[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 19 entries, after skipping 40 most recent ones in the "Bezjēgas orākuls" journal:| Decembris 10., 2012 | |
|---|---|
| 23:49 [Link] | Diezgan neparasti. Es jau gandrīz biju viņu un to trako balli Tērbatā aizmirsis. Un te pēkšņi, pēc 3,5 gadiem viņa feisbukā atraksta tekstu: ''Es tevi vakar sapnī redzēju''. Vārds pa vārdam un es jau tieku pavasarī aicināts ciemos pie viņas uz Spāniju...WTF?? Kaut kā baigi aizgājis ar šitām lietām pēdējā laikā. Spēj tik izsekot. Un jā, kāpēc es vienmēr vazājos pa svešiem sapņiem pats par to neko nezinot? Nav jau pirmais gadījums, kad mani kāds redz sapņos. Mūzika: Todtgelichter- Wunden |
| Decembris 2., 2012 | |
| 19:30 [Link] | Brīvdienas sanāca tādas interesantas. Sestdien no rīta spēlēju futbolu. Salīdzinot ar citām reizēm tur gāja pat ļoti labi. Vakarā paviesojos kāda drauga 30 gadu jubilejas svinībās kur sanāca drusku piešmigoties. Neskatoties uz to, ka notinos no tā pasākuma pirms vēl bija iestājusies pilnīga apokalipse un pat paspēju uz savu, pēdējo autobusu. Tad nu pārradies mājās, joprojām mērēnā pālī, iegāju feisbuka čatā un uzaicināju vienu pazīstamu dāmu uz teātri. Tā pēkšņi, bez ilgas domāšanas un vērtēšanas. No rīta pārskatot saraksti (kuras detaļas jau bija daļēji pagaisušas no atmiņas) atklāju tikai dažas drukas kļūdas un pozitīvu atbildi. Kaut kā pēdējā laikā aizvien biežāk sanāk rīkoties spontāni... Un vēl kāda atziņa apmeklētās jubilejas sakarā. Pat vismazākā un niecīgākā dāvana iegūst pavisam citu vērtību, ja tā tiek pasniegta kopā ar kādu stāstu. Mūzika: Hollenthon- Son of Perdition |
| Novembris 29., 2012 | |
| 23:44 [Link] | Sanāca, ar divām kursabiedrenēm, bastot lekcijas un padzīvot divas dienas Rēzeknē. Pa norvēģu naudu, protams. Norvēģijas vēstniecības organizēta konference par koka arhitektūru un tās saglabāšanas jautājumiem. Kā jau trūcīgi studenti, uzreiz atsaucāmies ielūgumam, jo pa velti padzīvot, paēst un padzert Rēzeknē taču ir forši. Kā tad mums tur gāja? Četras stundas garš turpceļš, pāri ceļam skrienošs alnis, Hotel ''Latgale'', vīna restorāns ''Marijas kafija'', stipra šmakovka un latviešu dančus lēkājoši norvēģi. Tad jau vēl, protams, nopietnā daļa, Latvijas arhitektūras zieds, jaunākā arhitektūras pērle ''Zeimuļs'' ar ugunskrustiem fasādē, restorāns ''Rossiten'' un latgaliešu māksla. Un protams lietus, abas dienas nonstopā lietus. Vispār šis pasākums sagrāva daudzus iesīkstējušus stereotipus un mītus, bet par tiem, varbūt, citreiz. Mūzika: Therion- Din |
| Novembris 27., 2012 | |
| 23:43 [Link] | Nu tad tā. Biju uz jaunāko kases grāvēju ''Sapņu komandu 1935''. Jāsaka, ka biju pat drusku pārsteigts. Zinot Rīgas sargus nemaz negaidīju no Graubas&Co tik sakarīgu kinogabalu. Diezgan saistošs sižets, kas spēj noturēt uzmanību visas filmas garumā un vairākas smieklīgas epizodes kuru laikā visa zāle unisonā iespurdzas. Arī diezgan asprātīgi čaļu jociņi. Pat patriotiskais vēstījums nepaliek banāls vai pliekans. Īpaši patika operatora darbs, kas brīžiem bija, priekš latviešu kino, diezgan moderns un netradicionāls. Arī aktieru tēlojums