Neprātīgā saprāta balss Below are the 20 most recent journal entries recorded in the "Bezjēgas orākuls" journal:

[<< Previous 20 entries]

Marts 30., 2020
16:42
[User Picture]

[Link]

Nesen te R-Eiropā bija šoks un sašutums, ka Itālijā ārsti šķiro pacientus un daļu atstāj gaitenī nomirt. Civilizētam Eiropas civilistam principā nav saprotams un pieņemams fakts, ka ārsts var arī kādam atteikt palīdzību. Tomēr globālas krīzes apstākļos, kad slimnīcas darbojas ārkārtas apstākļos tas nav nekas neparasts. Pasauli pārņēmusī pandēmija aizvien biežāk tiek raksturota kā karš ar neredzamu ienaidnieku. Militārajā medicīnā ievainoto šķirošana ir visa pamats. Smagāk cietušie vispirms, vieglāk ievainotie pagaida vai pārsien viens otru. Līdz ar to, ja slimnīcas strādā šādā ārkārtējā, faktiski kara stāvoklim pielīdzināmā režīmā, tad arī tiek izmantotas attiecīgas metodes. Mediķiem visā pasaulē šobrīd ir ierobežoti resursi un ierobežotu resursu apstākļos jāizdara daudz smagas izvēles. Būtu gan bijis ideāli, ja pašā sākumā sabiedrībai tiktu skaidrots pēc kādiem principiem krīzes apstākļos darbosies ārsti, kam un kādā secībā tiks sniegta palīdzība utt. Tad varētu iztikt bez nevajadzīga sašutuma un šokēšanās.

Tags:

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 26., 2020
16:10
[User Picture]

[Link]

Visa šī pandēmija un pulcēšanās ierobežojumi mūsu ģimenē vairāk skāruši sievu. Viņas grafiks ir ļoti saspringts. Nemitīgi mēģinājumi ar ''Dandariem'', koncerti un dalība festivālos gan Latvijā, gan ārzemēs, arī vienkāršas haltūras. Mana sabiedriskā dzīve uz tā fona izskatās diezgan nožēlojami un savi nedaudzie pasākumi kalendārā jāatzīmē vismaz mēnesi iepriekš. Es jau gan īpaši nepārdzīvoju, jo tik un tā pirms 10 gadiem atmetu visu lieko un atstāju tikai tās lietas, kas mani tiešām interesē un sagādā prieku. Un arī starp tām jau notiek prioritāšu pārbīde.

Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Marts 24., 2020
10:17
[User Picture]

[Link]

Vakar pabraukāju pa Zemgales laukiem. Tur cilvēkiem dzīve turpinās. Lielzemniekiem darba pilnas rokas, kuru katru brīdi jāsāk sēja (daži jau ir sākuši), lauksaimniecības tehnika pārvietojas pa visiem ceļiem un nekādi vīrusi to neaptur. Piecos pēcpusdienā arī Bauskas šosejā ir teju nepārtraukta auto plūsma (vairāk gan brauc ārā no Rīgas). Tas liecina, ka pagaidām ekonomika nav pilnībā apstājusies. Lauksaimniekus vīrusa radītās problēmas nav sevišķi ietekmējušas. Vismaz pagaidām.

Tags:

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 18., 2020
11:57
[User Picture]

[Link]

Vakardienas saulainajā pēcpusdienā ventilējot plaušas Šampēterī sanāca ielūrēt vienas otras mājiņas pagalmā. Tur, par spīti mērim, viss notiek. Šašliks, aliņš, regejs un dārza darbi.

Bet ja nopietni, tad jāpiekrīt tiem, kas uzskata, ka pēc šīs krīzes pasaule būs savādāka. Jautājums tikai vai labāka vai sliktāka. Kādu laiku jau tiek runāts par liberālās demokrātijas krīzi un pašreizējie procesi to lielā mērā apstiprina.
Par pasauli nezinu, bet Eiropa sevišķi labi neizskatās. Pandēmijas ietekmē visa Eiropas vienotība ir izrādījusies tikai tukša skaņa. Katrs par sevi, katrs glābjas kā māk. Arī demokrātijas un cilvēktiesību ievērošana līdz pēdējam brīdim izklausās cēli, bet šoreiz nenāk par labu. Epidēmiju var apkarot nevis ar lūgumiem vai acinājumiem, bet ar pavēlēm un rīkojumiem. Galu galā tā ir viena no ārkārtas stāvokļa priekšrocībām. Vienkāršotas procedūras, saīsināta komandķēde un plašākas pilnvaras atbildīgajiem dienestiem. Paļauties uz līdzcilvēku godaprātu un apzinīgumu kopumā diezgan nihilistiskajā Latvijas sabiedrībā ir bīstami.

