[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 20 entries, after skipping 20 most recent ones in the "Bezjēgas orākuls" journal:[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]
| Septembris 21., 2013 | |
|---|---|
| 13:28 [Link] | Nekad tik ilgu pa Tallinu nebiju dzīvojies. Izkāpjot Tallinas autoostā uzreiz pienāca viens krieviski runājošs jauneklis un prasīja pusotru Eiro, kas pietrūkstot ceļam. Sajutos kā mājās. Savukārt pirmā sieviete, kam pajautājām ceļu uz tramvaju izrādījās latviete. Pati konference bija salīdzinoši o.k., bet atkal palika kaut kāda mazuma piegarša. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka Latvijā ir reālas problēmas atrast pienācīgus runātājus, kas varētu godam pārstāvēt valsti tāda līmeņa pasākumos. Galvenās problēmas: angļu valoda un no tā izrietošas nekvalitatīvas uzstāšanās. Piemēram, viens amerikāņu vīrs, kas runāja par Titānika simtgadi uzstājās labākajās amerikāņu publiskās runas tradīcijās, kas bija pārdomāta un iestudēta līdz pēdējam sīkumam. Līdz ar to arī reāli paņēma publiku un palika visiem atmiņā. Baroja gan tur ļoti labi un tas nebūt nav mazsvarīgi. Pēc tam ar smukāko kursa biedreni palikām uz vēl vienu papildus dienu Tallinā. Liels piedzīvojums jau bija naktsmāju meklēšana. Pēc dažādiem pārpratumiem, ceļa prasīšanas austrāļu mūziķiem un nejaušas ielaušanās kādā geju pāra dzīvoklī tomēr atradām vienu pilnīgi hipijisku hosteli (Dancing Estonian), kas par 8 eiro piedāvā gultasvietu ar divstāvu gultām pieblīvētā telpā. Paši sevi reklamē kā ''pēdējo neatkarīgo hosteli Tallinā'' un šķiet, ka tā arī varētu būt, jo tur sastapām visa veida gan vietējos, gan ārzemju laimes meklētājus, klaidoņus, studentus un alternatīvākus tūristus. Administrators gan bija šausmīgi atsaucīgs. Bet mana smukā kursabiedrene gan šajās dienās koķetēja un flirtēja atklātāk nekā parasti un pat savu draugu pieminēja tikai pāris reizes. Bet visādi citādi atklājām pāris foršus krogus un ļoti saturīgi komunicējām. Šķiet, ka daudzmaz atkodu, kas viņa tāda par putnu un ko domā. Atklājām arī kopīgus, attālus radus. Un garā maratona noslēgums un nervu atslābums vakar vakarā Āgenskalnā ar skolotāju un igauņu vīnu. Mūzika: Karl Sanders- Of the sleep of Ishtar |
| Septembris 8., 2013 | |
| 23:17 [Link] | Bijām Baltajā naktī uz naksnīgo Miera ielas ekskursiju kur cilvēku bija aptuveni 3x vairāk kā vajadzīgs. Līdz Lielajiem kapiem aizvilkās pārsimts cilvēku liels bars kuru tai vienai meitenītei ar mazu megafoniņu sasaukt bija pilnīgi nereāli. Bet kopumā jau nebija slikti, vienīgi nakts pavēsa. Sarēķinot gan ekskursiju, gan naksnīgo pārgājienu no Lielajiem kapiem uz Āgenskalnu, kopā nosoļoti ~10km. Un pāri visam šausmīgi vēls un laisks svētdienas rīts ar vidusjūras makaroniem un gruzīnu sarkanvīnu brokastīs. Sen tāds rīts nebija baudīts. Un jā, es protams zināju, ka Vecrīgā brīvdienu naktīs valda intoksikācija un delīrijs, bet vakar redzētie skati jau gandrīz neatpalika no Zodomas un Gomoras... Mūzika: Angel's Tears- Zem sarkanām debesīm |
| Septembris 1., 2013 | |
| 23:33 [Link] | Diezgan piesātināta nedēļas nogale. Piektdien uz Naktsmaiņu neaizgāju, bet tā vietā biju uz koncerta iesildīšanās pasākumu pie Raibās kur sadzēros Hektoru un satiku dažu labu no vecās Kolhoza kompānijas. Pēc tam kino vakars pie skolotājas un skaista atvasara piejūrā. Šodien savukārt sanāca apmeklēt Aristoteļa pasākuma Doma laukumā. Skatoties uz savas vecās fakultātes ierindu palika skumji. Pilnīgs klusums un apātiska nolemtība sejās. Izskatījās pēc bērēm nevis 1. septembra. Kas tur notiek?? Arī dekāns izskatījās jau pirms pasākuma drusku iemetis drosmei...
