[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 20 entries, after skipping 20 most recent ones in the "Bezjēgas orākuls" journal:[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]
| Aprīlis 11., 2019 | |
|---|---|
| 16:38 [Link] | Starp citu, pirmdien biju uz Kairiša ''Baltiešu Gredzenu''. Baigais simbolisms un aktīvi pašam jādomā līdzi, bet man patika. Tēma smaga un, kā jau viss Latvijas vēsturē, pretrunīga bez gala. Kārtīgai izrādes un visas tēmas uztverei nepieciešamas arī vismaz minimālas Latvijas vēstures priekšzināšanas. Globāli par šo tēmu runājot, ir bezgala skumji, ka 20. gs. laikā Latvija zaudēja divas savas vēsturiskās minoritātes. Vācbaltieši un ebreji bija dzīvojuši mums līdzās daudzus gadsimtus, abpusēji mijiedarbojoties gan kultūrā, gan tradīcijā. Abas izgaisa nepilnu trīs gadu laikā. Var apbrīnot vācbaltiešu kopienas lielo saliedētību un disciplīnu paklausot Hitlera aicinājumam labi zinot, ka ne tuvu visi bija viņa fani. Būs jāpiekrīt tiem, kas uzskata, ka lielu lomu spēlēja bailes un 1919. gada skarbā pieredze. Paliekot Latvijā, visticamāk viņus pēc kara sagaidītu Austrumprūsijas vāciešu liktenis un daudz brutālāka izceļošana. Tags: ko es redzēju |
| Marts 29., 2019 | |
| 17:40 [Link] | Mani jaunības elki joprojām nav ierūsējuši. https://www.youtube.com/watch?v=NeQ Ja līdz šim viņi bija izpelnījušies nepatiku no viena otra estēta, no vienas otras minoritātes, tad tagad sašutuma vētru ceļ teju visa R-Eiropa. Vienā kvalitatīvā klipā saliktas visas eiropiešu tabu tēmas kuras katrs interpretē savādāk. Tomēr, ja zin valodu un saprot tekstu, tad ir skaidrs, ka grupa projicē vidusmēra vācieša fobijas, bailes un aizspriedumus pašiem pret savu valsti un tās vēsturi. Tiem, tāpat kā Lindemanam, nav skaidrs ko īsti darīt ar savu vēsturi - mīlēt vai ienīst? Klips ir arī pilns ar daudzām atsaucēm uz grupas iepriekšējiem klipiem un dziesmām un ir ļoti retrospektīvs. Gandrīz vai vedina domāt, ka tas arī varētu būt pēdējais. Mūzika: Rammstein |
| Marts 20., 2019 | |
| 16:49 [Link] | Arī tā var interpretēt Black Sabbath slavenāko gabalu: https://www.youtube.com/watch?v=Zz-wR5t Tags: ko es redzēju |
| Marts 15., 2019 | |
| 14:08 [Link] | Vakar notika neticamais. Meita aizmiga jau 21.00 dāvājot praktiski brīvu un mierīgu vakaru. Pēc sievas ierosinājuma to izmantojām noskatoties pavisam svaigo pašmāju kino ''7 miljardi gadu pirms pasaules gala''. Kopumā diezgan labs, viegli romantisks un smeldzīgs gabals par mākslas restauratoru, kas mācoties Francijā iepazīstas ar simpātisku frizieri, kas arī izrādās no Latvijas. Stāsts par to, ka vēlme pēc brīvības un pasaules plašuma izrādās pārāka par abpusēju patikšanu un potenciāli ''normālu'' dzīvi. Kā jau var saprast, nav nekāds ''Happy end''. Līdz ar to, diez vai kādreiz kļūs ļoti populāra. Lielākās vērtības tomēr ir filmas skaņu celiņš, kas sastāv no ''Baložu Pilni Pagalmi'' dziesmām un tas, ka diezgan lielā mērā, spēju sevi asociēt ar filmas galveno varoni. Informācija par filmu: https://www.imdb.com/title/tt917326 Tags: ko es redzēju |
| Janvāris 7., 2019 | |
