Neprātīgā saprāta balss Below are the 20 most recent journal entries recorded in the "Bezjēgas orākuls" journal:

[<< Previous 20 entries]

Aprīlis 14., 2021
10:25
[User Picture]

[Link]

Pandēmija ietekmējusi arī tādu dzīves aspektu, par ko galīgi nebijām iedomājušies vēl ziemā. Sieva ziemā nopirka dalību PostNos organizētajā Latvijas izaicinājuma pārgājienu sērijā. Kopā padsmit posmi, kas jānoiet līdz jūnija beigām. Pārgājieni pilnīgi mežonīgi, bezceļos, pāri purviem, pāri grāvjiem, cauri mežiem 20 -30 km. garumā. Bijām domājuši lielāko daļu iet kopā, bet covid mūsu plānus izjauca, jo nedrīkstam legāli atstāt meitu ''trešajām personām'' (kaut gan abi vecvecāki ir gatavi ņemt pretī). Tā nu sieva līdz šim ir gājusi vai nu vienatnē, vai piesaistot kādu draudzeni. Tomēr, esam izlēmuši, ka vismaz divus posmus maijā iesim kopā. Tas būs pasākums uz visu nedēļas nogali, jo abi posmi ir tālu Latgalē, pašā pierobežā un divas nedēļas pēc kārtas dzīties tuvu pie 300 km. vienā virzienā galīgi nav racionāli.

Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Aprīlis 6., 2021
13:38
[User Picture]

[Link]

Izlasīju kādreizējā basketbola funkcionāra pārdomas par Latvijas izlases basketbolistu pēdējā laika neveiksmēm. (https://www.delfi.lv/sports/news/analysis/girts-kalnins-kapec-zaudejuma-basketbola-vainigi-kuldigas-baseina-cetri-centimetri-precizeta.d?id=52956329) Tur viņš runā plašākā kontekstā un viena rindkopa ir citāta vērta:

''Mēs esam pilnībā pārstājuši runāt par idejām, par vīzijām. Mēs esam padarījuši vārdus "līderis", "lēmumi", "atbildība" par lamuvārdiem. Un tā tas nav tikai basketbolā, ne tikai sportā kopumā, bet visā sabiedrībā, valstī. Mēs esam pārbirokratizējuši jebkura lēmuma pieņemšanu, mēs jebkuru diskusiju, jebkuru jautājumu esam novietojuši horizontālā plaknē, kur process var būt bezgalīgs, rezultāts – vājš un atbildīgais – neviens''.

Aizvien vairāk sanāk saskarties ar gadījumiem, kad ir vēlme darīt labas lietas, īstenot kādu progresīvu iniciatīvu, bet tas atduras necaurejamas birokrātijas džungļos, kur tev jāiet cauri neskaitāmām institūcijām un papīru kalniem. Ļoti bieži kaut kad pusceļā tiek atmests ar roku un viss tā arī paliek pusratā. Daudzi jau zinot to, kam jāiet cauri baidās vispār kaut ko uzsākt.

Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Marts 29., 2021
08:59
[User Picture]

[Link]

Nupat ir brīdis, kas atgādina padomju laiku norietu. Cerēju, ka manai paaudzei tas nebūs jāpiedzīvo. Pie veikaliem atkal ir garas rindas un bērnu apavi, kā arī apģērbi kļuvuši par deficītu. Internetā protams ir, bet šajā vecumā meitai nopirkt pavasara/ vasaras apavus bez uzmērīšanas nav iespējams. Vai nu jāpierunā nopirkt kaut ko no tās trūcīgās izvēles, kas ir lielajos Rimi vai jāstaigā visu pavasari gumijas zābakos. Šogad sezonu maiņa mūsu mājsaimniecību skārusi jūtami. Sieva ir spiesta pirkt jaunas, nesmukas drēbes, jo viņas mīļās lietotu apģērbu bodes ir ciet un neviens nezin, kad atvērs. Tas viss rada nevajadzīgu stresu, kura tāpat jau ir diezgan.