Mūzika: Stratovarius- Find Your Own Voice |
| Augusts 19., 2013 | |
| 10:39 [Link] | Pirmo reizi mūžā ~250 km. no Pāvilostas līdz Rīgai nobraucu mašīnā praktiski bez bremzēm. Tiesa gan kā pasažieris nevis šoferis, bet faktu tas īpaši nemaina. Visādi citādi bija ļoti feini. Pirmo reizi mūžā biju Pāvilostā, kas izrādās ir klusa, bet tajā pašā laikā dzīvīga ostas mazpilsētiņa ar vindsērfinga klubu, mūzikas un mākslas skolām kā arī pāris ļoti smalkām jahtām piestatnēs. Bet ainava ap ostas moliem gandrīz 1:1 atsit tādu pašu ainavu Rīgas Mangaļsalā, tikai samazinātā formātā. Mūzika: Stratovarius- Coming Home |
| Augusts 16., 2013 | |
| 16:51 [Link] | Itkā nav bijusi sevišķi laba pieredze ar attiecībām, kas sākas no otra gala, bet tomēr nolēmām izmēģināt laimi. Tas Tērvetes nakts spontānums liek turpināt tādā pat garā un pieņemt interesantus lēmumus. Un jā, nekad vēl nav bijusi tik liela gadu starpība. Labi vismaz, ka nav desmit, tas man, vismaz šobrīd, gan būtu drusku par daudz. Lai gan satiekoties, lai pieņemtu šo lēmumu, šī mulst un stresso tā, ka gribējās uzsaukt (ko es protams neizdarīju): ''saņemies, cik tev ir gadu''! Lai kā arī nebūtu, brīvdienās dodamies nelielā ekskursijā pa Kurzemi. Pēc tam droši vien kaut kas būs kļuvis skaidrāks. Mūzika: Alva- Akts |
| Augusts 11., 2013 | |
| 23:28 [Link] | Vēsturiskais trīsdiennieks Tervetē ir noslēdzies ar nelielu samirkšanu un sekojošu daļēju pirmās dienas pasākumu nojukšanu, bet kopumā pozitīvām emocijām un dažiem, drusku negaidītiem, notikumu pavērsieniem pēdējā naktī, jo sevišķi tās otrajā pusē. Kaut gan nevienā kaujā pat neizgāju. Vienmēr atradu sev labus attaisnojumus. Ļoti patīkami arī vērot, kā sākotnēji nelielā, domubiedru grupiņa ir izaugusi par ievērojamu ''seno klubu'' kas regulāri gūst labus panākumus un kura stenda priekšā vienmēr apgrozās apmeklētāji. Galvenokārt pateicoties spēcīgam līderim un tikpat spējīgiem sekotājiem un domubiedriem. Tags: Dzīvo ātri, Viņas |
| Jūlijs 9., 2013 | |
| 22:04 [Link] | Kopā ar kursabiedreni- kaimiņieni sarīkojām apkārtnes iepazīšanas pārgājienu. Gājiens, kam vajadzēja būt neliela izpriecu pastaigai pa dažiem tuvākās apkārtnes objektiem, izvērtās par pamatīgu pārgājienu ~25km. garumā. Kā rezultātā tika apmeklēta gan mana sādža, gan cauri mežam sasniegts Ziepniekkalns un, ar nelielu sabiedriskā transporta līdzdalību, arī Maskačka, kur pasākums noslēdzās. Viņa izrādās izturīgāka nekā izskatās un man laba iespēja pārliecināties, ka neesmu galīgi atrofējies. P.S. Tas jaunais parks un peldvieta Lucavsalā, protams, ir lieliska, bet tas nenozīmē, ka es tagad sākšu mīlēt Ušakovu. Mūzika: Iron Maiden- Flight of the Icarus |
| Jūlijs 8., 2013 | |