diezgan pārliecinošs un ne tik teatrāls kā parasti latviešu filmās. Patīkami bija arī masu skatos ieraudzīt ne vienu vien pazīstamu seju. Protams, varēja būt arī labāk. Nerunājot par dažām sīkām vēsturiskām neprecizitātēm (kuras 98% sabiedrības pat neievēros) visvairāk kaitināja tas, ka visu filmas laiku visi runā latviski. Aizbrauc uz Šveici, tur visi runā latviski. Spāņu basketbolisti-runā latviski. Es saprotu, ka arī lielā daļā Holivudas filmu visi āfrikāņi, krievi un ķīnieši runā angliski, bet nu ticamības moments šajos brīžos zūd. Vēl arī tie garie ievadteksti un aizkadra balsis. Nu nav skatītājs tik dumjš, ka viņam viss ar karoti mutē jāielej. Kā arī drusku pietrūka sižeta dziļuma un atsevišķu epizožu izvērsuma. Un jā, ar viņu joprojām neko nevar saprast. Itkā ar katru reizi izdodas piekļūt par kādu solīti tuvāk itkā arvien izdodas atslēgt kādas jaunas durvis tomēr sajūta ir tāda itkā būtu iegājis kādā labirintā kur katras nākamās durvis ir noslēgtas arvien stingrāk un stingrāk. Cits, manā vietā, jau sen būtu nospļāvies un atmetis ar roku. Tomēr šeit, vecais romantiķis, ir ieķēries pietiekoši, lai ietu līdz galam. Vai nu līdz pozitīvam rezultātām vai nu arī kamēr mani skaidri un nepārprotami nepasūtīs... Mūzika: Hedningarna- Hoglorfen |
| Novembris 14., 2012 | |
| 21:38 [Link] | 15. Trolejbuss ir vienīgais transports Rīgā kur braukā tik apkrāvušies pensionāri. Pie tirgus rāpjas iekšā kundzītes ar 3-4 plastmasas maisiņiem, riteņaino ratiņsomu un reizēm vēl spieķi rokā. Turklāt pašas ir tik sagrabējušas, ka kuru katru brīdi var sadalīties pirmreizinātājos. Un vispār, šodien ierados uz lekcijām ļoti motivēts, ka nu tūlīt es baigi mācīšos, bet nekā. Vismukākā kursabiedrene atnāca smukā kleitiņā ar vēl smukāku dekoltē un visas dienas garumā uzmanība tika novērsta pavisam uz citu pusi... Mūzika: Summoning- Flesh and Blood |
| Oktobris 30., 2012 | |
| 22:31 [Link] | Biju Akuratera muzejā uz ļoti īpatnēju divu cilvēku priekšnesumu/izrādi par Akurateru un Hesi. Par šo abu itkā ļoti atšķirīgo personu kopīgo. Bija dzeja, deja, stāsts un piedzēries Kulakovs pie klavierēm ar pašsacerētām melodijām kā arī improvizācijām. Kopumā jau man ļoti patika. Labi bija sasaistījuši kopā veco revolucionāru Akurāteru un, nemaz ar ne tik atšķirigo, Hesi. Var tikai apbrīnot divu cilvēku spējas (no kuriem viens ir redzami piešmigojies) radīt un arī novadīt ļoti atmosfērisku un izjūtās balstītu divas stundas garu priekšnesumu. Un jā, pietiek par Viņu kādus pāris mēnešus nelikties ne zinis, lai no mūžigā aicinātāja un bakstītāja kļūtu par aicināmo. Mūzika: Heaven Grey-Thirst of Soul |
| Oktobris 12., 2012 | |
| 23:27 [Link] | Šonedēļ viena paziņa mani uzaicināja piedalīties oriantēšanās spēlē kur varēja laimēt ceļojumu uz Ēģipti. Spēlē mēs piedalījāmies, pa Rīgu paskraidījām, objektus atradām, bet ceļojumu nevinnējām. Ar to arī varētu beigt. Un tomēr nē, jo bija vairākas interesantas lietas. Pirmkārt jau tas, ka mani par pārinieku izvēlējās tāpēc, ka es esot izturējis viņas iekšējo balsojumu. Sīkums, bet patīkami. Otrkārt viņa izskatās pēc tipiskas ''učenes'', kas viņa izrādās