpsalā. Tiku patīkami pārsteigts. Jā, sižets un librets bija idealizēti nacionālromantisks, bet tomēr skaists un perfekti izpildīts. Sižets, emocijas un brīžiem pat ļoti erotiskie zemteksti nolasījās itin skaidri. Sēdējām diezgan zemu un tas drusku traucēja uztvert kopainu, tomēr tas deva lielisku klātbūtnes efektu. Auļu mūzika, protams, ir lieliska, bet viņus klausīties sēžot un pie tam vēl iekštelpās ir diezgan neparasti. Kopīgi nonācām pie slēdziena, ka diriģents Cinkuss aizvien noteiktāk tiek vilināts prom no akadēmiskuma uz etnomuzikologu nometni. Un jā, izrādās, ka sēdēju vienā sektorā ar visnotaļ cienījamo un 100 gadus neredzēto ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} gracy_kellyKopumā jau lieliska svētku nedēļa, rītdiena jau tradicionāli vienos priekos un arī otrdien svētki turpināsies, jo jāiet uz operu. Mūzika: Triarii- Mother of Pain |
| Oktobris 24., 2013 | |
| 12:20 [Link] | Vakar biju JRT uz ''Oblomovu''. Jāsaka, ka krievu klasisko literatūru nepārzinu tik labi cik vajadzētu tāpēc arī par Oblomovu biju tikai dzirdējis, bet sižetu nezināju. Šķiet, ka tā bija pirmā Hermaņa izrāde kuru redzēju dzīvajā. Galvenajās lomās Daudziņš un Āboliņš, bet Daudziņš, kā Oblomova (Āboliņa) uzticamais kalpotājs ar savu spēli principā bija krietni pārāks par visiem pārējiem. Izrāde bija krietni gara - četras stundas un pirmais cēliens bija vistīrākā komēdija kas auditoriju pilnībā atslēdza un, visu laiku liekot tai kratīties smieklos, iemidzināja modrību. Savukārt otrais cēliens nāca kā kuvaldas belziens pa pieri ar pamatīgu psiholoģisko drāmu un dzīves traģēdiju. Par nabaga, kompleksu mocītā, slinkā un gļēvā cilvēciņa bezjēdzīgo eksistenci, veltīgiem mēģinājumiem izrauties no tās un nenovēršamu grimšanu dziļāk bezdibenī. Ja grib nākt izsmieties tād pēc pirmā cēliena jāiet prom, savukārt, ja grib ar Hermaņa kuvaldu dabūt pa pieri, tad var palikt līdz beigām. Tags: eksistenciālisms, ko es redzēju |
| Oktobris 13., 2013 | |
| 00:12 [Link] | Piektdien noskatījos jaunāko kosmosa grāvēju ''Gravity''. Jāsaka, ka šoreiz visi jūsmīgie komentāri netā bija pilnīgi pamatoti, jo filma ir tiešām lieliska. Iespējams, šobrīd reālistiskākā kosmosa filma, kam 3D efekts piešķir vēl lielāku klātbūtnes sajūtu. Neesmu tik liels astronomijas un fizikas eksperts, lai pateiktu vai tas, ko galvenā varone paveica filmā ir fiziski iespējams, bet izskatījās gana labi un pārliecinoši. Diezgan daudz skaistu kosmisku ainavu, liela spriedze un druscīt smeldzes. Kopumā ļoti labs gabals par spīti tam, ka 95% filmas ir radīta ar datoru. Treileris:http://www.youtube.com/watch?v=O Mūzika: Novembers Doom- In The Absence Of Grace |
| Septembris 30., 2013 | |
| 23:29 [Link] | Aizgājušās nedēļas lieti un aukstums kā arī nepārdomātā apģērba izvēle ir panākušas to, ka brīvdienās nosēdēju mājās ārstējot briesmīgu saaukstēšanos. Krīze ir pāri, dzīvošu, bet iesnas joprojām ir un reizēm uznāk tāds klepus, ka plaušas lec ārā. Savukārt ceturtdien biju uz mūziklu ''Marlēna'' Dailes teātrī. Priekšpēdējā izrāde pārpildītā zālē. Pirmo reizi sēdēju pēdējā rindā. Nelielā lomā tur bija arī mana īslaicīgā pamatskolas klasesbiedrene, kas tagad, izrādās, ir aktrise. Pati izrāde bija ļoti o.k. Rēzijai Kalniņai lieliski izdevās iejusties pirmās starptautiskās seksbumbas un kinozvaigznes Marlēnas Dītrihas tēlā. Viņu redzot tolaik džeki čurāja karstu gan Eiropā, gan ASV un jāatzīst, ka pilnā kabarē ekipējumā Rēzija nebūt nav sliktāka. Labi sanāca parādīt, ka par spīti neskaitāmajām mīlas dēkām, itkā plašajam draugu pulkam, mūžā nogalē tāpat neiztrūkstoša ir lielu zvaigžņu vientulība, nostaļģiska dzīvošana pagātnes slavā un nespēja atrast kopīgu valodu ar saviem tuvākajiem cilvēkiem. Bija vesela rinda pazīstamu aktieru: jau minētā Rēzija, Ķesteris, Skrastiņš un pats Raimonds Pauls uz skatuves pie klavierēm. Jā, vienīgi man nepatika Skrastiņa atveidotais Remarks. Pārāk salkans un raudulīgs. Respektīvi pārāk daudz romantiķa un pārāk maz ciniķa. Remarkam, manuprāt, šīs abas lietas bija perfektā līdzsvarā. Mūzika: Summoning- Nightshade Forests |
| Augusts 26., 2013 | |