Tags:

(7Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 16., 2021
15:42
[User Picture]

[Link]

Šodien ir mana kārta strādāt klātienē. Vecrīgā vienīgās dzīvās dvēseles ir dažādi celtnieki/remontstrādnieki un lērums Bolt/Wolt kurjeru visos iespējamajos transportlīdzekļos. Tie nedaudzie ļauži, kas izskatās pēc kādu iestāžu darbiniekiem, tramīgi spiežas pie māju sienām, it kā baidītos, ka kāds viņiem nepārmet klātienes esamību darba vietā.
Visā šajā posta ainā patīkami iepriecina krogs ''Vecmeita ar kaķi'' Pils laukumā. Laikā, kad visas populārākās darbaļaužu ēstuves aizvērušās viena pēc otras, vecmeita spītīgi turpina darboties un priecēt ar siltām pusdienām. Šajā krogā pēc ~ 15 gadu pārtraukuma atkal iegriezos šī gada sākumā un kopš tā laika pusdienas ņemu no turienes.
Pieņemu, ka tas ir stratēģisks biznesa aprēķins, par katru cenu turēties virs ūdens, kamēr visi konkurenti atbirst dabīgā ceļā un tad uz kādu laiku kļūt par budžeta klases ēdināšanas monopolistu Vecrīgā. Attiecībā uz mani nostrādāja, līdz janvārim gāju citur, pēc tam vairs citur nebija kur. Tad arī viņi sāka aktīvi FB reklamēties.

Tags: ,

(3Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 5., 2021
11:14
[User Picture]

[Link]

Turpinot iepriekšējo ierakstu (kaut gan varbūt nav vērts) mani tiešām pārsteidza, tas ko izlasīju sejasgrāmatā. Ja ticam režisoram A. Hermanim, tad šis ieraksts: https://puaro.lv/interesanti/izradas-ka-varda-briviba-apdraud-demokratiju-alvja-hermana-komentars-par-jrt-etiskas-uzvedibas-noteikumiem/ tika izdzēsts no FB, jo kāds to nosūdzējis kā naida runu. Nezinu cik intelektuāli apdāvinātam jābūt, lai tur to saskatītu.
Protams, ja atmetam versiju, ka Hermanis pats to ir izdzēsis, lai celtu sev publicitāti.

Gatavojos, ka tūdaļ te komentāros atkal sāksies kašķi starp atsevišķiem cibiņiem, kas jau pēc pirmā komentāra pāriet uz personīgiem uzbraucieniem. Šeit jau tā sabiedrība ir tik šaura, ka visi pazīst viens otra uzskatus un nemaz necenšas diskutēt pēc būtības. Par to es esmu vīlies.

Tags:

(3Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 4., 2021
08:26
[User Picture]

[Link]

Man ir prieks, ka ir pārādījies šāds portāls: https://telos.lv/vadlinijas/. Manuprāt, Latvijas informatīvajā telpā tāda pietrūka. Līdz šim tā diskusija par ideoloģijām bija vienos vārtos. Sekojot pasaules tendencēm arī Latvijā tā saukto liberāļu komunikācija un savas ideoloģijas aizstāvēšana bija kļuvusi diezgan agresīva un brīžiem atgādināja ceļarulli. Šī varētu būt tāda organizēta atbilde no pretējās puses ko pārstāv konservatīvāk domājuši intelektuāļi.
Tas varētu dažādot šo diskusiju un padarīt to dzīvāku. Jāņem gan vērā, ka diskusija iespējama tikai starp cilvēkiem, kas ir gatavi diskutēt. Nevis sēdēt katrs savās ideoloģiskajās tranšejās un apmētāt viens otru ar apvainojumiem un dažādām birkām.

Tags:

(63Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Februāris 24., 2021
15:46
[User Picture]

[Link]

Beidzot sāk publiski un skaļi runāt par to, ko ar māti pārrunājām jau pirms gada, pašā pandēmijas sākumā. https://www.tvnet.lv/7187192/paralela-pandemija-glabjot-dzivibas-riskejam-zaudet-dzives Tad vēl par pandēmijas psiholoģisko aspektu neviens nedomāja un nerunāja. Tas vēl ir liels jautājums, kas uz sabiedrības veselību ilgtermiņā būs atstājis lielāku ietekmi. Covid 19 vai tā apkarošanai ieviesto ierobežojumu psiholoģiskās sekas. Arī šeit atbildes redzēsim tikai nākotnē raugoties atpakaļ jau vēsturiskā perspektīvā.