arī ir. Tomēr ir pietiekoši ''traka'', ar baigi aktīvu un raibu dzīvi kā arī ļoti interesantām pieredzēm, tostarp gadu ilgu dzīvošanu pie Omskas apgabala latviešiem Krievijā. Un jā, pielietojot dedukuciju un loģiku nācu pie slēdziena, ka viņa varētu būt kādus 3-4 gadus par mani vecāka, līdz ar to viņai varētu būt visi 30. Tas ir vēl interesantāk, jo uzvedas un arī izskatās jaunāka. Kopumā jau tīri forši sadraudzējāmies pa šito nedēļu. Tas pārgājiens pa Piņķiem, maldīšanās Ķīpsalas peldbaseinā ar rāpšanos klinšu sienā un glābējpicēriju dienas beigās, bija to vērts. Mūzika: Hospitāļu iela- Cilvēks no zāles |
| Septembris 27., 2012 | |
| 23:48 [Link] | Šodien visu vakaru tarkšķēju angliski. Klaipēdā iepazītā igauņu kolēģe ar vēl vienu savu kolēģi ir Rīgā darba darīšanās un tad nu vakarā sēdējām Vecrīgā un pļāpājām. Noklausījos garas slavas dziesmas Rīgai un šejienes kafejnīcām. Sajūsmā savu augstāko pakāpi sasniedza, kad aizgājām uz ''Splendid Palace''. Tomēr visvairāk sirdi sildīja atziņa, ka Tallina salīdzinot ar Rīgu ir baigā province. It sevišķi tāpēc, ka to saka paši igauņi. Parasti viņi šo sen zināmo patiesību spītīgi atsakās atzīt. (Tas jau gan ir pilnīgi normāli). Rīt tikšanās otrais cēliens Brīvdabas muzejā. Mūzika: Novembers Doom- Lost in a Day |
| Septembris 18., 2012 | |
| 00:08 [Link] | Kultūras akadēmija ir visādu hipiju un hipsteru paradīze. Arī mana darba kolēģe (kura kā klausītājs apmeklē vienu speciālo kursu kopā ar mani) manas kursabiedrenes raksturoja vienā vārdā: frīkainas. Tiesa gan, šī vārda labākajā nozīmē ar ļoti dažādiem uzskatiem, pieredzēm un arī stilu. Lai jau ir frīkainas, toties smukas. Kaut gan arī šajā ziņā var redzēt, ka prioritātes ir pamainījušās. Bakalaura gados šādā situācija būtu tikusi izmantota pēc pilnas programmas. Tagad prioritāte ir studijas un kopējā darba/mācību grafika apvienošana nevis lakstošanās ap meičām. Un jā, arī entuziasms drusku zudis. Mūzika: Summoning- Long lost to where no pathway goes |
| Augusts 7., 2012 | |
| 22:41 [Link] | Lai neliktos, ka mēs te Klaipēdā tikai kožam un ''socializējamies'' varu pateikt, ka visu dienu ir lekcijas, ''workshop's'' vai arī kāda ekskursija un principā brīvas ir tikai pāris stundas vakarā. Tās tad arī izmantojam augstākminētajām aktivitātēm. Šovakar, piemēram, bija smalkas vakariņas smalkā, itāļu restorānā kur manu braši uzsākto un saturīgo komunikāciju ar glītu, blondu igaunieti pārtrauca istabas biedra un mūsu igauņu čoma aicinājums iet pēc alus un skatīties pludmales volejbola pusfinālu. Alu mēs nopirkām, bet voļļuku nokavējām. Tā nu sēžam istabiņā, skatamies diska mešanu un dzeram, jau labi iepazīto, bavāriešu alu. Starp citu ārā atkal kaut kāds orkāns plosās... Tags: Dzīvo ātri, Viņas, mācās |
| Jūlijs 24., 2012 | |
| 22:26 [Link] | Ar galīgi stīvām kājām esmu pārradies no jauka velobrauciena Ogres/Ikšķiles apkārtnē. Trakstorista iedegums ir palicis vēl izteiktāks. Ļoti paveicās ar laiku. Šajā vasarā tiešām, pagaidām, viss iet kā smērēts. Un jā, Ogres zilajos kalnos, meža vidū ir ļoti labs karjers ar neparasti dzidru ūdeni, savukārt pati Ogres upe ir sasodīti stindzinoša... Bija jau gan arī daži sīkumi, kas atstāj ne tik saldu pēcgaršu tam visam pasākumam, bet nu paši savulaik vienojāmies par tādiem spēles noteikumiem. Kamēr neko labāku neesmu izdomājis, jāsamierinās. Mūzika: Hedningarna- Nįvdi/Fasa |