| 01:14 [Link] | Biju Lietuvā. Kernaves festivālā pirmo reizi piedalījos kā parasts tūrists un Džūkijas mežos meklēju kramu. Patiesībā, viņš tur pat nav jāmeklē. Viss mežs ar viņiem nosēts, spēj tik lasīt. Un vispār, drusku nepatika brauciena organizētība. Priekš vēsturnieku organizēta pasākuma pārāk liels haoss un disciplīnas trūkums. Novēroju vienu nepatīkamu globalizācijas blakusparādību. Viena no tām antropoloģijas studentēm, ka jau daudzi šodien, izdauzījusies krustu šķērsu pa Eiropu, mācijusies ERASMUSā, iepazinusi visādās svešas kultūras, bet vakarā atzinās, ka nekad nav bijusi Latgalē... Visi kā aptrakuši skrien kaut kur uz svešām vietām, meklēt svešas kultūras kamēr nemaz īsti nenojauš, kāda kultūru daudzveidība slēpjas pašu mājās, tikai pārsimts km. no Rīgas. Pārāk strauji mēs kļūstam par pasaules pilsoņiem... Labi, ka man pēdējos gados gan studiju, gan darba dēļ regulāri sanāk izbraukāt attālakos Latvijas un arī Baltijas kaktus. Tags: Dzīvo ātri, Viņas, draugi |
| Jūlijs 5., 2013 | |
| 11:03 [Link] | Vakar pa nakti uzrakstīju viņai garu, skaistu vēstuli, bet ar to pašu sapratu, ka esmu izsmēlis savu arsenālu un licis galdā pēdējos trumpjus. Šodien uzzināju, ka tas tomēr nav palīdzējis, jo ir atradusies sen zudusi ļubestība un iekūrusi vecās liesmas... Līdz ar to, oficiāli atzīstu savu kapitulāciju šajā frontē! Bet vienu lietu gan es novērtēju un tā mums sanāca ļoti labi. Vienmēr runāt tieši, skaidru valodu un ķerties vērsim tieši pie ragiem bez visādiem diplomātiskiem mājieniem un zemtekstiem. Tags: Viņas, eksistenciālisms |
| Jūnijs 7., 2013 | |
| 23:36 [Link] | Pēc kultūras mantojuma gada balvas pasniegšanas, kurā ir ēstas kūkas un dzerts vīns, prāts sāk nesties uz piedzīvojumiem. Ar divām kursabiedrenēm izlēmām doties klejojumā pa Maskačku un apmeklēt kādu ''urlu bāru''. Satekles ielā tiek šķērsots slavenais tunelis ''razģevalka'' un maskačkā esam. Itkā jau esam Akadēmijas cilvēki no Ludzas ielas, bet šitais gals nav pārāk pazīstams. Kolēģe Anna ir liela Maskačkas fane un speciāliste un, pēc viņas ieteikuma nolēmām apmeklēt bāru ''Pie kamīna'' Daugavpils ielā. Braša krodziniece burtiski mirkli pirms mūsu ierašanās no turienes, slaidā lokā, izlidināja galīgi jēgu pārdzērušu sīni ar vārdiem ''pšol von''. Izskatījās atbilstoši, tāpēc gājām iekšā. Pats iestādījums ir veikala un bāra apvienojums ar vairākiem galdiņiem, krievu televīziju fonā, pabriesmīga paskata tualeti un apkvēpušu kamīnu kaktā. Alus izvēle aprobežojas tikai ar Brenguļu gaišo, jo pamatā te visi dzer degvīnu. Publika pamatā visādu kategoriju, krieviski runājoši alkaholiķi, kas īpašu uzmanību mums nepievērsa. Toties krodziniece ļoti laipna, novērtējusi mūsu ārienes lielo kontrastu ar tur sēdošo publiku, noprasīja vai tiešām vēlāmies tur palikt. Tomēr izskatījās priecīga, ka beidzot var normāli parunāt bez lamāšanās un kliegšanas. Vispār iestādījums izskatījās diezgan populārs, jo durvis virinājās bieži. Kādu pusstundu pasēdējām un bez īpašiem piedzīvojumiem devāmies prom. Pēc tam atklājām dažas nezināmas ielas un iekūlāmies kaut kādos kapos kuros biju pirmo reizi mūžā. Patīkams vasaras vakars. Mūzika: Nirvana- Heart shaped box |
| Maijs 28., 2013 | |
