Jau gadiem mēģinu šito ieskaidrot cilvēkiem, kuri fano par angļvalodas mācīšanu bērniem no pirmās klases.

(Reply to this) (Thread)

Bērni angļu valodu iemācās jau pirms skolas, lol.

(Reply to this) (Parent)

Svešvalodas iemācīšanās bērnībā man nu gan nešķiet īstais iemesls, kādēļ ir problēmas ar dzimto valodu. Drīzāk jau tas, ka bērni vienkārši nelasa. No kurienes lai rodas laba valodas izjūta, ja ikdienā lieto sarunvalodu, bet ar literāro saskaras tikai piespiedu kārtā skolā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Exactamente!

(Reply to this) (Parent)

Lai to pārbaudītu ir jāizņem no pamatskolu programmas svešvalodas. Līdz kādai desmitai klasei. Tad varēs salīdzināt rezultātus. Kamēr nav rezultātu, ir tikai spekulācijas un vairāk, vai mazāk ticami pieņēmumi.

(Reply to this) (Parent)

Svešvalodas ir jāzin. Jo vairāk, jo labāk. Tomēr, tas nedrīkst notikt uz dzimtās valodas rēķina!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neiebilstu par svešvalodu zināšanu.

Pirms kautko teikt svešvalodā ir jākļūst par cilvēku, kam ir ko +/- sakarīgi teikt savā valodā, kad nāks vajadzība lasīt literatūru svešvalodās(kas nevarētu būt ātrāk par vidusskolu), tad ar ir vērts mācīties kādu no šīm valodām, pāris gadus iepriekš. Nevis kā tagad, angļu valoda jau bērndārzniekiem, pamatskolā divas svešvalodas uz citu mācību rēķina. Rezultātu jau pats redzi, kas visdrīzākais ar ir ieraksta iemesls.

(Reply to this) (Parent)

Viena lieta ir vienkārši draņķīgas latviešu valodas prasmes, ko arvien vairāk varam redzēt medijos.

Bet citādi... Es īsti nesaprotu, kā citas Eiropas valstis ir tikušas un tiek galā ar angļu valolodas ietekmi. Jā, zviedru alodā arī nāk iekšā angļu valodas štelles. Bet, ka tas būtu baigais drauds - kaut kā neesmu dzirdējis...

(Reply to this) (Thread)

Par medijiem pilnīgi piekrītu. Bet tur varētu arī būt gluži viekāršs pārlasīšanas trūkums un rupja ziņu štancēšana.

Tikko pieleca, ka mums ne tikai krievu un angļu ietekme ir, bet arī vācu, kā piemēram "štelles" .

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ietekmes nāk un iet. Mēs savā laikā teicām mutere, fāters, šūle. Tagad tādus vārdus nedzirdu vispār.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā viņš i'

(Reply to this) (Parent)

Zviedru valodā runā daudz vairāk cilvēku nekā latviešu. Faktiski visas rietumeiropas valodas ir daudzu miljonu valodas un viņi var justies salīdzinoši droši. Latviski runā nepilni divi miljoni un ņemot vērā demogrāfiskās tendences, tas skaits visu laiku vēl samazinās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko nozīmē daudz vairāk? Zviedrijā ir 10 miljoni iedzīvotāju. Un šito sakaruar demogrāfiju es nekad neesmu sapratis. Valoda taču neiedzimst! Es taču nepiedzimu zviedriski runājošs, bet tagad esmu "native" līmenī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu lūk, zviedru ir piecas reizes vairāk kā latviešu. Valoda neiedzimst, bet nomirst gan. Jo mazāk cilvēku tajā runā, jo lielāks risks, ka vienā brīdī tā kļūs par mirušu valodu. Mums ir skaists piemērs ar lībiešiem. Daži desmiti valodu prot, bet dzimtā valoda tā īsti nav vairs nevienam.
Ja latviešu valodas runātāju skaits ar katru gadu samazinās, neredzu kā tie daži desmiti cittautiešu, kas katru gadu apgūst latviešu valodu varētu nodrošināt tai ilgtermiņa pastāvēšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk, jautājums - kāpēc tie ir tikai daži desmiti cittautiešu? Par to ir vērts padomāt.