Tags:

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Februāris 16., 2021
09:16
[User Picture]

[Link]

Ziņa par 500 Eur. vienreizējo pabalstu ģimenēm par katru bērnu, vakar bija top ziņa rajona ragavu kalniņa virsotnē un pakājē salstošajiem vecākiem. Īsais rezumējums: cilvēki netic un par katru cenu cenšas tur izdomāt kādu āķi. Nevar būt, ka valsts tāpat vien maksās naudu. Tā nekad nav bijis un nevar būt. Noteikti tur būs kādi slēpti kritēriji, kam tikai daži kvalificēsies, vai arī gara un birokrātiska pieteikšanās procedūra.
Mēs jau arī līdz galam noticēsim tikai tad, kad saņemsim to naudu.

Tajā pašā laikā, daudzbērnu ģimenēm tas būs reāls atbalsts. Zinu maznodrošinātu 11 bērnu ģimeni, kam šādā gadījumā sanāktu pat ļoti pieklājīga summa.

Tags:

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Februāris 3., 2021
15:15
[User Picture]

[Link]

Ir nedaudz skumji, ka valstiskā līmenī par komunikāciju ar sabiedrību Covid jautājumos, vakcināciju un visām saistītājām lietām, nopietni sāk domāt tikai tagad. Tagad, kad daudzas problēmas jau ir ielaistas ļoti dziļi, skaidrot un pārliecināt var arī vairs neizdoties. Tas bija jāsāk jau rudenī. Neesmu mācījies komunikāciju un neesmu arī nekāds eksperts, bet tik daudz es saprotu, ka ja valsts nespēj jēdzīgi un pamatoti izskaidrot savas darbības, tad sabiedrība meklē citas autoritātes.
Tas ir vēl skumjāk tā iemesla dēļ, ka jau vairākus gadus esam NATO atzīta stratēģiskās komunikācijas izcilības lielvalsts, bet nespējam jēdzīgi nokomunicēt Covid krīzi.

Arī man ir viena neskaidra lieta. Tagad visi runā par Covid britu variantu. Visi eksperti vienā mutē pauž, ka tas esot ''daudz reizes lipīgāks'', bet neviens nesaka kā tas lipīgums izpaužas. Var inficēties arī caur masku? Var inficēties uz ielas paejot viens otram garām? Varbūt pietiek ar niknu acu skatienu, lai saslimtu? Ja mēs nopietni gatavojamies arī šim vīrusa paveidam, tad šīm lietām būtu jābūt skaidrām jau tagad.

Mūzika: Wardruna - Kvitravn
Tags:

(7Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Janvāris 28., 2021
16:09
[User Picture]

[Link]

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/francija-likums-aizsarga-lauku-troksnus-un-aromatus.a390337/?fbclid=IwAR2WRyadr6WfhXvrveAPvpdH-Rp68Gs99BYuGPFbKEIGVw5exLrU_z8xCCY

Šī ziņa šķiet amizanta, bet tur ir daudz interesantu aspektu. Kultūras mantojuma jēdziena paplašināšana šajā virzienā bija tikai laika jautājums. Pasaule mainās aizvien straujāk un mantojuma sargi izmisīgi skrien pakaļ un ķer ko var.
Francijā šajā ziņā ir senas tradīcijas. Pagājušā gadsimta 70. gados tur dzima ''Jaunā muzeoloģija'', kas radikāli mainīja izpratni par muzejiem un plaši eksperimentēja ar tiem. Tiešas sekas tam bija Ekomuzeju fenomens ar veselu ciemu un vides muzealizāciju. Tas ir tik francisks fenomens, ka nekur citur Eiropā īsti nav iedzīvojies. Tā kā šajā ziņā šis likums labi iekļaujas šajā tradīcijā un savā ziņā attīsta tālāk ekomuzeju koncepciju.
Tajā pašā laikā tur varētu būt vēl viens aspekts. Šajā nemierīgajā laikā un arī ilgstošās cilvēku migrācijas ēnā, tas varētu būt mēģinājums saglabāt tradicionālo franču lauku dzīvesveidu. Neesmu gan drošs vai tas palīdzēs labāk saprasties pilsētniekiem ar lauciniekiem. Tie dzīvesveidi ir pārāk atšķirīgi.