| 22:49 [Link] | O.k. nu beidzot arī man būs viens ieraksts par sieviešu modi... Tiešām nesaprotu tās meičas, kas pa ielu defilē vienos legingos. Var jau būt, ka kādam tas liekas baigi seksīgi, bet man noteikti nē. Tas pats, kas skraidīt apkārt vienās zeķubiksēs. Mūzika: Elkupe- Uzaust |
| Maijs 26., 2013 | |
| 17:31 [Link] | Piektdienas lielajā ballītē ar nozares kolēģiem no visas Latvijas sanāca drusku pāršaut pār strīpu. Itkā ļoti labi zinu, ko drīkst un ko nedrīkst jaukt kopā un tik un tā reizēm apzināti to ignorēju... Bet kopumā jau bija labs pasākums ar miljons paziņām un kursa biedru baru. Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma satiku arī Viņu. Nolīdām ezermalā, drusku parunājāmies un saplānojām dažus kopīgus pasākumus atvaļinājumam. Redzēs, kas tur sanāks. Pēc tā visa bija iespēja doties uz Grobiņu, bet tā vietā aizdevos pretējā virzienā uz savu piejūru. Varbūt, ka tā bija kļūda, jo trešdien gaidāms gan pirmais eksāmens, gan arī jānodod Heidegera konspekts, bet nu lai jau. Jūras gaiss uzlādē. Starp citu, šajās brīvdienās, manā īpašumā nonāca ģitāra, kas, iespējams, piederējusi nelaiķa dzejniekam Kunnossam. Tai jau ir kultūrvēsturiska vērtība un pamatīga bohēmas aura, viscaur nolīmēta ar atmodas laika uzlīmēm. Var redzēt, ka daudz cietusi, vienā sānā salīmēta plaisa un divas trūkstošas stīgas. Jānopērk trūkstošās stīgas, jāiznes kādam speciālistam lai noskaņo un varēs mācīties. Mūzika: Senmuth-Я опять дожидаюсь рассвета |
| Maijs 21., 2013 | |
| 21:12 [Link] | Nez kas ir ar tiem večiem, kas uz vecumu sāk rakstīt visādas pikantērijas. Piemēram kinorežisors Ingmars Bergmans savās atmiņās diezgan detalizēti apraksta savas pirmās seksuālās pieredzes. Tagad sanāca pašķirstīt režisora Oļģerta Krodera atmiņas, tur tas pats. Diezgan atklāti apraksta pubertātes perioda problēmas pirmskara Latvijā, kad vecāki, sarkdami un bālēdami, par šo tēmu klusēja un jaunajiem čalīšiem nācās atbildes meklēt pašiem. Raksta, ka sākumā visi sāka ar onānismu, bet pēc tam pārgāja uz Rīgas prostitūtu pakalpojumiem. Tās esot sadalījušās pa rajoniem un atšķīrušās gan pēc cenas, gan kvalitātes. Vakara stundās teju no katras Marijas ielas vātrūmes esot skanējuši uzsaucieni: ''Iesim, puisīt''? Vēlākās klasēs bijis jau tik pieredzējis, ka vasarās Majoros gājis ''medībās'' pats. Viss sācies ar jautājumu: ''Meitenīt, vai jums vienai nav garlaicīgi'' un visbiežāk tikusi saņemta piekrītoša atbilde. Tālāk sekojis jau pēc diezgan stabila scenārija, kas iekļāvis īsu amizieri un sekojošu fiksu tās lietas nodarīšanu kaut kur kāpās. Un šitādā stilā viņš tur raksta vairākas lapas no vietas...Vēl viņš saka, ka toreiz sievietes ne tuvu nebija tik tiklas, kā šodien pieņemts uzskatīt. No kultūrvēstures viedokļa jau baigi interesanti, parasti par tādām lietām reti kur raksta, bet reizē arī drusku velk uz tādu dzeltenās preses līmeni. Protams, atmiņas jau tāds ļoti slidens avots un nevar jau zināt vai tā tiešām bija, vai Kroders tur uz vecumu sagribējis drusku pafantazēt. Bet vispār, grāmatnīcā stāvēt un netīšām uzsķirt tieši šo nodaļu Krodera atmiņās laikam mani būs pamudinājusi vissmukākā kursabiedrene, jeb precīzāk viņas krekliņš, kuram priekša tik vaļīga, ka visi labumi burtiski krīt ārā... Mūzika: Fear Factory- Industrial Discipline |
