Neprātīgā saprāta balss
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in the "Bezjēgas orākuls" journal:[<< Previous 20 entries]
14:55
[Link] | Man jau liekas, ka es reizēm esmu diezgan spītīgs. Tomēr salīdzinot ar manu meitu tie ir ziediņi. Viņa būs no tiem cilvēkiem, kas nonākot pie sienas, nevis meklēs durvis vai kādu spraugu, bet mēģinās ar pieri izdauzīt pati savas durvis.
Tags: Viņas
|
23:45
[Link] | Pēcjāņu nedēļā ir sācies atvaļinājums, bet tā jāvada savā piejūrā un lielākoties divatā ar meitu. Sieva devusies uz folkfestivālu Itālijā. Vispār nav tik traki. Varbūt šī nedēļa palīdzēs izveidot jaunas tēva un meitas attiecības, jo līdz šim tomēr viņas pasaulē galvenā bija mamma.
Tags: Viņas, eksistenciālisms
|
15:48
[Link] | Kad meita bija mazāka bija drusku bail palikt divatā ar viņu uz visu vakaru. Nebija jau īsti nekāda racionāla pamata tādas iracionālās bailes no kaut kā nepazīstama, jo pirmos divus gadus viņai daudz ciešāks kontakts bija ar mammu. Pamazām gan tas pārgāja un tagad jau vairs nav problēmu, varbūt tikai neesmu tik pacietīgs. Vienīgi trešais tēva un meitas vakars pēc kārtas jau ir drusku nogurdinošs.
Tags: Viņas
|
15:27
[Link] | Esmu jau samierinājies, ka daļa no sievas sirds joprojām atrodas tālajā Baškortostānā. Kaut nodzīvoja tur tikai gadu un kopš atgriešanās pagājuši jau 10 gadi iespaidi ir gana spēcīgi, lai periodiski izsauktu ''lomkas''. Viens no veidiem kā tās remdināt ir aiziet uz publisko pirti Mārtiņa ielā. Pirts šķiet dzīvo savu dzīvi un ir pašizolējusies savā ''veco laiku'' pasaulītē. Visa vide, interjeri, bufetes piedāvājums un tur rādošā TV programma rada asociācijas ar 90. gadu Krieviju. Pats par sevi saprotams, ka Valsts valodas likums tur tiek ievērots tikai attiecībā uz nedaudzajiem latviski runājošajiem apmeklētājiem. Es tādā vidē nejūtos komfortabli, bet sieva gan izbauda un uzreiz atceras savus braucienus ar ''Transibīrijas dzelzceļu'' un stopēšanu Krievijā.
Tags: Viņas, pilsētas dzīve
|
14:13
[Link] | Darba vietas 30 gadu jubilejas balle aizvadīta diezgan augstos toņos, bet nezaudējot omulību un labu noskaņu. Ballējāmies Zemgales muižā, kas pēdējo dažu gadu laikā ir sasniegusi tādu pieprasījumu un popularitāti, ka dažādi pasākumi tur noris teju katru dienu. Abgunstes muiža Zaļenieku pagastā ir kļuvusi par hipsterisma un kiča etalonu. Savukārt harizmātiskais un hiperaktīvais īpašnieku pāris visus tik ļoti iedvesmo, ka daļa iestādes dāmu jau izdzirdot viņu vārdu vien ģībst.
Ir interesanti, bet arī drusku jocīgi redzēt savus ikdienā tik ieturētos un rāmos kolēģus pilnīgi citā ampluā. Jebkurā gadījumā vakariņas bija labas, dzērieni lieliski un atmosfēra vēl labāka. Žēl tikai, ka šīs pašas labās atmosfēras dēļ, izbraukšana uz Rīgu aizkavējās par 1,5h. un autobusa šoferis bijis kļuvis pikts un iepriekš saskaņoto maršrutu izdomāja aizstāt pats ar savu. Tā rezultātā attapāmies trijos naktī nevis Vanšu tilta, bet gan Akmens tilta galā un 20 min. laikā izsauktais taksis tā arī neatbrauca.
Tags: Dzīvo ātri, Viņas, darbs
|
16:41
[Link] | Starp citu, gatavojoties Rakstniecības muzeja organizētajai pastaigai pa romāna norises vietām Pārdaugavā ar paša autora dalību, sieva beidzot izlasīja ''Svina garšu''. Tas beidzās ar sēdēšanu virtuvē, vīna dzeršanu un komplicētu diskusiju par Latvijas žīdiem, holokaustu un cilvēka dabu vispār...
Tags: Viņas, eksistenciālisms
|
10:43
[Link] | Piektdiena bija vien no retajām dienām kuru varējām pavadīt ar sievu divatā. Tā rezultātā aizgājām pusdienās uz Kalnciema ielas ''Lokālu Veldze'', kas ir kļuvis par mūsu jauno mīļāko rajona krogu. Tur ēdot burgerus un dzerot alu aizrunājāmies par tautas tradīcijām, mitoloģiju un tās attiecībām ar kristietību. Izsecinājām, ka lieldienas faktiski ir kristietības vismazāk skartie gadskārtu svētki. Pie tam visplašākajos sabiedrības slāņos. Jo ''latvietis parastais'' diez vai lieldienās ies uz baznīcu, bet pie šūpolēm (lai vasarā odi nekož) gan vienmēr stāv rinda.
