[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Time	Text
13:05 windrider [Link]	Vakar biju uz "Dejas Lūnasa svētkos'' ģenerālmēģinājumu Nacionālajā teātrī. Jāsaka, ka reti drūms gabals. Aktieri, protams, līmenī. It sevišķī Jaunajā zalē, kur viņi ir tikai pusotru metru no tevis, tiešām var redzēt, ka tur emocijas ir īstas. To spriedzi var just visakpkārt. Vispār sižets bija interesanta variācija par cilvēku raksturiem un uzvedību pagānisma un kristietības uzskatu sadursmes apstākļos 30. gadu Īrijā. Dažādu apstākļu dēļ ierastā dzīve apgriežas ar kājām gaisā, varētu pat teikt pilnībā izjūk. Bet nu izrādes pēcgarša ir tik nomācoša, ka cilvēkus ar vājākiem nerviem sagruza uz visu atlikušo vakaru. Kaut gan varbūt, ka visādiem ikdienas interneta čīkstētājiem (no sērijas: http://vissirslikti.lv/) un garīgajiem mazohistiem varētu patikt. Visu izrādes laiku, notikumu ritējums it kā dod cerības, ka vismaz kādam beigas būs daudzmaz laimīgas, ka vismaz kāds no tēliem spēs izrauties no sabrukušās ikdienas un tikt prom saulītē. Bet nē...Pat tiem, kas šķietami izraujas, beigas ir fatālas un skumjas. Anotācijā bija rakstīts, ka tā izrāde par stiprām sievietēm. Nu jā, ja stipru sievieti raksturo mūžīga vientulība un bezcerīga sišanās cauri dzīvei uz neko labāku nesološu rītdienu, tad jā, tā ir par stiprām sievetēm.
Reply:
	No: Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Temats: Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski: Ziņa: Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..