Mūzika: Metallica - Master of Puppets
Tags:

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Janvāris 14., 2021
13:36
[User Picture]

[Link]

Vēlos padalīties ar vienu filosofa A. Sveces citātu no garāka raksta Satori. Pats raksts man nešķiet sevišķi labs, ļoti vienpusējs un autors neslēpj savu nepatiku pret D. Trampu. Kā viedoklim tam gan ir tiesības tikt paustam. Tomēr šajā konkrētajā citātā filosofs Svece tomēr spēj paraudzīties dziļāk un, šķiet, ka arī saprast sabiedrības neapmierinātību gan ASV, gan arī šeit Latvijā. Drusku sasaucas ar manām pārdomām kuras, vairāk vai mazāk saprotami, esmu centies arī šeit reizēm ieskicēt. Tajā pašā laikā vēsturē jau vairākkārt ir bijuši brīži, kas tikuši dēvēti par ''vecās pasaules bojāeju'', bet pasaule joprojām pastāv.

''Tomēr skaidri redzams, ka daļā amerikāņu ir tāds aizvainojums un neapmierinātība ar sabiedrībā notiekošo, kas padara šādus grautiņus iespējamus. Un te galvenā doma, ko šoreiz neizvērsīšu, bet pieteikšu tieši.

Es piekrītu tiem, kuri saka, ka šo aizvainojumu nevar skaidrot tikai ar ekonomiskiem cēloņiem un liela nozīme ir trauksmei par to, kā mainās sabiedrība. Proti, daļai cilvēku, šķiet, ir sajūta, ka pasaule, kurā viņi pieraduši dzīvot vai kurā vēlas dzīvot, zūd un tie, kuru uzdevums būtu aizstāvēt šo cilvēku intereses, nodod viņus abstraktu ideju, ideoloģiju, politkorektuma vai – Latvijas gadījumā – Eiropas vārdā. Un viņi šo procesu uztver kā netaisnīgu tieši tāpēc, ka demokrātijām pēc definīcijas vajadzētu aizstāvēt arī viņus, bet tā vietā viņi tiek apsaukāti par rasistiem, ksenofobiem, homofobiem u.tml. Un es piekrītu, ka ASV vai Latvijas sabiedrību veido cilvēki ar dažādu izpratni par to, kā sabiedrībai vajadzētu mainīties, un demokrātija prasa, lai visu viedoklis tiek ņemts vērā, jo citādi mēs nevaram sadzīvot. Teorijā kompromisi nav tolerējami, politikā tie ir nepieciešami, ja gribam izvairīties no vardarbības. Tomēr problēma ir tā, ka nevar vienkārši vēlēties, lai imigrantu nav, ģimeni veido tētis un mamma, jaunieši ciena vecākus un turpina viņu tradīcijas, pagātnes dižgari netiek apšaubīti utt. Mēs gribam arī dzīvot drošībā, un tāpēc jādraudzējas ar citām valstīm; mēs gribam būt bagāti, tāpēc jāmainās līdzi tehnoloģiskajām pārmaiņām; cilvēku prasība respektēt viņu izvēles nav vienkārši iegriba; rasisms pastāv un rada reālas ciešanas, ksenofobija pastāv, homofobija pastāv, un tai ir sekas. Es saprotu vēlmi aizstāvēt kādas vērtības un dzīves modeļus un piekrītu, ka demokrātijā tā ir jārespektē, bet kādi būtu reāli risinājumi?''

Saite uz pilno rakstu: https://satori.lv/article/trampa-maciba

Tags:

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Janvāris 13., 2021
12:37
[User Picture]

[Link]

Gada sākumā uzzinātā skumjā ziņa, ka miris somu ģitārists Aleksi Laiho bija tiešām negaidīta. Viņa dibinātā grupa Children of Bodom man patika un ap 2004. gadu to aktīvi klausījos. Joprojām kasešu formātā ir divi viņu albumi un vecajā auto vēl mēdzu šad tad uzlikt.
Starp citu, izrādās, ka Children of Bodom ir pasaulē visvairāk pārdotā Somijas grupa. Somijā vien pārdevusi vairāk kā 250 000 ierakstu.

Tad nu piemiņai, lai skan Everytime I die https://www.youtube.com/watch?v=5cEK1OLhUKQ

Mūzika: Children of Bodom - Everytime I Die
Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Janvāris 7., 2021
11:01
[User Picture]

[Link]

Vissliktākais ko ASV paveicis D. Tramps ir noticis pēdējos mēnešos, bet jo sevišķi vakar. Savu prezidentūru noslēgt ar grautiņiem amerikāņu svētākajā vietā un savu personīgo politisko pašnāvību ir jāmāk. Pats trakākais, ka uz nezināmu laiku ir pilnībā diskreditēta visa Republikāņu partija. Kad viņiem tagad izdosies nokļūt pie varas nav zināms. Nākamajās vēlēšanās noteikti nē. ASV sabiedrības vairākums būs gatavs balsot kaut par salauztu tabureti nekā par republikāņu kandidātu, vienalga kurš tas būtu.