Tags: Viņas, eksistenciālisms
|
15:24
[Link] | Starp citu, lokāls ''Veldze'' Kalnciema ielā ir gluži jauks. Izrādās, tam daļēji ir kopīgi īpašnieki ar pāri ielai esošo ''Vinilbāru''. Atšķirībā no vinila, Veldze ir daudz plašāka, arī ar daudz plašāku ēdienu un dzērienu karti. Atmosfēra, vismaz darbdienas pēcpusdienā, ļoti mierīga un mājīga, tikai daži vietējie hipsteri un intelektuāļi, kas pēc darba iegājuši kaut ko iekost un iedzert glāzi vīna. Interjers vienkāršs, bet mājīgs. Kailas pirmskara ķieģeļu sienas un vairāki grāmatplaukti gar tām. Noteikti kādreiz aiziesim vēl. Arī pati ēka ir ļoti interesanta. 20. gs. pirmās puses Konstantīna Pēkšēna projektēta ēka, nacionālā romantisma stilā.
Tags: Viņas, pilsētas dzīve
|
09:06
[Link] | Plaši izplatītais uzskats, ka traka ballēšanās jaunībā paātrina novecošanos varbūt ir attiecināms uz dažu labu rokzvaigzni, bet ne uz manas sievas draudzenēm. Nelielā bijušo kursabiedreņu kompānija, kas arī šodien ir labākās draudzenes un regulāri tiekas, joprojām izskatās labāk nekā dažas svaigi izceptas trīsdesmitgadnieces. Kaut kādu lomu tur noteikti spēlē gēni, bet vēl lielāku, iespējams, dzīves uztvere un neviltots prieks vienai otru satikt daudzu gadu garumā.
Tags: Viņas
|
08:54
[Link] | Sieva kādreiz ir mācījusies lauksaimniecības skolā pie Cēsīm un ar šo pilsētu viņai saistās daudzas jaunības atmiņas. Tāpēc ļoti pārdzīvoja, ka Cēsis ir kļuvusi par panīkušu un klusu pilsēteli. Tomēr pēdējo gadu tendences liecina, ka Cēsis drīz kļūs par Latvijas hipsteru (galvenokārt Rīgas) jauno galvaspilsētu.
Tags: Viņas, pilsētas dzīve
|
08:52
[Link] | Tā kā mana sieva labprāt sniedz latviešu valodas privātstundas krieviski runājošajiem, tad puspajokam nonācām pie secinājuma, ka viņa savā istabā ir integrējusi vairāk cittautiešu nekā Latvijas valsts.
Spektrs tur ir visdažādākais. Gan vietējo krievu skolu audzēkņi, kas grib pieslīpēt valodas prasmes pirms eksāmeniem, gan arī ''īsti'' krievi no Krievijas, kas tādu vai citādu apstākļu dēļ tagad dzīvo šeit. Spriežot pēc otras grupas straujā pieauguma pēdējos gados, daudzmaz sakarīgie un domājošie krievi mūk no Krievijas, it sevisķi Maskavas, neatskatīdamies. Parasti viņiem arī ir pavisam cita motivācija mācīties un vēlme apgūt valodu pēc iespējas ātrāk.
Tags: Viņas, eksistenciālisms
|
10:14
[Link] | Tas nu ir noticis. Pirmo reizi mūžā esmu kļuvis par oficiālu rīdzenieku. Kaut gan faktiski tā jau bija tikai formalitāte, jo par rīdzenieku esmu sevi uzskatījis visu mūžu un praktiski visa dzīve tāpat bija tur.
Un vēl. Var jau par bērniem runāt viskautko. Var viņus gribēt un negribēt, bet tā sajūta, ka tavs bērns tev uzsmaida platu, siekalainu smaidu ir vārdos neaprakstāma.
Tags: Viņas, pilsētas dzīve
|
16:09
[Link] | Meita savos divos mēnešos ar kapeikām jau ir paviesojusies gandrīz visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados. Manuprāt, labs rādītājs. Dažs labs to nespēj pat visas dzīves laikā.
Tags: Viņas
|
11:18
[Link] | Īslaicīgais atvaļinājums ir beidzies un esmu atpakaļ darbā. Esmu jau puslīdz apradis ar jauno situāciju, lai gan visuma centrs ir izmainījies pilnīgi, tas nu ir skaidrs. Saprotam arī, ka mums ir diezgan paveicies, jo daudziem šis sākuma periods ir ļoti grūts un smags. Tomēr kopējās sajūtas pagaidām nav diži mainījušās, bet tas laikam notiek ar laiku.
Tags: Viņas, eksistenciālisms
|
22:48
[Link] | Šodien, ar lielmeistara cienīgu pauzi, bet ļoti vētraini uz skatuves uznāca Austra.