(Reply to this) (Parent)

Daudz no tā ir arī vienkārša kultūru (valodu mijiedarbība). Piemēram, šeit pat Spānijā lielākā daļa cilvēku angliski neprot, bet šad tad lieto vienu vai otri vārdu no angļu valodas.

Un ja jau mums nāk ārā jaunieši ar sūdīgām latviešu valodas teikumu konstrukcijām, tad varbūt palielinām skolotājiem algas, un lai nāk un strādā jauni, stipri un pacietīgi?

(Reply to this) (Thread)

+++

(Reply to this) (Parent)

Daļēji skolotāju darba prestiža celšana uzlabotu situāciju. Tomēr, tas atkal visu valodas politiku uzveļ uz skolotāju un skolu pleciem, kam jālabo vecāku un visas sabiedrības kļūdas. Vaina nav tik daudz skolotāju darba prestižā cik kopējā latviešu valodas prestižā un tajā cik pašai sabiedrībai tā ir būtiska.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā vairāk būtu ķēdes reakcija, parādot, ka dzimtās valodes laba pārvaldīšana ir nozīmīga un svarīga, sākot ar skolotāju situācijas uzlabošanu, arī pārējam vajadzētu iet uz augšu. Vajadzētu arī vairāk uzmanības pievērst kultūrai (visa veida) latviešu valodā, nez, ieslēgt lielo propagandas mašīnu arī?

Tu te arī vienā komentā pareizi teici, latviski runā ap 2 miljoniem cilvēku, kas padara situāciju grūtāku. Bet mani draugi, piemēram, domā, ka tas ir lieliski, ka mana dzimtā valoda ir "secret code language". Sajutos kā Mata Hari.

(Reply to this) (Parent)

Ja pieņem, ka valodas konkurē par to lietotājiem, kas ir galīgs skaitlis, tad lai uzlabotu latviešu valodas stāvokli Latvijā ir jānovāc konkurece skolās, jo izklaidē tāpat dominē angļu valoda un to nevaram būtiski ietekmēt, skolas varam. Angļu(vācu, krievu, spāņu, ...)valodu varēs apgūt, kad pēc tās būs vajadzība.

(Reply to this) (Parent)

Skaļi domāju - vai Ikstena studentu gadījumā nevarētu būt tā, ka viņi rakstot referātus utml atstāsta angliski rakstītu grāmatu saturu? To neprasmīgi darot, cilvēki mēdz pārcelt angliskās konstrukcijas pa tiešo. Un tas vairāk liecina tieši par švakām angļu valodas zināšamām, neprasmi tulkot. Ja komplektā vēl nāk vājš latviešu valodas vārdu un frāžu krājums (jo nelasa grāmatas), tad es nemaz nebrīnītos par rezultātu.

(Reply to this) (Thread)

ir ir! Pati tā esmu darījusi! Un pārlasot vēlāk sametas kauns, jo kišmiš.

(Reply to this) (Parent)

Noteikti. Latviski joprojām daudzus terminus humanitārajās zinātnēs neviens pat netaisās tulkot, un tad brīnās, ka sanāk, kā sanāk.
Nu vai valodnieki pacenšas uztaisīt kaut ko tik debilu kā mirkļbirka vai glazūrkēksiņš un atkal brīnās, ka tā neviens negrib teikt. Dators, šķiet, ir vienīgais veiksmīgais latviskojums vēsturē.

(Reply to this) (Parent)

Ja problēma būtu tikai augstskolu studentu vidē...mana sieva ir latviešu valodas un literatūras skolotāja un viņa šo visu redz jau pamatskolniekos. Tie jau nu nav zinātniskas angļu literatūras lasītāji. Turklāt skolā, kas nav nekāda rajona videne, bet skola kur skolēniem parasti ir augstāks kultūras izglītības līmenis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ikstens gan runā konkrēti par saviem studentiem.

(Reply to this) (Parent)

Pokoļeņije sociaļņije seķi.
Btw, IQ līmenis krītas visā Rietumu pasaulē. Nespēja labi pārvaldīt valodas ir dabiskas sekas. Tie kucēni, kas neprot pa latviski, neprot arī pa angliski. Vienkārši neko neprot, jo ir pastulbi.

(Reply to this)