Tags:

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 16., 2020
15:22
[User Picture]

[Link]

Brīvdienās sanāca jauki patverties no vīrusa sniegotā Vidzemes nekurienē. Pabaudīt pēdējos ziemas priekus pavasarī. Savukārt šodien atpakaļ Rīgā un jāsecina, ka tik tukšu Vecrīgu savā mūžā vēl neesmu redzējis. Iestādē darbs nav apstājies, jo svēto dokumentu apriti un lietvedības termiņus nekādi vīrusi neatceļ. Tomēr strādājam tādā dežūrrežimā uz maiņām un plānojam aktīvi apsekot vientuļos pieminekļus. Labāk vēdināt plaušas staigājot pa mežiem un laukiem nekā Vecrīgas birojā.
Savukārt iestādes datorists nav gulējis jau otro diennakti izmisīgi mēģinot radīt iespēju, vismaz daļēji, ikdienas darbu veikt attālināti. Šajā jomā valsts pārvalde pamatīgi atpaliek pat no izglītības nozares, nemaz jau nerunājot par IT sfēru.

Tags: ,

(Iespļauj dvēselē)

Marts 12., 2020
13:34
[User Picture]

[Link]

Bērnudārzi vienmēr ir bijuši ļoti infekciozas un vīrusu pārbagātas vietas. Bērni slimo un apmainās vīrusiem nepārtraukti. Tāpēc, no vienas puses, viens vīruss vairāk vai mazāk nebūtu būtiski. Arī meita nupat divarpus nedēļās izslimoja diezgan nejauku bērnudārza vīrusu. Tomēr, šodienas runās par iespējamu bērnudārzu un skolu slēgšanu ir sava loģika, ja vēlamies izbēgt no pilnīgas valsts apstāšanās kā Itālijā. Un tāpat jau problēmas radīsies milzīgas, jo diezgan maz ir ģimeņu, kam ir alternatīvas iespējas kur ikdienā atstāt bērnu.
Savā ziņā laba iespēja darbībā pārbaudīt Latvijas darba devēju un arī sabiedrības sāpju slieksni attiecībā uz pārvietošanās ierobežojumiem, kā arī patestēt valsts civilās aizsardzības sistēmas darbību ārkārtas situācijās (ja līdz tam nonāks).

Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Marts 9., 2020
14:35
[User Picture]

[Link]

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/skolotaja-no-baskirijas-atgriezas-latvija-dibinas-gimeni-ar-arhlatviesu-ciema-latvieti.a350682/ Rakstiņš par sievas teju tiešo pēcteci Baškortastānā, kurai trimda ievilkās uz 10 gadiem. Protams, ka romantisku iemeslu dēļ. Beidzot Krievija ir apnikusi un ar savu Veci brauks mājās. Viņa tur ieskicē vienu otru padrūmu noti par vietējiem latviešu pēctečiem, kas jau ir dzirdēta no sievas un dažām citām viņas draudzenēm, kas tur pabijušas. Faktiski latvietība Baškīrijā ir mirusi un šobrīd tiek mākslīgi uzturēta pie dzīvības. Lielākā daļa latviešu valodas apguvēju ir nevis latviešu pēcteči, bet vietējie baškīri bez nekādām latviešu saknēm. Viņiem tā ir eksotiska svešvaloda un kultūra, kā arī iespēja reizēm tikt daļēji atmaksātā ekskursijā uz Eiropu. Šajā ziņā Sibīrijā (piem. Augšbebros) ir drusku labāka situācija, bet nu ilgtermiņā jau arī tur nekas pozitīvs nav gaidāms.
Vēl arī nepatīkamā patiesībā, ka Krievijas latviešus šeit bieži neuzskata par latviešiem un tāpēc ir psiholoģiski grūti iedzīvoties. Daudzi ir repatriējušies uz Latviju, nespējuši iedzīvoties un aizbraukuši atpakaļ. Starp citu, viens otrs to ir izdarījis arī klimata dēļ. No kontinentālās Baškīrijas nespēj izturēt piejūras mitrumu un biežo slimošanu.

Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Marts 6., 2020
15:01
[User Picture]

[Link]

Tā vien izskatās, ka viena no šobrīd pilnā sparā notiekošās Administratīvi teritoriālās reformas mērķiem ir politiski izrēķināties ar ZZS, likvidējot vai sajaucot viņu kontrolētās pašvaldības laukos. Tas ir diezgan nesmuki, bet politiskā cīņa jau tāda ir.
Būtu daudz ko teikt reformas sakarā. Arī šeit jau kādreiz esmu šo to teicis. Tomēr visvairāk ir žēl Jelgavas. Zaļzemnieka Rāviņa dēļ, ceturtā lielākā Latvijas pilsēta, vairs netiks uzskatīta par valsts nozīmes pilsētu. Tā tiek nolikta vienā līmenī ar jebkuru citu novada centru. Protams, ka Jelgava un viss Jelgavas novads ir spēcīgs ZZS bastions un liela daļa jelgavnieku par Rāviņu ceļas un krīt tikpat dedzīgi cik Ventspilī par Lembergu. Tomēr nevar noliegt, ka pēdējos 10 gados Jelgava ir attīstījusies ļoti strauji un atguvusi savu Zemgales metropoles statusu. Tur viss notiek. Ir ražošana, ir infrastruktūra, ir cilvēki un ir universitāte. Pataisot Jelgavu par parastu novada centru ir ļoti liels risks, ka pilsēta savā attīstībā var apstāties, jo lauku un pilsētas intereses ir ļoti grūti sabalansēt.

Tags:

(4Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 5., 2020
16:33
[User Picture]

[Link]

Šitie Torņakalna puiši spēlē tādu diezgan mierīgu roku un šķiet tēmē pamatā uz meiteņu auditoriju. Lai jau viņiem veicas, jo personīgi pazīstu četrus no pieciem dalībniekiem. https://www.youtube.com/watch?v=50YfTh30dcM

Tags:

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 4., 2020
09:38
[User Picture]

[Link]

Domājot par šausmīgo vīrusu un redzot histēriju medijos, gribot negribot nāk prātā ķecerīgas domas. Piemēram, ka vislielākie ieguvēji no šī visa pagaidām ir ASV. Ķīnas ekonomika uz kādu brīdi ir jūtami sabremzēta, kas abu valstu tirdzniecības karā ir ļoti izdevīgi ASV. To saprot arī Ķīna, tāpēc šobrīd vīrusa apkarošanai pieiet visnopietnāk, ar dzelžainu komunistu disciplīnu, lai pēc iespējas ātrāk rūpnīcas atsāktu strādāt. Vēl arī mulsina, ka neskatoties uz milzīgo ķīniešu kopienu ASV, tur joprojām nav dzirdams par masveida saslimšanām.

Tags:

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Februāris 25., 2020
16:10
[User Picture]

[Link]

Iestādē publiski runā par sabiedrības iesaistes nepieciešamību, pilsonisku aktivitāti u.c. skaistām lietām, bet realitātē visi vietējie aktīvisti tiek uztverti kā zobu sāpes. Viņu uzklausīšana un iedziļināšanās problēmās rada papildus pienākumus kurus neviens negrib uzņemties, jo tas novērsīs fokusu no ikdienas birokrātisko procedūru pildīšanas tādējādi radot kavēšanos dokumentu apritē, kas valsts pārvaldē ir viens no lielākajiem grēkiem. Ir jau taisnība, ka nereti šiem aktīvistiem revolucionārā degsme ir lielāka par zināšanām un izpratni. Līdz ar to, tev ļoti daudz laika jāveltī skaidrojošajam darbam bez garantijām par rezultātu. Mēdz būt arī tā, ka dažādas sabiedrības grupas (parasti kaimiņi) kārto savstarpējus rēķinus ar mana kantora starpniecību un cenšas viens otram ieriebt. Vēl ir diezgan liela grupa, kas labprāt pasludinātu par kultūras mantojumu visu pasauli un aizliegtu pilnīgi jebkādu jaunu būvniecību pilsētu centros. Arī ar tiem ir jārunā, jāuzklausa, jābraukā pa pasauli, jāmēģina kaut kas skaidrot utt. To visu varētu darīt aktīvāk, ja vien tevi nevērtētu pamatā pēc izmērāmiem, birokrātiskiem rezultātiem, kuru sasniegšana prasa laiku.