| Aprīlis 25., 2013 | |
| 23:40 [Link] | Ar četrām kursabiedrenēm bijām Viļņā. Lekcijas bija diezgan neinteresantas. Jeb drīzāk bija interesantas, bet bez lielas pievienotās vērtības. Tomēr sanāca kārtīgi apskatīt Viļņu, vairākus muzejus un kopumā ļoti labi pavadīt laiku. Ļoti kultūrāli vakarā dzerot leišu alu un klausoties kursabiedrenes piedzīvojumu stāstus no Āfrikas. Bijām interesantajā Užupes kvartālā kur kopīgā noskaņa ir kaut kas pa vidu starp čigānu taboru un 19.gs. Monmatru Parīzē. Ģedemina kalnā un vairākos vecpilsētas krodziņos. Pašās beigās izdevās pierunāt Ecolines šoferi izlaist mani dzimtajā pagriezienā un mērot pēdējos 2km. uz mājām ar kājām, klusiņām dungojot vecas zaldātu dziesmas. Naksnīgajā mežmalā pretī skrien pazīstama meitene un sasniedzot mani tikko samanāmi pasmaida un pasmaidu arī es, jo jūtos laimīgs. P.S. Mēs jau varam lamāt ''Rīgas Satiksmi'' ar visādiem sliktiem vārdiem, bet salīdzinot ar Viļņas sabiedriskā transporta sistēmu mēs esam kārtīgu galvas tiesu pārāki. Tur vēl ir pilnīgs oldskūls, ar kompostrējamiem taloniem, veciem trolejbusiem/autobusiem un vadītāju konduktoru. Mūzika: Hospitāļu iela- Naturāls |
| Aprīlis 17., 2013 | |
| 22:22 [Link] | Manai smukākajai kursabiedrenei gan patīk visādi pigori. Ikdienā viņa visu laiku koķetē, smaida un miedz ar aci, bet tajā pašā laikā katrā divpusējā sarunā pamanās īpaši uzsvērt un izcelt, ka viņai ir draugs. Garš stāsts, bet, piemēram šodien aizdevu viņai savu studentu apliecību, lai viņa savu draugu varētu iedabūt iekš JRT ar studentu atlaidēm. Sasodīts, es pats viņu labprāt aizvestu uz teātri... Mūzika: ZX Spectrum- Waste to Waste |
| Marts 3., 2013 | |
| 21:56 [Link] | Viena no manām kolorītākajām kursabiedrenēm ir Elvita. Viņai ir drusku pāri 40 un izskatās joprojām ļoti labi. Traka sieviete, kurai patīk mesties avantūrās, ceļot pa visādām jocīgām uz aizdomīgām vietām un vēlāk savus ceļojumu aprakstus publicēt. Tā viņai iznākušas jau vairākas grāmatas un šī ir viņas rakstnieces puse. Vēl viņa ir cieši saistīta ar kino. Savulaik pati nodarbojusies ar dokumentālo kino un visādu festivālu organizēšanu. Šī ir viņas kinošņices puse. Vēl viņa mēdz aizdegties par kādu ideju un nelikties mierā, kamēr nebūs to realizējusi. Kaut vai pāri līķiem. Šoreiz tā ir aviācija. Latvijas aviācijas vēstures izpēte un attiecīga muzeja izveide. Šī ir tā viņas puse, kas mani saista visvairāk. Spēja stāvēt par savu ideju pret birokrātiju un politiskām kaislībām kā arī iedegt un paraut līdzi citus. Tāda nu viņa ir, dzīves rūdīta azbesta vecene, bet tajā pašā laikā gan sirdī, gan ārienē joprojām pilnīga māksliniece šī vārda vislabākajā nozīmē. |
| Februāris 14., 2013 | |