| 09:47 [Link] | Jaungada brīvdienās noskatījos diezgan svaigo Mela Gibsona kara drāmu ''Hacksaw Ridge''. Otrā pasaules kara batālijas Klusā okeāna teātrī starp ASV un Japānu ir diezgan bieži apspēlētas kino. Šī izceļas uz pārējo fona divu iemeslu dēļ. Pirmkārt tā ir ļoti reālistiska. Faktiski kā jau lielākā daļa Gibsona filmu. Aptuveni filmas pusē, ar galvenā varoņa nokļūšanu frontē, sākas ''gaļasmašīna'', kas turpinās teju līdz pašām filmas beigām. Diez vai kino vispār ir iespējams vēl reālistiskāks kara attainojums un klātbūtnes sajūta. Nekādas kara romantikas vai uzspēlēta heroisma, tikai nemitīga apšaude, asinis un norauti locekļi. Otrkārt filma balstīta uz patiesa un diezgan fascinējoša stāsta. Par pārliecinātu kristieti, faktiski pat sektantu, 7. dienas adventistu kuram pārliecība neatļauj ņemt rokā ieroci. Tomēr viņš brīvprātīgi piesakās armijā, jo tikpat spēcīga ir viņa vēlme palīdzēt valstij kā kara mediķim. Visas sākotnējās problēmas, kara biedru un komandieru neizpratni, naidu un pat fizisku iespaidošanu viņš pārcieš ar ticības spēku. Tomēr viņam izdodas palikt armijā neizejot ieroču apmācību un nokļūt frontē. Tur viņš sevi pierāda kā ārkārtīgi pašaizliedzīgu un drosmīgu kareivi, kas vienā no Okinavas kaujas karstākajiem iecirkņiem, iznes no frontes elles 75 ievainotus biedrus un pārvēršas no savas vienības dīvainīša par apbrīnas objektu un pat talismanu. Filma un pats stāsts par Desmondu Dosu ir piemērs grūti aptveramai pašaizliedzībai un drosmei, kam visa pamatā ir ticība. Pateicoties tai, Doss kļuva par pirmo pārliecināto pacifistu ASV vēsturē kurš apbalvots ar augstāko militāro apbalvoju ''Goda medaļu''. Info par filmu un treileris: https://www.imdb.com/title/tt2119532/?r Info par Desmondu Dosu: https://en.wikipedia.org/wiki/Desmond_D Tags: ko es redzēju |
| Novembris 5., 2018 | |
| 10:44 [Link] | Sieva vārda dienā uzdāvināja biļetes uz pasaules mūzikas festivāla ''Porta'' koncertu Cēsīs. Ļoti labs koncerts divās daļās. Vispirms uzstājās basku mūziķi no Francijas ''Kalakan'', kas bija diezgan melodisks trio, bet izmantoja arī bungas un savu nacionālo sitamo instrumentu, kas cēlies no ābolu preses. Sākumā šķita diezgan miegaini, bet uz beigām palika labāk. Diezgan jūtamas bija gan ķeltiskās, gan garīgās mūzikas ietekmes. Vakara nagla gan bija nākamais ansamblis no Ukrainas ''Dakha Brakha'' par kura atklāšanu pirms kāda laika man jāsaka paldies sievai. Fantastiska enerģija un spēks pusotras stundas garumā. Viņu mūzika sakņojas Ukrainas un dzimto Karpatu tautas melodijās, bet tiek bez aizspriedumiem miksēta ar ietekmēm no visas pasaules. Daži gabali tiek izpildīti pat hiphopa manierē, kas reizēm ir ļāvis viņus nosaukt par ''Karpatu repu''. Arī instrumenti ir visdažādākie - dažāda kalibra bungas, akardeons, čells, sintezators un ļoti plaša diapazona balsis. Kopumā koncerts nocēla Vidzemes koncertzāles jumtu. Pēdējie četri ļoti enerģiskie gabali, kas sekoja viens otram bez pauzēm bija trekns punkts pasākumam, kas lika daļai rātni sēdošo klausītāju mesties dejās un beigās nopelnīja grupai ilgstošas stāvovācijas no pilnībā izpārdotās koncertzāles. Lai gūtu priekšstatu, kas tas aptuveni ir: https://www.youtube.com/watch?v=aFJ717a Tags: ko es redzēju |
| Oktobris 10., 2018 | |
| 09:36 [Link] | Pirms dažām dienām noskatījos kārtējo Latvijas simtgades filmu ''Homo Novus'', lai gan tāda paša nosaukuma grāmatu pabeidzu lasīt tikai vakar. Apmēram pusi filmas bija tāda ''WTF'' sajūta, bet kad pieradu pie apzināta radītās 30. gadu kinovalodas un aktierspēles, tad palika labāk. Daudzi jau to ir teikuši un arī es pievienojos tam, ka filma ir vizuāli skaista. Galvenokārt apģērbu un vides dēļ. Tomēr sižets ir diezgan saraustīts un reizēm grūti uztverams. Nezinu kā to uztvēra cilvēki, kas romānu nav lasījuši, bet pat man brīžiem bija grūti izsekot darbībai. No Eglīša romāna ir paņemtas atsevišķas