Rezumējot jāsaka, ka iestāde, kuras darbībai pilnā apmērā būtu jābūt sabiedrības interesēs un ciešā saskarē ar sabiedrību, īsti nespēj to nodrošināt, jo prioritāte vienmēr ir birokrātiskais process. Šoreiz pat vadība to labi saprot un visādi cenšas to mainīt, bet vienas iestādes līmenī to var uzlabot minimāli. Lielā mērā tāpēc, ka sasodītā valsts kontrole visu vērtē tikai no birokrātiskām un juridiskām pozīcijām. Velk ar pirkstu pa dokumentiem, meklē nepilnības, skaita vēstules un aktus. savukārt tas, kas reāli ir izdarīts kultūras mantojuma saglabāšanas jomā viņus neinteresē.
Kontrolei ir jābūt un dokumentiem ir jābūt kārtībā, bet ja tā visa rezultātā pazūd ne tikai pieminekļi, bet arī cilvēki, tad laikam kaut kas nav īsti kārtībā.

Tags: ,

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Februāris 20., 2020
13:28
[User Picture]

[Link]

Nesen mājās aizrunājāmies par zinātni un zinātniekiem. Vairāk par zinātnes un t.s. pseidozinātnes (nu tur visādas ezotērikas, torsionu lauki, uguns āderes utt.) attiecībām. Pamatdoma tāda, ka zinātnieki parasti šādu uzskatu cilvēkus metas apkarot ārkārtīgi dedzīgi un agresīvi. Zinātniski tādas lietas nav pierādītas, tātad nav iespējamas principā. Vairs nekādu tālāku diskusiju.
No malas vērojot šķiet diezgan augstprātīga pozīcija. It sevišķi ņemot vērā visu zinātnes vēsturi, kur vēl pat 20. gs. sākumā zinātniekiem šķietami pilnīgi neiespējamas un utopiskas lietas šodien jau ir realitāte. Noteikti, ka daļēji šī pozīcija saistīta ar kolēģu attieksmi. ''Redzēs, ka es te diskutēju ar kaut kādiem ezotēriķiem un sāks apšaubīt manu zinātniskumu.'' Tas uzreiz ietekmē respektu, uzticamību un līdz ar to arī iespēju publicēties prestižos izdevumos, kas zinātniekam ir pats svarīgākais.

Manuprāt daudz jēdzīgāka un zinātnieku tēlam pozitīvāka pozīcija būtu aptuveni šāda: ''Jā, pašlaik zinātne nespēj to pierādīt''. Tieši ar uzsvaru uz vārdu pašlaik, jo teorētiski nākotnē ir iespējams praktiski jebkas. Arī tas, ka kādreiz zinātniski tiks pierādīts, ka taisnība bija šodienas ezotēriķiem.

Tags:

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Janvāris 31., 2020
11:14
[User Picture]

[Link]

Bijām uz ''12 krēsliem'' JRT. Uzreiz jāsāk ar JRT kulta statusa kritiku, jo visas labās biļetes tiek izķertas dažu stundu laikā. Līdz ar to, pat vairākus mēnešus pirms izrādes ir atlikušas tikai vietas vieninieces. Lai gan biju kopā ar sievu, faktiski jau lielāko daļu vakara pavadījām atsevišķi, katrs savā zāles stūrī.
Pati izrāde jau gan ļoti laba. Biju pēc diezgan garas un grūtas dienas, drusku pikts un uzvilcies, bet izrāde jau paņēma savā varā dažu minūšu laikā.
Stāstu neesmu lasījis. Esmu redzējis tikai vecu padomju kinofilmu.
Izrādi varētu raksturot kā traģikomēdiju ar farsa elementiem par dārgumu meklēšanu 1920to gadu Padomju Krievijā, kas piesātināta ar ebreju anekdotēm. Lomās teju visi zināmākie teātra aktieri. Varbūt tieši tāpēc drusku nepatīkami pārsteidza biežā aktieru pārteikšanās un putrošanās. No tik zvaigžņota sastāva to negaidīju.

Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Janvāris 24., 2020
11:18
[User Picture]

[Link]

Nedaudz par bērnkopību un integrāciju.

Meitu pieteicām rindā uz trīs bērnudārziem jau tūlīt pēc viņas piedzimšanas. Sieva rosināja sūtīt meitu krievu dārziņā. Tur nav rindu un pie viena apgūs krievu valodu. Tomēr, doma, ka ar meitu Latvijā runā krieviski, manām patriotiskajām smadzenēm nebija pieņemama. Tāpēc šādu variantu atmetām. Tomēr daļēji tas ir izpildīts, jo bērnudārzs, kurā tagad iet mana meita, vēl pirms 5-6 gadiem bija pilnīgi krievvalodīgs. Tad viņā pakāpeniska sāka ieviest arī latviešu grupiņas un tagad proporcija ir aptuveni 50/50. Āgenskalna snobu vērtējumā tas ir sliktākais dārziņš rajonā. Tam nav arī nekāda mīļvārdiņa nosaukumā. Tas ir tikai necils ''Rīgas 62. PII''. Meita toties ir pilnīgi apmierināta un lielā mērā arī mēs.

Grupiņā aptuveni trešdaļa bērnu ir no krievvalodīgām ģimenēm, kur vecāki ir izlēmuši, ka bērniem jau no bērnudārza jāapgūst latviešu valoda. Tajā pašā laikā process ir abpusējs un arī meita nes mājās vienu otru krievu vārdiņu. Arī patriotiskā audzināšana ir līmenī. Meita jau pirmajā bērnudārza semestrī zināja kāds izskatās valsts karogs un pirms 18. Novembra dungoja valsts himnas pirmo pantu. Vispār mūzikālā izglītība tur ir ļoti kvalitatīva. Mūzikas skolotāja ir meitas mīļākā skolotāja un mēs mājās dzirdam jaunu repertuāru teju katru nedēļu. Arī visus tradicionālos gadskārtu svētkus zin un, iespēju robežās, atzīmē.
Ir jau arī ēnas puses. Audzinātājas pašas ir krievietes un viņu latviešu valodas prasme ir stipri viduvēja (sevišķi rakstos). Sarunvalodai un bērniem pietiek, bet ar vecākiem dziļās diskusijās par audzināšanas jautājumiem ielaisties ir problemātiski. Turklāt meitas runā izpaužas krievvalodīgajiem raksturīgās izrunas kļūdas, kas mājās pašiem cītīgi jālabo. Krietni atšķirīgi ir arī ziemassvētki. Kā jau šajā vidē pierasts, ar salaveci zilā mētelī un sņegurku.

Kopumā nav slikti. Vēl viens svarīgs apstāklis ir tas, ka bērnudārzs atrodas ļoti tuvu mājām un nav ar mašīnu jātešas pāri puspilsētai. Esam vieni no retajiem, kas uz dārziņu dodas kājām.
Ir dzirdēts, ka vēl viens otrs krievu bērnudārzs, lai izvairītos no slēgšanas bērnu trūkuma dēļ, pilnīgi vai daļēji pāriet uz latviešu mācību valodu.

Tags:

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Janvāris 14., 2020
16:14
[User Picture]

[Link]

Atvaļinājums beidzies, jāsāk strādāt. Sākšu ar interesantu, lai gan ne pārāk pārsteidzošu, secinājumu par Latvijas žurnālistikas vidējo līmeni. Pirms kāda laika, kādas provinces pilsētas žurnālists, tiešā tekstā izteicās, ka labas ziņas viņu neinteresē. Viņš rakstot tikai par skandāliem un nejēdzībām. Provinces pilsētas avīzīte knapi velk dzīvību un vienīgais, kas internetā piesaista skatījumus ir kliedzošs virsraksts un kādas nejēdzības izklāsts. Sanāk apburtais loks. Pašvaldības savos izdevumos raksta pozitīvas ziņas, jo vietējā prese par tām neraksta. Savukārt vietējā prese spēj izdzīvot tikai rakstot par negācijām, jo pašvaldības ar savām lapelēm kropļo tirgu.

