[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Oktobris 24., 2013 | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 12:20 [Link] |     Šķiet, ka tā bija pirmā Hermaņa izrāde kuru redzēju dzīvajā. Galvenajās lomās Daudziņš un Āboliņš, bet Daudziņš, kā Oblomova (Āboliņa) uzticamais kalpotājs ar savu spēli principā bija krietni pārāks par visiem pārējiem. Izrāde bija krietni gara - četras stundas un pirmais cēliens bija vistīrākā komēdija kas auditoriju pilnībā atslēdza un, visu laiku liekot tai kratīties smieklos, iemidzināja modrību. Savukārt otrais cēliens nāca kā kuvaldas belziens pa pieri ar pamatīgu psiholoģisko drāmu un dzīves traģēdiju. Par nabaga, kompleksu mocītā, slinkā un gļēvā cilvēciņa bezjēdzīgo eksistenci, veltīgiem mēģinājumiem izrauties no tās un nenovēršamu grimšanu dziļāk bezdibenī. Ja grib nākt izsmieties tād pēc pirmā cēliena jāiet prom, savukārt, ja grib ar Hermaņa kuvaldu dabūt pa pieri, tad var palikt līdz beigām. Tags: eksistenciālisms, ko es redzēju | ||||||||||
| Comments | |||||||||||
Es iešu 29.11., noteikti palikšu līdz beigām, tur taču visa Oblomova "sāls" un jēga... :) | |||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}