Tags:

(15Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Janvāris 6., 2021
12:36
[User Picture]

[Link]

Sieva ir mani padarījusi līdzatkarīgu savā soļošanas mānijā. Jau visu pērno gadu piedalījās 10 000 soļu izaicinājumā, kad katru dienu bija jāsavāc šāds soļu daudzums. To uzskaitīt lieliski palīdz soļu skaitīšanas aplikācija telefonā. Tā nu es bieži gāju viņai līdz un pērn novembrī arī pats uzinstalēju soļu skaitīšanas aplikāciju. Kopš tā laika, arī man, gluži nemanot gribas sasniegt ikdienas mērķi 10 000 soļi. Man tas gan nav īpašs izaicinājums, jo dodoties uz darbu kājām un nākot atpakaļ jau teju savācas vajadzīgais daudzums. Sarežģītāk ir tagad, kad vairākas dienas nedēļā jāstrādā no mājām. Tad gan speciāli jādodas soļu medībās, pie viena atklājot jaunas un neredzētas vietas plašā apkārtnē.
Pilnīgi noteikti, ka šīs garās ikdienas pastaigas ir ļāvušas mums šajā pandēmijas laikā saglabāt veselo saprātu. Soļojot prātā nāk daudz labu domu, vai arī tieši otrādi, ne par ko nedomā un koncentrējies uz elpošanu.
Šogad ar sievu esam pieteikušies uz diezgan hārdkorīgu pārgājienu izaicinājumu. Žēl tikai, ka pirmajos posmos nevarēsim iet abi kopā, jo pašreizējie apstākļi neatļauj meitu atstāt kaut kur.

Tags:

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Decembris 28., 2020
10:59
[User Picture]

[Link]

Grozies kā gribi, bet kaut kādā ziņā Covid radīs jaunu pasaules kārtību un dzīvesveidu. Atgriešanās pie ''dzīves kā ierasts'' formātā 1:1 diez vai vairs ir iespējama. Reālos mērogus mēs redzēsim tikai laika gaitā, bet pašlaik es redzu divas lietas, kas noteikti varētu mainīties.

Pirmkārt jau globalizācijas temps noteikti kritīsies, vismaz uz kādu laiku noteikti. Pirms 100 gadiem tāds covid vispār nebūtu ticis ārā no Āzijas.

Otrā lieta ir atvērtā tipa biroji, bet tos man galīgi nav žēl. Nekādu neesmu sapratis to priekšrocības. Šī gadsimta sākumā ienāca Latvijā ar lielu pompu, kā vispārpieņemta Eiropas prakse, kas reprezentē ģimenisku atmosfēru, atklātību un iekļaujošu darba vietu. Parādās gan aizvien vairāk pētījumi, ka šādos birojos darbiniekiem ir problēmas ar koncentrēšanos, pieaug stresa un trauksmes līmenis utt. Arī covid pierādīja, ka pietiek saslimt vienam darbiniekam un dažu dienu laikā viss uzņēmums ir izsists no ierindas. Kabinetu sistēmā tie savstarpējie ikdienas kontakti tomēr ir mazāki, līdz ar to arī mazākas iespējas vienlaicīgi inficēt visu uzņēmumu.

Mūzika: Einar Selvik - Ragnar Death Song
Tags:

(8Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Decembris 23., 2020
14:32
[User Picture]

[Link]

Mēneša un gada beigas ir tikpat saspringtas kā vienmēr. Nekāds vīruss nav atcēlis to, ka pašvaldībām atzinumus vajadzēja jau vakar, darbi ir jānodod tad, kad jānodod un valsts budžeta naudas izlietojums jāpārbauda neskatoties uz visiem vīrusiem. Tad nu tā vietā lai apzinīgi sēdētu mājās, jādauzās apkārt pa Latviju.