Tas gan ir novedis pie tā, ka valsts pārvaldes darbinieku lielākās bailes ir no valsts kontroles un žurnālistiem. Kur uzrodas žurnālists tur tūdaļ būs skandāls un nepatikšanas.

Tags: ,

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Decembris 18., 2019
11:04
[User Picture]

[Link]

Interesanti ar to zviedru Grētu. Nevar teikt, ka pilnībā viņas idejām piekrītu. Manuprāt viņa ir pieķērusies problēmai no nepareizā gala un uzrunā neīsto auditoriju. Tomēr vides problēmas ir reālas un netaisos to noliegt.
Drusku pārsteidz tas kritiķu daudzums, kas kritizē, lamā un pat apvaino nabaga meiteni personīgi pat nevēloties iedziļināties problēmās. Vizuāli novērojumi liecina, ka lielākā daļa lamātāju ir pieauguši vīrieši. Laikam jau tas, ka mazgadīgs skuķis mācīs viņiem dzīvot, tiem ir kā bullim sarkana lupata. Psihologiem un antropologiem ir plašs darbalauks.

Tags:

(10Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Decembris 11., 2019
16:37
[User Picture]

[Link]

''For a fleeting moment at the end of the Cold War it seemed Europe could be a normative power, exporting liberal democracy by example. That window has closed. If Europe prizes its values it will have to defend them” (Philip Stephens, Financial Times, 11.21.19.)

Divi zelta teikumi. Arī es domāju līdzīgi. Daudziem gan tas nepatiks, bet visas dižās un cēlās Eiropas vērtības nav ne sūda vērtas, ja paši neesam gatavi tās aizstāvēt. Pēdējo gadu notikumi un tendences arī liecina, ka Eiropa ir zaudējusi daļu no savas ekonomiskās un politiskās ietekmes. Turklāt pārskatāmā nākotnē turbulence un neskaidrība šajā pasaules malā varētu tikai pieaugt.

Tags:

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Novembris 28., 2019
14:43
[User Picture]

[Link]

Noskatījos ''Dvēseļu Puteni''. Jāsāk ar nelielu atkāpi par pašu romānu. Tā ir grāmata, kas uz mani pusaudža laikā atstāja milzīgu iespaidu. Esmu pārlasījis to vismaz reizes trīs. Līdz ar to sižetu joprojām zinu ļoti labi un teorētiski vajadzētu būt sašutušam par jebkuru atkāpi no tā.

Filmā atkāpes tiešām ir diezgan daudz. Sākot jau ar apvienotiem varoņiem, mainītām lomām, sajauktu notikumu hronoloģiju un dažiem pilnīgi no jauna izdomātiem notikumiem. Bet šis ir tas gadījums kad tas netraucē un īpaši neliek vilties. Filma kopumā ir diezgan iespaidīga. Arī vizuāli. Jāpiekrīt daudziem citiem, ka ziemassvētku kauju aina ir labākā kauju aina līdz šim Latvijas kino. Arī kopumā karš ir attēlots ļoti profesionāli. Šeit nav panorāmisku kauju skatu un impēriska vēriena. Viss kaujas lauks ir saspiests 16 gadīga puiša redzes leņķī. Līdz ar to nav nekāda globāla skatījuma uz kara norisēm mūsu reģionā. Ir tikai tāds karš kā to redz galvenais varonis un daži viņa tuvākie biedri. Tas man šķita ļoti labs moments, jo tas uzreiz piešķir filmai personīgu aspektu un brīžiem arī klātbūtnes sajūtu.
Ir protams arī lietas, kas manuprāt nav īpaši izdevušās. Piemēram, vāciešu attēlojums. Tie joprojām tiek drusku demonizēti, liekot visai runai vācu valodā izklausīties pēc ķērcošas riešanas. Joprojām ir klātesoša arī problēma ar strauju notikumu secību kurai vēsturi nepārzinošs cilvēks nespēj izsekot. Vienā brīdī visi cīnās par caru, nākamajā brīdī jau pret caru un vēl pēc brīža jau par Latviju. Īsts vēsturisks karuselis. Tomēr tāda jau tā vēsture šajā reģionā bija. Notikumi attīstījās un mainījās ļoti strauji. Izslavētā mūzikā gan man šķita diezgan neitrāla. Tikai noslēguma titru dziesma ir emocionāli spēcīga.
Kopumā filma ir ļoti laba. Atsevišķas lietas ir labākās kādas Latvijas kino līdz šim redzētas. Iesaku. Ja nu kāds nav redzējis treileri: https://www.youtube.com/watch?v=qWN4qY55pJc

