[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Maijs 2., 2012 | |
|---|---|
| 23:45 [Link] |     Šodien pa ceļam uz darbu satiku savu pirmo, lielo, vienīgo utt. mīlestību no trakajiem skolas gadiem. Šī laikam bija visilgākā un vissaturīgākā saruna kāda mums bijusi pēdējos ~7 gados kopš mūsu ceļi, dažādu apstākļu dēļ, sāka krustoties aizvien retāk. Varbūt tāpēc, ka šoreiz viņa pati pienāca klāt un sāka runāties, nevis nejaušas apstākļu sakritības dēļ atradāmies blakus. Tikpat smuka kā toreiz, bet tomēr vairs nav tas. Lielā mērā tas jau ir pavisam cits cilvēks. Es jau arī esmu krietni izmainījies kopš tiem laikiem. Nekāda žilbinošā karjera viņai nav sanākusi, augstskola tā arī vēl nav pabeigta un beigās es ar savu līdzšinējo dzīvi sajutos gandrīz vai lepns. Bija patīkami tā paklačoties, atcerēties kopīgos jaunības pagalma draugus, bet laikam tomēr laika distance vēl nav tik liela, lai mēs spētu ar vēsu prātu atgriezties pie tiem jautājumiem kuri toreiz palika neatbildēti. Cits jautājums ir vai vispār tas ir vajadzīgs? Mūzika: Turisas- Battle Metal |