| 21:56 [Link] | Bija jau sagaidāms kaut kas tāds. Viņa man prasa, lai es viņu sūtu ratā un atrodu sev citu, normālu draudzeni. No viņas man šobrīd neesot nekāda labuma...Ko es tagad darīšu? Nu akurāt ratā jau nesūtīšu, tā gluži vienkārši nav smuki. Vienīgi aizvien aktuālāks kļūst jautājums kāpēc man pēdējā laikā trāpās tādas nekādas, ar visādiem pterodaktiļiem galvās?? Mūzika: Manowar- The Gods Made Heavy Metal |
| Decembris 27., 2012 | |
| 09:59 [Link] | Garajās svētku brīvdienās biju uz indiešu un nāves vakaru Rozentāla muzejā, ar māsu skatījāmies Linča filmas, klausījāmies Aggaloch un citus dūmerus, ar tēvu dzērām tumšo Brāli, pēdējā aukstajā dienā biju mežā slēpot kā arī ar Viņu tēlojām mietpilsoņus un aizgājām uz 3D kino. Toties nākamajās brīvdienās jāsāk mācīties. Jau piemirstā sesija ir klāt un pāris referāti to vien gaida, lai tiktu uzrakstīti. Tags: Viņas, ko es redzēju |
| Decembris 21., 2012 | |
| 10:35 [Link] | Vakar sanāca pabūt pirmajā akadēmijas ziemassvētku ballē. Salīdzinot ar vēsturniekiem šaurāk, varbūt arī drusku formālāk un stīvāk, bet kopumā nebija slikti. Tā vien liekas, ka mūsu kurss visu uztver šausmīgi nopietni, jo ne tikai uz lekcijām, bet pat uz balli bijām ieradušies pilnā sastāvā. Vēsturnieku ballēšanās tradīcijas nedrīkstēja pievilt tāpēc kopā ar kursa brīvajām meitenēm (kādas, izrādās, ir tikai divas) metos deju placī. Pirmo reizi kopš kāda 2008.gada vienos naktī braucu mājās ar taksi. Tags: Dzīvo ātri, Viņas |
| Decembris 12., 2012 | |
| 00:08 [Link] | Pēc 100 gadu pārtraukuma biju Dailes teātrī uz izrādi ''Vau''. Tā nu sagadījies, ka viens labs paziņa tur debitēja uz lielās skatuves tāpēc aizgāju atbalstīt. Vispār jau bija ļoti forši. Dailes teātrī negaidīju tik modernu un avangardisku izrādes koncepciju, bet varbūt, ka tas tu vairs nav nekas jauns, jo ka jau minēju, tiešām ļoti sen tur nebiju bijis. Drusku šizīgs un ironiski komisks skatījums uz cilvēkiem un mūsdienu īres dzīvokļos mītošo sabiedrību. Ikdienas vājprātu, jeb šo dažādo, šķietami normālo, cilvēku iekšējām fobijām, novirzēm, traumām un vienkārši nejēdzīgām dzīvēm. Lai gan viss nebija tik drūmi, jo vismaz dažiem cilvēkiem, beigās lietas tomēr atrisinājās pozitīvi. Daži citi savukārt nevilšus attapās trakomājā...Lai gan dialogi un darbības daudz grozījās ap seksu un dažādu formu pašapmierināšanos, daudzajām zālē esošajām sirmajām kundzēm acīmredzami pret to nebija īpašu iebildumu, jo vienīgā, kas izrādes vidū pameta zāli, bija kāda ~30 gadus veca sieviete. Ļoti patika mūzika. Episkākā frāze: ''Vai uz cilvēku var skatīties viņa paša sega?" Ar savu kompanjoni vienojāmies, ka, iespējams, vienīgais izrādes mīnuss ir tas, ka tā ir pārāk reāla. Jo patiesībā tie jau nav kaut kādi mistiski, izdomāti cilvēki, bet dzīvo, cer un viļas mums visiem līdzās un katrā varonī, principā, varējām sazīmēt arī kaut ko no sevis. Zināmākie aktieri: Ķesteris, Liepiņš, Dreģe un vesela rinda uzlecošo zvaigžņu. Mūzika: Skyforger- Night of the Winter Solstice |