| 09:55 [Link] | Nu ko, pirmo reizi mūžā biju MJR un, lai gan tikai uz divām dienām, vīlies neesmu. Tiesa gan, sākotnēj bija plānots, ka būšu dalībnieka statusā bet dažādu organizatorisku peripētiju rezultātā es un vēl daži biedri dabūjām uzmetienu un no dalībniekiem pārtapām apmeklētājos. Tas gan tomēr man netraucēja iefiltrēties citā kompānijā un tikt iekšā pa velti. Nedzirdēju visu to, ko būtu gribējis dzirdēt, jo daļa grupu nepatīkami pārklājas. Tomēr galvenie favorīti bija: Auļi, kas dzīvajā vienmēr ir labi un šoreiz burtiski uzspridzināja publiku, Ukraiņi Folknery, kur trīs meičas deva ārā tik ekspresīvu enerģiju, ka prieks skatīties. Latvietēm tāds temparements ir atrodams varbūt tikai kaut kur Latgalē. Un protams Skyforger kuru uzstāšanās bija viena no spēcīgākajām kādu es jebkad esmu redzējis. Ļoti patika. Un vēl, šāda tipa pasākumos Latvijā var sastapt miljoniem visādu paziņu. Tomēr izrādās, ka Lietuvā ir tas pats un brīžiem vispār pazuda apziņa, ka esi ārzemēs, jo pie dažām grupām 90% publikas bija latvieši un pati grupa pilnīgi mierīgi arī no skatuves runā latviski. Vēlos arī atzīmēt, ka pie Ilģiem sanāca stāvēt blakus kultūras ministrei Žanetei un pie Skyforger pačkas kratīja divi Latvijas Saeimas deputāti. Tags: Dzīvo ātri, ko es redzēju |
| Jūlijs 28., 2013 | |
| 23:35 [Link] | Nedēļu garā ekspedīcija Aknīstes pusē ir pusldīz veiksmīgi beigusies. Tie, kas mani pazīst, var gūt kādu priekštatu no draugos vai sejas grāmatā redzamajām bildēm. Pārējiem varbūt uzrakstīšu galvenās atziņas, bet ne šodien. Vakar jau patiesībā bij neliels ekspedīcijas turpinājums un radu meklējumi Ziemeļvidzemē kā rezultātā pirmo reizi mūžā biju Smiltenē un paliku patīkami pārsteigts par tur redzēto. Bet vispār atvaļinājums ir oficiāli sācies. Rīt vēl drusku jāieskrien darbā, jānokārto pēdējās astes, bet tad gan augusts uz pilnu klapi. Daži plāni jau gan ir, bet vispār esmu atvērts visādiem piedāvājumiem kā arī gatavs pats uzņemt viesus pie jūras. Mūzika: Senmuth-Хор Ка-Ем-Уасеt |
| Jūlijs 21., 2013 | |
| 23:25 [Link] | Vakar ar māsu bijām Liepājā paskatīties Dali orģinālus un drusku pastaigāt pa pilsētu kurā kārtīgi tā arī nebiju bijis. (Tas izbraukuma seminārs neskaitās, jo tad redzēju tikai kojas un karostu). Darbiņi jau maziņi un ne tuvu tie zināmākie, bet stils un simboli ir tie paši. Nevienas gleznas, tikai zīmēju litogrāfijās, apgleznots porcelāns un visādi metāla nieciņi. Bijām Fonteina viesnīcas restorānā kur drusku uz bezgaumīgu tendētas pseido rokoko mēbeles kontrastē ar plikām betona sienām. Bet paēst tur var labi. Un jā, Liepājā jūt dzīvību un kaut kādu pasaules elpu. Liepājas vēsturiskā apbūve mani tiešām pārsteidza. Pirmkārt jau ar to, ka pa spīti visiem kariem un postījumiem ir saglabājusies daudzmaz vesela. Otrkārt tās mērogi var mierīgi konkurēt ar Rīgu. Ventspils,piemēram, lai gan līdz riebumam sakopta un sterila, joprojām ir tā pati miegainā provinces ostas pilsētiņa, kāda vienmēr ir bijusi. Nākamnedēļ savukārt nedēļu gara ekspedīcija Aknīstes apkārtnē. Mūzika: Hospitāļu iela- Hospitāļu iela |
| Jūlijs 17., 2013 | |
| 23:18 [Link] | Šodien paviesojos Āraišos kur grupai topošo arheologu/antropologu viena projekta ietvaros ir nedēļu gara seno prasmju un izdzīvošanas nometne. Kā nu viņiem tur sanāk var diskutēt, bet pati ideja ir apsveicama. Nav jau vēl tik nopietni kā bija Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības īstenotajā klusā eksperimenta projektā, kas forši ilustrēja procesus kā senos aizlaikos ir tapusi valoda. Tomēr iesākumam šāds projektiņš ir labs. Arheoloģijas studenti, izmantojot kaut ko no eksperimentālās arheoloģijas metodēm izzin un apgūst seno cilvēku ikdienas prasmes, savukārt antropoloģijas studenti pēta grupiņas darbības no sociālantropoloģiskā skatpunkta neaizmirstot pie pētījuma objektiem iekļaut arī sevi un savus līdzbiedrus. Man gan likās, ka tās antropologu meitenes ir vājais posms. Dažām tur jau pēc trešās dienas nosacītā izolācijā verās širmis ciet. Arheologi savukārt ieslēdz izrakumu režīmu, sāk muldēt visādās muļķības un tizlus jociņus, bet kopumā rullē bez bēdām. Priekšs pirmās reizes nav slikti. Drusku gan žēl nabaga pasniedzēju, kam savākt un vadīt darbus tam 90% meiteņu baram nebūt nav viegli. It sevišķi tās antropologu blondīnes... Mūzika: Summoning- Earthshine |