| Jūlijs 9., 2012 | |
| 22:03 [Link] | Tā meitene, kas man šodien infektoloģijas centrā ņēma asinsanalīzes likās kaut kur redzēta. Vēl vairāk to pastiprināja tas, ka viņa mani uzrunāja uz tu. Lai gan savulaik pazinu diezgan daudz topošos mediķus, tomēr, kaut nosit, nespēju iedomāties kur mēs varētu būt tikušies. Bet iedūra gan viņa ļoti slikti. Visu vakaru roka stīva. Mūzika: Swans- Celebrity Lifestyle |
| Jūnijs 30., 2012 | |
| 18:36 [Link] |
Un skapī atkal dzīvo Krišs... Šī garā diena sākās jau piektdienas pēcpusdienā, kad kolēģe pierunāja sekot viņas piemēram un braukt ātrāk prom no darba. Tālāk sekoja juristu izlaiduma apmeklēšana LU un vēl vēlāk viesošanās vecajā, slavenajā Brīvības ielas kolhozā. Kā vienmēr viesošanās tur ievilkās līdz kamēr agrīns saullēkts sāka spoguļoties Brīvībenes namu logos. Šoreiz izpalika veco laiku jumtu noraujošās kolhoza ballītes. Tā vietā bija ar Moku bagātīgi noskalota nostaļģija pēc aizgājušajiem studiju gadiem, eksistenciālisma pilnas diskusijas un klejošana pa kopīgām atmiņām. Vispār jau viens no galvenajiem viesošanās uzdevumiem bija palīdzēt cīņā ar dzīves apnikumu, bet vai tas izdevās, nezinu. Tāpat arī mani, šķiet, trešo reizi mēģināja iemācīt spēlēt zoli. Šoreiz, ar neliela špikera un priekšā teikšanas palīdzību kaut kas pat sanāca. Starp citu, šovasar ir sanācis apmeklēt jau vairākus izlaidumus un tā arī nespēju saprast, kas ir tie cilvēki, kas aplaudē pēc valsts himnas? Mūzika: Bērnības Milicija- Ļauna Krāsa |
| Jūnijs 21., 2012 | |
| 20:15 [Link] | Nedaudz jocīgi, ka šodien uz vēsturnieku izlaidumu, sveikt pazīstamus absolventus, bija aizgājusi mana māsa nevis es. Man tajā laikā bija jārij vēstures putekļi un jāpārcilā dažādās trūdēšanas stadijās esoši koka krāmi. Ir jau arī starp šī gada absolventiem pāris paziņas, bet nu viņi jau mācījās nevis vienu vai divus, bet pat trīs kursus zemāk. Tikai dažas meičas tur ir diezgan labi pazīstamas, bet nu ne tik labi, lai es viņu dēļ prasītos no darba un kultos cauri pusrīgai! |
| Maijs 5., 2012 | |
| 21:55 [Link] |
Deklarācija un alus. Kārtējo reizi divas ļoti garas, bet piepildītas dienas. Viss sākās jau 4.maijā, kad valsts svētki tika atzīmēti kopā ar dažiem krieviem, kas iekšēji ir lielāki latvieši nekā liela daļa t.s. ''īsto'' latviešu. Paspēju būt arī ''Pērkona'' koncertā Esplanadē. Koncertam nebija ne vainas, bet viens cilvēks garīgo drusku sabojāja. Savukārt šodien Pekas pilskalnā pie Valmieras drusku izvicināju zobenu un mācīju mest mērķī cirvi. Tāpat arī pārliecinājos, ka ar pavirši pazīstamu cilvēku uzreiz atrodas kopīgas sarunu tēmas tikko noskaidrojas, ka viņš ir savulaik dienējis obligātajā dienestā. Tam es cauri neesmu gājis, bet mana militārā pieredze ir bijusi pietiekoši ilga un dažāda, lai varētu līdz ar viņu gremdēties nostaļģiskās atmiņās: ''Kā mūs toreiz dzenāja''. Un jā, gan vakar, gan šodien diezgan daudz tika dzerts alus. Mūzika: Summoning- Menegroth |