būtiskākās epizodes, bet daudzas svarīgas detaļas, kas palīdzētu labāk izprast kontekstu un varoņu attiecības vispār nav minētas. Rezultāta daudzas epizodes rada vairāk jautājumu nekā atbilžu par varoņu rīcības motīviem. Neiztika protams bez dažu jaunu varoņu ieviešanas vai tik radikālās esošo pārveidošanas, ka tas faktiski ir uzskatāms par to pašu. Bet nu bez tā jau neiztiek praktiski neviena literāra darba ekranizācija. Arī filmas nobeigums ir ievērojami ''pasaldināts'', bet arī to var saprast. Kopumā jau publika smējās un aplaudēja, tātad laikam filma patika. Man gan radās iespaids, ka filmas veidotāji vairāk gribēja parādīt 30. gadu Latvijas ''zelta laikmeta'' mākslinieku dzīvesveidu, bohēmu un sadzīvi nekā ekranizēt Anšlava Eglīša romānu. Tomēr tas, ka filma apzināti veidota pēc 30. gadu holivudas komēdiju standartiem, ar precīziem tā laika rekvizītiem un arī aktierspēli padara to par diezgan unikālu Latvijas kino gabalu. Rezumējot visu vienā teikumā: forma un izpildījums izcils, saturs - nu tā... Ja nu kādam vajag paskatīties treileri: https://www.youtube.com/watch?v=f8w_V8k Tags: ko es redzēju |
| Jūlijs 17., 2018 | |
| 16:40 [Link] | Atvaļinājums beidzies tieši tad, kad karstuma vilnis sasniedzis Latviju. Bet bija labi arī tāpat. Trakā dziesmu svētku nedēļa pagājusi svētku dalībnieka atbalsta personas lomā un nogurums tāds pats kā pašam piedaloties. Par spīti dažādām pēdējā brīža tehniskajām ķibelēm sanāca paceļot arī pa Somiju. Skaista zeme, ar diezgan mežonīgu dabu un klintīm. Domāšanas un sakārtotības ziņā pilnīga Eiropa, bet ne tik radikāls variants kā Zviedrija. Patika, ka somi prot laiski atpūsties un baudīt dzīvi ne sliktāk kā d-eiropieši, bet dara to ļoti pārdomāti un neuzbāzīgi. Īsās ziemeļu vasaras priekšrocība ir tā, ka tās pavadīšana tiek rūpīgi plānota un izbaudīta. Protams, cenas liek noelsties, bet tam bijām gatavojušies. Līdzi bija paņemts gan ēdamais, gan arī šmiga un pašā Somijā izņemot nakšņošanu maksāt vajadzēja par saldējumiem (diezgan daudziem) un vienreiz degvielas uzpildi. Nu labi, dažus somu aliņus arī vajadzēja pagaršot par spīti cenai. Jāsaka gan, ka pilno ceļojuma grāmatvedību vēl neesam sarēķinājuši. Tags: ko es redzēju |
| Jūnijs 14., 2018 | |
| 11:00 [Link] | Vakar redzēju jaunāko pašmāju vēsturisko gabalu ''Baltu ciltis''. Vispār jau labi. Filmas formāts faktiski ir vienīgais iespējamais, lai noturētu interesi un nepārvērstos par aizmidzinošu stāstāmgabalu ar daudzām runājošajām galvām un dabasskatiem. Ar visu to vēsturi īpaši nepārzinošam cilvēkam tas ir ļoti koncentrēts un blīvs informācijas apjoms, ko varētu būt grūti pilnībā sagremot. Daudz labas datorgrafikas, bet animācijas gan šķita drusku pārāk bērnišķīgas un neiederīgas kopējā filmas tēlā. Faktoloģiski jau nav kur īpaši piekasīties, scenārijs ir ticams un teorētiski tāds ceļojums bija iespējams. Tomēr drusku mulsināja tā daudzsievības īpašā izcelšana, kas ir tāda ļoti slidena lieta. Lasot avotus nekādas norādes tā kā neesmu pamanījis izņemot dažus netiešus mājienus. Kristiešu autori jau nebūtu vilcinājušies šo faktu izmantot savā labā. Kopumā jāpiekrīt vienam no filmas ekspertiem Prof. J. Urtānam, ka arī mana iztēlotā un izsapņotā tā laikmeta pasaule ir diezgan tuva filmā redzamajai. Tags: ko es redzēju |
| Jūnijs 4., 2018 | |