Šajā sakarībā sanāca paviesoties pie Jēkabpils vecticībniekiem. Vietējais baķušķa palielījās, ka neviens no viņējiem nav saslimis ar covid. Primāri tas protams esot tāpēc, ka Dievs viņus sargājot. Ir gan arī loģiski un vēsturiski argumenti. Vecticībnieki ir vieni no retajiem, kas ir mācījušies no visām daudzajām sērgām un mēra epidēmijām. Viņiem ir kategoriski aizliegts lietot svešus traukus. Katram ir savi, personalizēti galda piederumi, kurus tie arī lieto. Līdz ar to arī viņi neizmanto sabiedrisko ēdināšanu, jo tur to nevar ievērot. Vienmēr tikai pašu gatavota pārtika un savi trauki.

Vispār jau viņi joprojām ir viena no noslēgtākajām un savdabīgākajām reliģiskajām kopienām. Viņus ir vajājuši visi Krievijas valdnieki un režīmi jau kopš 17.gs. Atsakoties pieņemt pareizticības reformu viņi kļuva par šķeltniekiem un cilvēkiem ārpus likuma, kas meklēja patvērumu visattālākajās impērijas provincēs, vispurvainākajos un izolētākajos kaktos. Tā viņi nokļuva arī Latvijā. Protams, ka daļa apmetās pilsētās, kur tā izolācija bija iespējama vairāk sociāla nekā fiziska.
Pagājuši jau vairāk kā 300 gadi, bet vecticībnieki un pareizticīgie viens otru joprojām ir gatavi tikai pieciest. Par nekādu sadarbību vai draudzību nevar būt runas. Arī Latvijā viņiem ir daudz labākās attiecības ar katoļiem un luterāņiem nekā ar pareizticīgajiem. Līdz ar to arī viņus nekādā ziņā nevar uzskatīt par Krievijai simpatizējošu grupu. Nav nekāda pamata mīlēt valsti ar kuru viņiem jau ļoti sen nav nekādu saišu un kurā vecticībnieku darbībai joprojām tiek likti ļoti daudz un dažādi administratīvi šķēršļi. Tajā pašā laikā, ārpus lielajām pilsētām, viņiem ir lielas problēmas ar valsts valodu. Vienkārši dzīvojot noslēgti viņiem nav iespēju un arī nepieciešamības šo valodu lietot. Nav arī nekādas centralizētas virsvadības. Katra draudze ir neatkarīga un darbojas autonomi saskaņā ar savām tradīcijām. Latvijā gan draudžu vadība regulāri satiekas, lai pārrunātu aktualitātes.

Tags:

(3Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Decembris 9., 2020
08:06
[User Picture]

[Link]

Sejas grāmatā vairāki paziņas lepni paziņojuši, ka iztīrījušu savas laika joslas no visādu muļķību sludinātājiem un tagad esot mierīgi. Protams, uzturēšanās savā omulīgajā sociālajā burbulītī saudzē nervu sistēmu. Bet arī ''otrā puse'' dara to pašu un kopējo sabiedrības sadalīšanos tas nekādi neuzlabo. Pārskatāmā nākotnē arī nekāda tuvināšanās nav iespējama.

Man vienmēr ir interesējis kā dzīvo cilvēki ārpus ''mana burbuļa'', ar kādām problēmām viņi saskaras utt. Savādāk tā izpratne par dzīvi tāda vienpusēja un stipri ierobežota.

Tags:

(11Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Novembris 17., 2020
08:24
[User Picture]

[Link]

Nesen ar sievu apmainījāmies novērojumos par latviešu valodas lietojumu. Viņa novērojusi bīstamu tendenci, ka jauniešiem (pamatskolas vecuma) daudz vieglāk ir izteikties angliski nevis latviski. Latviešu valodā ir ļoti neliels vārdu krājums un faktiski dzimto valodu pārzin tikai sarunvalodas līmenī. Ja jāsaka kas sarežģītāks, tad daudz vieglāk to ir izdarīt angliski.
Arī es esmu novērojis kā Rīgā jaunieši sarunājas. Tādā savdabīgā angļu/latviešu valodas mikslī. Sava veida ''pidžins'', kas nav īsti nav ne šis ne tas.