Arī šīs filmas sakarā gribu pastāstīt nelielu stāstiņu. Par vienīgo, droši zināmo, manas dzimtas piederīgo Latviešu strēlnieku. Vecvectēva brālis Jānis, jeb vienkārši ''Jāņonkuls'' arī brīvprātīgi iestājās 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā vēl nebūdams 18 gadus vecs. Dienēja ložmetēju komandā, piedalījās arī ziemassvētku kaujās. Šo kauju sakarā ir saglabājies stāsts par to kā viņš pa aizsalušu grāvi, uz ragavām, sev pa priekšu stūmis ložmetēju ik pa laikam ielūzdams ledainā ūdenī. Jaņonkuli revolūcijas vētras aiznesa uz Krieviju un tur viņš arī palika uz dzīvi. Bija virsnieks Sarkanajā armijā, rotas komandieris. Sākoties Spānijas pilsoņu karam viņš bija to latviešu vidū kurus sūtīja īpaši slepenā misijā uz Spāniju apmācīt un atbalstīt republikāņus. Misija bija tik slepena, ka par to nezināja pat NKVD, kas Jāņonkuli bija iekļāvusi 1937. gada nošaujamo sarakstos. Pēc atgriešānās no Spānijas Jāņonkulis uzzināja, ka lielākā daļa viņa latviešu draugu un paziņu ir nošauti. Viņš atgriezās Rīgā un sāka stipri dzert, lai gan līdz tam bija praktiski nedzērājs. Ir arī saglabājies viņa teiciens no šī laika: ''Nodzīvot tādu dzīvi un nedzert - to nevar''. Jaņonkuls nomira 1962. gadā un tagad guļ Pļavnieku kapos.
Arī vecvectēvs cīnījās 1. pasaules karā tikai kāda krievu pulka sastāvā. Bija sakarnieks un apbalvots gan ar 4. šķiras Jura krustu, gan ar Jura medaļu. Jura krustu esam saglabājuši kā vērtīgu dzimtas relikviju no šī šausmīgā kara.

Tags: ,

(3Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Novembris 14., 2019
15:15
[User Picture]

[Link]

Vakar noskatījos ''Jelgava 94'', kas tikko ''Lielajā Kristapā'' saņēma ne vienu vien godalgu. Vispār man ļoti patika. Tā pat nav tik daudz par metālistiem kā par pieaugšanu 90tajos un tai raksturīgām pusaudžu problēmām. Tik pat labi filmas galvenais varonis varēja pārstāvēt hiphopa subkultūru un iet cauri tiem pašiem procesiem. Tas arī izskaidro filmas popularitāti, jo tādējādi tā uzrunā ļoti plašu auditoriju. Filma vizuāli ļoti krāšņa un tiešām rada autentisku laikmeta sajūtu. Apģērbi, dzīvokļu iekārtojums un visādi sadzīviski nieciņi ir ļoti atbilstoši. Sižets pat diezgan precīzi seko līdzi grāmatai. Gribējās gan abus draudzīgos ''bandītus'' nedaudz izvērstākus, jo salīdzinot ar grāmatu, viņu loma te ir pavisam garāmejoša. Arī man, tāpat kā vairākus citus komentētājus, drusku kaitināja pieaugušais rakstnieks, kas ik pa laikam, kā ēna sekoja līdzi savam jaunības tēlam. Jāpievieno arī sievas kritiskais vērojums par Elīnas Vaskas atveidoto bioloģijas skolotāju. 1994. gadā un vēl arī šodien, neviena skolotāja neatļaujas stundās ģērbties tik izaicinoši. Saprotu gan, ka sižetiski tas bija nepieciešams, lai maksimāli uzsvērtu galvenā varoņa tā brīža seksuālo spriedzi.
Lai arī es 1994. gadā gāju tikai otrajā klasē, filma kaut kādā mērā ilustrē arī manu bērnību.
Filmas treileris, ja nu kāds nav redzējis: https://www.youtube.com/watch?v=jMb8RprfJrs