| 11:42 [Link] | Pārliecinātiem vegāniem šo ierakstu nelasīt! Brīvdienās pirmo reizi sanāca piedalīties īstās cūku bērēs un nevis kaut kur dziļi laukos, bet tepat pierīgā. Pirms tam biju lasījis etnogrāfiskus aprakstus un redzējis līdzīga pasākuma fotofiksāciju no A-Z, bet nu esot klāt jau viss izskatās savādāk. Nebija gan sevišķi etnogrāfiski, drīzāk tādā kolhoza stilā, veco kolhoznieku vadībā. Man kā iesācējām gan ļāva piedalīties tikai pie svilināšanās un galaprodukta pārvietošanas uz pagrabu. Vispār jau interesanta pieredze, lai gan nekā skaista jau tur protams nav. Paši veči gan arī to kādu laiciņu nebija darījuši un tāpēc viss negāja tik gludi kā plānots, bet procesu pavadošās sarunas gan bija ļoti etnogrāfiskas, sākot ar to kur un kā labāk jādur, lai viss beigtos ātri un beidzot ar dažādu piedzīvojumu atminēšanos, kur nez kāpēc dominē cūkas, kas procesa vidū pamostas un skrien prom. Neiztrūka arī slavenais procesa noslēgums ar degvīna dzeršanu. Kopumā kā jau es minēju, nekas patīkams, bet no kultūrvēstures un antropoloģijas viedokļa ļoti vērtīga pieredze. Kaut gan otreiz piedalītos sevišķi nekāroju. Ir gan aizdomas, ka nāksies. P.S. 1. pasaules kara laika krievu šautenes durklis arī pēc 100 gadiem veiksmīgi pilda savu baiso uzdevumu. Tags: eksistenciālisms, ko es redzēju |
| Jūnijs 1., 2018 | |
| 13:59 [Link] | Viens no labumiem, ka sieva pieder pie pašpasludinātās ''folkloras elites'' ir iespēja tikt uz ''Tautumeitu'' pirmā albuma prezentāciju ''Dailē'' ar ielūgumu. Vispār bija labi, lai gan par daudz runu un apsveikumu, un par maz mūzikas. Diezgan ņiprs postfolks, turklāt ar uzsvaru uz ''post''. Dažām dziesmām, lai gan ir autentiskie folkloras teksti, tomēr to interpretācija ir pilnīgi savādāka. Konkrēti dziesma ''Pāde'', kas ir jauka bērna krustabu dziesma, bet videoklipā un arī diska bukletiņa tekstuālajā aprakstā tā ir pagriezta pavisam citā rakursā. Nevar teikt, ka tas rakurss ir pilnīgi nepareizs, bet tā ir pilnīgi savādāka šķautne un būtībā dziesmai tiek piešķirta pavisam cita jēga. Redz kur: https://www.youtube.com/watch?v=8-su8wO Lai nu kā, noteikti ir vērts pasekot ko vēl viņas radīs, jo muzikāli jau pavisam forši. Tags: ko es redzēju |
| Maijs 18., 2018 | |
| 09:44 [Link] | Latvijas 100 gades filmu programma ir viens no labākajiem simtgades projektiem. Top ļoti kvalitatīvs kino, kas varētu iedod jaunu grūdienu visai Latvijas filmu industrijai. Tas ir arī labs iemesls aiziet uz kino pašiem. Piemēram, nesen bijām uz ''Billi''. Filma laba. Manuprāt viens no labākajiem attiecīgā laikaposma attēlojumiem Latviešu kino. Ekranizētās atmiņu epizodes ir rūpīgi atlasītas, lai veidotu visaptverošāku priekšstatu par strādnieku un viņu bērnu dzīvi Grīziņkalnā 30.gadu nogalē. Belševicas triloģija vispār ir ļoti pateicīga ekranizēšanai, jo tā ir pārpilna dažādu sīku sadzīvisku detaļu tajā pašā laikā nezaudējot kopainu un atmosfēru. Varbūt kādreiz kāds pieķersies arī pārējām divām daļām. Aizdomājos arī par sava vectēva stāstiem par dzīvi turpat netālu, Hospitāļu un Zirņu ielas stūrī, uzreiz pēc atgriešanās no Krievijas 20.gadu pašā sākumā. Strādnieku dzīves apstākļi bija diezgan līdzīgi visu Latvijas neatkarības laiku, bet uzreiz pēc kara tie bija īpaši grūti, jo trūka praktiski visa. Vectēva ģimenē dzīve sāka uzlaboties tikai 30. gadu vidū, kad vecvectēvs sāka strādāt ''Vairogā'' par brigadieri, vectēvs atļāvās uzsākt studijas un ģimene pat dažas vasaras varēja atļauties īrēt vasarnīcu Asaros. Tad protams nāca nākamais karš un viss sākās no jauna... Tags: eksistenciālisms, ko es redzēju |
| Maijs 2., 2018 | |