Valstiskā līmenī visu laiku notikusi liela cīņā pret krievu valodas ietekmi (arī ne vienmēr sekmīga), bet angļu valodu visi uzņēmuši atplestām rokām (izņemot dažus ''trakus'' filologus). Tomēr, sāk šķist, ka angļu valoda, atsevišķās vecuma grupās, iesakņojusies dziļāk nekā krievu valoda jebkad bija spējusi. Pats par sevi šīs fakts varētu būt pat pozitīvs, ja tikai tas nenotiktu uz latviešu valodas rēķina. Latviešu valodas pozīcijas Latvijā tas diez vai stiprina.

Tags:

(26Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Novembris 13., 2020
09:26
[User Picture]

[Link]

LU Deju folkloras kopa ''Dandari'' šogad svin 40 gadu jubileju. Zināmu apstākļu dēļ, grandiozās svinības ir atcēlušās. Tomēr, virtuālaja vidē šī jubileja tiek aktīvi atzīmēta. Pastāstīšu arī es savu Dandaru stāstu. Par šo kopu tā pa īstam uzzināju tikai pēc iepazīšanās ar savu topošo sievu, kura bija aktīva dalībniece un joprojām cenšas tāda būt. Pirmos gadus diezgan aktīvi gāju uz mēģinājumiem, tomēr sapratu, ka nekāds izcilais dancotājs neesmu un arī nebūšu. Kaut gan tā brīža horeogrāfe teica, ka var pat lācim iemācīt dejot un varbūt kaut kas arī būtu sanācis, ja būtu neatlaidīgāk darbojies.

Šeit uzreiz ir nepieciešama atkāpe, ka šai kopai nav nekā kopīga ar Tautas deju ansambli. Šeit tiek dejoti minimāli apdarināti folkloras danči, kas cirkulēja latviešu vidē 19.gs. un arī jaunākos laikos. Uz TDAšņikiem viņi skatās drusku no augšas, kā uz folkbaletu kam ar tautas dejām ir ļoti attāls sakars un bez fonogrammas vispār nespēj padejot. Dandariem ir plašs muzikantu sastāvs un viņi paši gan spēlē, gan danco. Turklāt arī dziesmai ir nozīme un Dandari skaitās vienīgais kolektīvs, kas spēj vienlaicīgi dejot uz dziedāt.

Nu lūk. Tad kad vairs nenācu uz ikdienas mēģinājumiem es biju sevi pasludinājis par Dandaru ''grūpiju''. Braucu sievai līdzi uz koncertiem, festivāliem, nometnēm, tusējos aizskatuvē, piestrādāju par fotogrāfu utt. Bija iespējas paceļot pa Latviju un Baltiju un iepazīt šo atvērto un draudzīgo dancotāju subkultūru par kuras eksistenci daudzi nemaz nenojauš. Tagad mana dalība pasākumos ir krietni retāka, bet reizēm joprojām labprāt dodos līdzi. It sevišķi, ja pasākums notiek interesantā vietā kur nav sanācis būt.

Vēl pāris vārdu par kopas uzbūvi, kas ir ļoti interesanta. Lai arī formāli folkloras ansamblis, tā faktiski darbojas kā mūža organizācija. Tas kurš ir uzņemts par īsto dandaru, tāds paliek uz visu mūžu, pat ja viņš pārstāj dejot. Tāpēc šo 40 gadu laikā ir sakrājies ļoti daudz ''veco dandaru'', bet aktīvais sastāvs periodiski nomainās. Es, iespējams, esmu vienīgais gadījums kopas vēsturē, kas ir izgājis uzņemšanas ceremoniju, tomēr formāli nekļūstot par biedru. Toreiz bija īpaša situācija un īpaši apstākļi.

Mūzika: Solstafir
Tags:

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Novembris 11., 2020
09:10
[User Picture]

[Link]

Armēnijas priekšrocība vienmēr skaitījās tās plašā un šķietami ietekmīgā diaspora visā pasaulē. Tomēr, pēdējā Karabahas kara laikā tā nespēja pārliecināt pasauli par Armēnijas lietas ''taisnumu un cietumu''. Pat kādreiz ļoti slavenā ASV armēņu rokgrupa System Of A Down pieslēdzās, radot patriotisku dziesmu un videoklipu. https://www.youtube.com/watch?v=XqmknZNg1yw

Nekas no tā nepalīdzēja. Karu Armēnija faktiski zaudējusi, par mata tiesu izvairījusies no pilnīgas Karabahas zaudēšanas un nokļuvusi vēl ciešākā atkarībā no Krievijas...

Tags:

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

[<< Previous 20 entries]

Powered by Sviesta Ciba