Filmas iespaidā padalīšos ar stāstiņu kuram varētu dot nosaukumu ''Rīga 2004''.
Mācoties tehnikumā, tieši 10 gadus vēlāk par filmā atveidotu laika posmu, gāju cauri tām pašam sajūtām. Kursā bijām divi ''metālisti'', es un Raimonds. Čalis no Mangaļsalas. Mūsu muzikālā gaume atšķīrās, bet tā kā bijām vienīgi visā kursā, tad turējāmies kopā un viens otru izglītojām un ietekmējām. Visā tehnikumā tolaik bijām tikai kādi 5-6 metaļori (kas vizuāli sevi par tādiem identificēja), bet viens otram garām staigājām ar dzelzs ģīmjiem.
Es Raimondam devu CD matricas un viņš man iekopēja to mūziku kas man patika un arī viņš pats to noklausījās. Tā vietā viņš man deva savas Ņūmetāla kasetes (Slipknot, Soulfly u.c.) Ap 4. kursu jau mūsu vizuālais tēls un arī muzikālā gaume bija praktiski vienāda. Pateicoties viņam tiku pie savām pirmajām kerzām (daudz ko piedzīvojuši, bet lauku darbos tiek izmantoti joprojām). Kopā ar viņu apmeklēju savu pirmo smago konci. Vienu no pēdējām ''Baltijas saulēm'' Zaķusalā. Man šķiet, ka tieši es viņu tā kārtīgi iepazīstināju ar ''Skyforger'' veikumu.
Meiteņu gan starp mums nebija, jo bijām puišu kurss. Arī par grupas dibināšanu nevienu brīdi nedomājām. Bijām slinki, mums gribējās mūziku baudīt nevis radīt.
Nokļūstot LU vēsturniekos jutos kā paradīzē. Tik daudz radniecīgi domājošu cilvēku un arī meitenes. Bija labi laiki. Nezinu kādi ir apstākļi šodien. Kaut kādā ziņā droši vien līdzīgi, par spīti tehnoloģijām.

Tags: ,

(Iespļauj dvēselē)

Novembris 7., 2019
15:51
[User Picture]

[Link]

Atgriežoties pie vides un ekoloģijas jautājuma nav skaidra viena lieta. Kāpēc aizvien uzstājīgāk tiek propagandēta elektroauto lietošana? Tas, ka fosilais kurināmais ir kaitīgs videi un jau salīdzinoši drīzā nākotnē beigsies ir skaidrs. Bet arī elektrība nav brīnumlīdzeklis. Tā ir salīdzinoši mazāks ļaunums, bet noteikti ne ilgtermiņa risinājums. Šobrīd tikai neliels procents visas elektroenerģijas tiek iegūts ''zaļā'' veidā (saule un vējš) un strauji kāpinot pieprasījumu pēc tās ļoti daudz resursu prasīs tās sadale un novadīšana. Bet daudz lielāks trūkums par ko neviens īpaši nerunā ir šo eletktroauto nolietoto akumulatoru utilizācija. Cik lasīts to pārstrāde ir diezgan resursu ietilpīgs process. Strauji augot šo akumulatoru apjomam ir risks, ka visa sistēma aizrijas un pārstrādes rūpnīcas ieaug izlietotu akumulatoru kaudzēs. Tas var izvērsties tādā situācijā kāda šobrīd ir ar nolietotajām autoriepām. Pārstrādes jaudas daudzkārt atpaliek no patēriņa un tad mums ir pilni meži un grāvmales ar riepām.

Nepatīk, ka pēdējā laikā visur dzird tikai par baisajiem CO2 izmešiem, kas ir izrauti no konteksta un galīgi nepalīdz uztvert kopainu.
Noteikti kāds prasīs ko tad es ierosinu. Es rosinu radikāli samazināt automašīnu lietošanu pilsētās (galvenie piesārņotāji ir pilsētas) un skatīties ūdeņraža dzinēju virzienā.

Tags:

(3Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

[<< Previous 20 entries]

Powered by Sviesta Ciba