| 11:13 [Link] | Vecpuišu ballītes piedzīvojumus joprojām, pat pēc četrām dienām drusku jūt kāju muskuļos, it sevišķi pietupjoties vai kāpjot pa kāpnēm. Bija labs pasākums, kur dienas lielāka daļa tika pavadīta fiziskās aktivitātēs svaigā gaisā nevis brutāli nokosta. Arī ģimenes izbraukumā Lietuvā izdevās noķert kārtīgu vasaru, kura cerams drīz būs arī šeit. Pirmās brīvdienas izdevušās. Tags: Dzīvo ātri, ko es redzēju |
| Februāris 15., 2018 | |
| 08:58 [Link] | Ar sievu uz maiņām aizgājām uz jauno grāvēju ''Kriminālās ekselences fonds''. Citējot kādu filmas varoni:'' pilnīgs pizdjets'' šī vārda vislabākajā nozīmē. Latviešu kino ļoti netipisks gabals kur veidotājiem bijusi pilnīgi cita pieeja un fiška kā jātaisa kino. Stilistiski filma ieturētā tādā 80/90 gadu sajaukumā un filmēšana notikusi galvenokārt pārdaugavā, bet drusku arī centrā un sarkandaugavā. Ņemot vērā, ka filmā nav piedalījies teju neviens profesionāls aktieris, jāsecina ka Latvijas teātri un arī kino līdz šim ir palaiduši garām dažu labu izcilu talantu. Tā kā vairākas lomas tika brīvi tirgotas katram interesentam, tad arī sanāca filmā ieraudzīt vairākas pazīstamas sejas. Īpaši pārsteigts biju nelielā bet diezgan svarīgā otrā plānā lomiņā ieraudzīt savu kolēģi, diezgan zināmu arheologu. Tomēr īpaši vēlos uzteikt pašreizējā Rīgas domes deputāta atveidoto tēlu, tik kolorīts blēdis, drusku tādā ''Krietnā kareivja Šveika'' stilā, vēl nebija redzēts. Katrā ziņā Tarantīno līmenis vēl nav aizsniegts, bet ja šī komanda turpinās strādāt tad šī līmeņa sasniegšana ir tikai laika jautājums. Ja nu kāds vēl nesaprot par ko ir runa: https://www.youtube.com/watch?v=SXQnboa Tags: ko es redzēju |
| Janvāris 25., 2018 | |
| 13:28 [Link] | Vakar sanāca panīkt dažas stundas aizputinātajā Jelgavā un kā jau kārtīgs vēsturnieks izmantoju laiku lietderīgi aizejot uz Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju. Pamatekspozīcija ne ar ko īpašu nepārsteidza, viss diezgan klasiski. Stikla vitrīniņas, visādas lietas aiz tām, diezgan gari apraksti, daži manekeni utt. Vienīgi zāļu uzraudzes neredzēti kaitinošas, staigā pakaļ kā pielīmētas, skatās uz rokām ka tik neuzliec uz vitrīnas un demonstratīvi izslēdz gaismu zālē tikko tu esi no viņas izgājis. Daudz interesantāk bija otrajā stāvā, kur daļu no pamatekspozīcijas veidoja Ģederta Eliasa gleznu ekspozīcija. Viņa daiļradi īpaši nepārzinu tāpēc bija interesanti, biju pārsteigts, ka viņa agrīnās 20. gs. sākumā tapušās gleznas ir diezgan tipisks franču postimpresionisms vai pat fovisms. 20. - 30.gados gan jau ir ierastais Purvīša stila etnogrāfisku detaļu bagātais lauku dzīves atveidojums. Turpat blakus izstāžu zālē bija diezgan interesanta 19. - 20. gs. Igaunijas vācbaltiešu gleznu, zīmējumu un miniatūru izstāde. Daudzas tur pārstāvēto gleznotāju dzimtas (piem. Manteifeļi, Rozeni) bija arī Latvijā, daži pat dzimuši Rīgā. Bet tomēr drusku jocīgi, ka vienā teritorijā dzimušu un augušu, daļēji vienās skolās un pie vieniem un tiem pašiem pasniedzējiem skolojušos mākslinieku gleznas (latviešu un vācbaltiešu) var būt tik atšķirīgas savas noskaņas un tēlu ziņā. Šeit redzamās gleznas uzreiz radīja asociāciju ar klasisko flāmu glezniecību vai vācu 19. gs. vidus žanra gleznas. Kaut kā tā viņu māksla tāda kosmopolītiskāka, bez īpašas piesaistes dzimtajam reģionam. Tags: ko es redzēju |
| Decembris 21., 2017 | |
| 09:01 [Link] | Vajag nodzīvot nedaudz vairāk kā 30 gadus, lai pirmo reizi aizietu uz Leļļu teātri. Tos aktierus es neapskaužu. Spēlēt izrādi konstanta, trokšņaina fona pavadījumā nav viegli.