| Maijs 2., 2012 | |
| 23:45 [Link] |
Es joprojām atceros tavu durvju kodu... Šodien pa ceļam uz darbu satiku savu pirmo, lielo, vienīgo utt. mīlestību no trakajiem skolas gadiem. Šī laikam bija visilgākā un vissaturīgākā saruna kāda mums bijusi pēdējos ~7 gados kopš mūsu ceļi, dažādu apstākļu dēļ, sāka krustoties aizvien retāk. Varbūt tāpēc, ka šoreiz viņa pati pienāca klāt un sāka runāties, nevis nejaušas apstākļu sakritības dēļ atradāmies blakus. Tikpat smuka kā toreiz, bet tomēr vairs nav tas. Lielā mērā tas jau ir pavisam cits cilvēks. Es jau arī esmu krietni izmainījies kopš tiem laikiem. Nekāda žilbinošā karjera viņai nav sanākusi, augstskola tā arī vēl nav pabeigta un beigās es ar savu līdzšinējo dzīvi sajutos gandrīz vai lepns. Bija patīkami tā paklačoties, atcerēties kopīgos jaunības pagalma draugus, bet laikam tomēr laika distance vēl nav tik liela, lai mēs spētu ar vēsu prātu atgriezties pie tiem jautājumiem kuri toreiz palika neatbildēti. Cits jautājums ir vai vispār tas ir vajadzīgs? Mūzika: Turisas- Battle Metal |
| Aprīlis 28., 2012 | |
| 18:40 [Link] | Sava vēsturiskā hobija sakarā šonedēļ divreiz nācās apmeklēt vienu rokdarbnieci, kas prot strādāt senajā adatas pinuma tehnikā. Pats interesantākais visā stāstā ir tas, ka viņai ir 14 gadi! Divreiz viesojoties viņas dzīvoklī, kur pārējās iemītnieces arī ir tādas pašas mazgadīgas skuķenes, nācās īpāši piedomāt pie maksimāli lietišķām un īsām sarunām, lai tik kāds kaut ko nepadomātu nepareizi. Tiešām jutos drusku neomulīgi, galīgi ne savā ādā. Kā tā mūsdienu sabiedrība ar savām normām mūs ir samaitājusi. Vēl ne tik sen 14 gadi bija jau gandrīz precību vecums... Un vispār, neviļšus iedomājos, ko īsti manas klasesbiedrenes darīja 8.klasē? Es zinu. Tualetēs mainījās ar drēbēm un pa kaktiem bučojās ar vidusskolas džekiem... Mūzika: Senmuth-Astral conception of soul's path |
| Aprīlis 21., 2012 | |
| 19:31 [Link] |
Šurp grābekli, es būšu talcinieks... Jau otro gadu nācās talkot darbā un ganīt veselu bariņu Latvijas Balzāma darbinieku. Pamatā jau darbinieču, jo tie pāris džeki lielākoties vazājās apkārt, fočēja viskautko un zirgojās. Bet nu tā kā manā vadībā nav nekāda atpūta tad daudz izdarījām, savācām mēslus ~1,5 km. garā ezera piekrastes joslā. Beigās mani dāmas pacienāja ar šampanieti un nosauca par vislabāko darbu vadītāju. Ļoti patīkama tāda uzslava. Kā vienmēr viss balstās uz personīgā piemēra un uz tā, ka visu laiku biju kopā ar saviem talciniekiem, nevis pametu viņus jau pēc pusstundas. Starp citu tās Balzāma dāmas arī baigās. Dažas tur bija tādas mana vecuma meičas, kas vairāk grib koķetēt nekā strādāt, no sērijas ''Nu nāciet parādiet mums kā tur tās lapas jāgrābj''. |
| Aprīlis 3., 2012 | |
| 21:40 [Link] | Šodien autobusā viena kundzīte diezgan skaļi sarunājās pa mobilo telefonu. Jau tas vien mani diezgan kaitina. Bet šoreiz viņa ar kādu trubas otrā galā itin jautri pārsprieda ginekologa apmeklējumu... Tā vien gribējās uzsaukt:'' Kundzīt, mani it ne mazākajā mērā neinteresē kādā stāvoklī ir jūsu olnīcas''! Mūzika: Senmuth- Astariora |