[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Time	Text
00:08 windrider [Link]	Pēc 100 gadu pārtraukuma biju Dailes teātrī uz izrādi ''Vau''. Tā nu sagadījies, ka viens labs paziņa tur debitēja uz lielās skatuves tāpēc aizgāju atbalstīt. Vispār jau bija ļoti forši. Dailes teātrī negaidīju tik modernu un avangardisku izrādes koncepciju, bet varbūt, ka tas tu vairs nav nekas jauns, jo ka jau minēju, tiešām ļoti sen tur nebiju bijis. Drusku šizīgs un ironiski komisks skatījums uz cilvēkiem un mūsdienu īres dzīvokļos mītošo sabiedrību. Ikdienas vājprātu, jeb šo dažādo, šķietami normālo, cilvēku iekšējām fobijām, novirzēm, traumām un vienkārši nejēdzīgām dzīvēm. Lai gan viss nebija tik drūmi, jo vismaz dažiem cilvēkiem, beigās lietas tomēr atrisinājās pozitīvi. Daži citi savukārt nevilšus attapās trakomājā...Lai gan dialogi un darbības daudz grozījās ap seksu un dažādu formu pašapmierināšanos, daudzajām zālē esošajām sirmajām kundzēm acīmredzami pret to nebija īpašu iebildumu, jo vienīgā, kas izrādes vidū pameta zāli, bija kāda ~30 gadus veca sieviete. Ļoti patika mūzika. Episkākā frāze: ''Vai uz cilvēku var skatīties viņa paša sega?" Ar savu kompanjoni vienojāmies, ka, iespējams, vienīgais izrādes mīnuss ir tas, ka tā ir pārāk reāla. Jo patiesībā tie jau nav kaut kādi mistiski, izdomāti cilvēki, bet dzīvo, cer un viļas mums visiem līdzās un katrā varonī, principā, varējām sazīmēt arī kaut ko no sevis. Zināmākie aktieri: Ķesteris, Liepiņš, Dreģe un vesela rinda uzlecošo zvaigžņu.
Reply:
	No: Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Temats: Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski: Ziņa: Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..