Tags: Tētuka nedienas, ko es redzēju |
| Novembris 28., 2017 | |
| 09:51 [Link] | Vakar bija retā reize, kad ar sievu kopā varējām aiziet uz teātri. Bijām uz ''Dziļo skumjo jūru'' Nacionālā teātra jaunajā zālē. Mērena čerņa par dzīvi un destruktīvām attiecībām. Sievai patika, bet man drīzāk nepatika. Izrādē noteikti nebija slikta un aktierspēlē pat ļoti laba, bet pati luga un stāsts, manuprāt, bija diezgan viduvēja. Šis bija tas gadījums, kad ar labu aktierspēli tomēr nevar viduvēju lugu padarīt par izcilu.
Tags: ko es redzēju, pilsētas dzīve |
| Novembris 16., 2017 | |
| 08:52 [Link] | Brīvdienās izmantoju iespēju un noskatījos šī brīža aktuālāko latviešu filmu ''Melānijas hronika''. Nu tā, kopumā filma laba, priekš Latvijas mērogiem un iespējam pat ļoti laba. Filmas mierīgi plūstošais temps ar gariem kadriem kuros nav nekā cita kā purva vai taigas ainava drusku rada asociācijas ar Tarkovski. Dažos brīžos gan ticamības moments zuda, visspilgtāk epizodē kur galvenās varones dēls pēc Sibīrijā nodzīvota gada joprojām pa mežu dauzās perfekti tīros un ļoti modīgos šortos. Saprotu arī kāpēc Kairišs galveno lomu uzticēja šveiciešu aktrisei un principā viņa ar to tika galā ļoti labi. Arī akcents īpaši netraucēja. Tomēr bijām gaidījuši, ka emocionāli filma būs spēcīgāka. Nav arī nekādas īpašas pēcgaršas. Man personīgi liekas, ka par šo tēmu vislabākā un spēcīgāka filma ir izdevušies leišiem. 2013. gada ''Ekskursante''. :https://www.youtube.com/watch?v=UP7HPm Tags: eksistenciālisms, ko es redzēju |
| Oktobris 5., 2017 | |
| 12:05 [Link] | Labā sieva uzdāvināja biļeti uz teātri un vakar biju uz ''Svina garšu'' Nacionālajā teātri, jo atšķirībā no viņas esmu lasījis to grāmatu. Man patika, pat ļoti. Lai arī sižets pamatīgi saīsināts tāpat izrāde ilga 3h, bet laiku galīgi nejuta, sevišķi otro cēlienu. Izrāde bija drusku vieglāka nekā grāmata, pirmais cēliens pat itin jestrs un bezrūpīgs. Toties fināls manuprāt, dažādu vizuālo un skaņas efektu dēļ, bija pat spēcīgāks nekā grāmatā. Ja runājam par grāmatu, tad viņa bija vienā no galvenajām lomām, jo praktiski visu laiku atradās uz skatuves, tika turēta rokās, regulāri citēta un arī vizuāli demonstrēta uz ekrāna. Tags: ko es redzēju |
| Augusts 16., 2017 | |
| 10:10 [Link] | Pirms dažām dienām Rīgā redzēju dzīvu skinhedu. Tas ir interesanti, jo bija radies priekšstats, ka pēdējo gadu laikā šī subkultūra Latvijā ir izmirusi.
Tags: ko es redzēju, pilsētas dzīve |