Tags: Viņas
|
23:48
[Link] | Vispār, mēs esam lielisks piemērs tam, ka horoskopi melo. Jo saskaņā ar tiem, mums vispār nav nekas kopīgs un pat vienkārša draudzība faktiski nav iespējama. Bet redz, jau pusgads un joprojām viss notiek tik viegli it kā pats no sevis.
Kādreiz domāju, ka dzīves baudīšana tā pa īstam ir iespējama tikai trakā ballītē un plašā kompānijā. Cik gan es rūgti esmu maldījies. Tieši to es no viņas mācos ar katru jaunu dienu. Baudīt mirkli un dzīvot skaisti. Tam nemaz nevajag biezus makus vai Ēģiptes pludmales, galvenais ir attieksme un sīkumi. Arī divatā var radīt tādu bohēmu, ka maz neliekas.
Mūzika: Heaven Grey- Zemes Spēks Tags: Viņas, eksistenciālisms
|
23:05
[Link] | Pēdējā laikā itkā nekas nav mainījies. Tāpat strādāju, cenšos mācīties, apmeklēju kultūras pasākumus. Un tomēr mainījies ir tik daudz kas. Kaut vai tas, ka savā dzimtajā pierīgas sādžā esmu sastopams aizvien retāk. Āgenskalna šaurās un dubļainās ieliņas kļūst aizvien mīļākas. Saulainās sestdienās klejojot pa to jocīgo ieliņu labirintu jūties kā citā pasaulē, jo tur galīgi neizskatās ka atrodies Rīgā. Tādā Žubīšu, Lapu un Amālijas ielā, laiks šķiet apstājies 20.gs. sākumā. Neasfaltētas dubļainas ielas, koka nami un dūmi no skursteņiem. Tikai Z-torņu betona karkasi, kas ir redzami no praktiski jebkuras vietas Āgenskalnā, baisi slejas debesīs un atsauc atpakaļ 21.gs. īstenību. Vēl tās jaukās Āgenskalna kafejnīcas un picērijas palīdz veidot to mazo, pilnīgi pašpietiekamo pasaulīti ko mēdz saukt par Pārdaugavas sirdi.
Un tad mierīgos vakaros var arī taisīt Kusturicas filmu seansus un dzert Raki vai lasīt Maskava- Gailīši un dzert vīnu.
Mūzika: Therion- Uthark runa Tags: Viņas, pilsētas dzīve
|
21:01
[Link] | Var jau būt, ka esam ciniski bezsirži, bet šajās brīvdienās apkārt valdošā drāma un acīmredzami uzkurinātā masu sērošanas psihoze bija tik nospiedoša, ka labāk izvēlējāmies eskeipisma taktiku un Āgenskalnā nodarbojāmies ar galdniecības darbiem, klausoties Radio Oira un pēc iespējas mazāk skatoties sociālos tīklus.
Mūzika: The Sins of Thy Beloved- The Mournful Euphony Tags: Viņas, pilsētas dzīve
|
21:49
[Link] | Vakar, ar skolotāju, bijām uz ''No zobena saule lēca'' izrādi Ķīpsalā. Tiku patīkami pārsteigts. Jā, sižets un librets bija idealizēti nacionālromantisks, bet tomēr skaists un perfekti izpildīts. Sižets, emocijas un brīžiem pat ļoti erotiskie zemteksti nolasījās itin skaidri. Sēdējām diezgan zemu un tas drusku traucēja uztvert kopainu, tomēr tas deva lielisku klātbūtnes efektu. Auļu mūzika, protams, ir lieliska, bet viņus klausīties sēžot un pie tam vēl iekštelpās ir diezgan neparasti. Kopīgi nonācām pie slēdziena, ka diriģents Cinkuss aizvien noteiktāk tiek vilināts prom no akadēmiskuma uz etnomuzikologu nometni. Un jā, izrādās, ka sēdēju vienā sektorā ar visnotaļ cienījamo un 100 gadus neredzēto gracy_kelly
Kopumā jau lieliska svētku nedēļa, rītdiena jau tradicionāli vienos priekos un arī otrdien svētki turpināsies, jo jāiet uz operu.
Mūzika: Triarii- Mother of Pain Tags: Viņas, ko es redzēju
|
23:37
[Link] | Vakardienas ballītē bija ļoti feina. Salīdzinot ar 2009.gada vājprātu krietni mierīgāka savā vērienā un apgriezienos, bet toties ar dzīvo mūziku Ūdrīša&co izpildījumā. Un tas, ka viss tiek gatavots pēdējā brīdī laikam jau ir kļuvis par tradīciju.
Tomēr drusku vīlos sevī. Itkā neko daudz nedzēru, bet dodoties prom sapratu, ka esmu mērenā pālī. Kas vēl trakāk, puse sestdienas bija pilnīgi norakstāma un tik vien spēju kā Āgenskalnā, pie skolotājas truli sēdēt dīvānā. Tiešām jutos pārsteigts par to, jo šī nu noteikti nebija tā reize kad būtu piemeties kā lops vai neprātīgi jaucis kopā visus iespējamos dzērienus.
Mūzika: Alkonost- Holyday of Fathers Tags: Dzīvo ātri, Viņas, draugi
|
[<< Previous 20 entries] |