Viena lieta ir vienkārši draņķīgas latviešu valodas prasmes, ko arvien vairāk varam redzēt medijos.

Bet citādi... Es īsti nesaprotu, kā citas Eiropas valstis ir tikušas un tiek galā ar angļu valolodas ietekmi. Jā, zviedru alodā arī nāk iekšā angļu valodas štelles. Bet, ka tas būtu baigais drauds - kaut kā neesmu dzirdējis...

(Reply to this) (Thread)

Par medijiem pilnīgi piekrītu. Bet tur varētu arī būt gluži viekāršs pārlasīšanas trūkums un rupja ziņu štancēšana.

Tikko pieleca, ka mums ne tikai krievu un angļu ietekme ir, bet arī vācu, kā piemēram "štelles" .

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ietekmes nāk un iet. Mēs savā laikā teicām mutere, fāters, šūle. Tagad tādus vārdus nedzirdu vispār.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā viņš i'

(Reply to this) (Parent)

Zviedru valodā runā daudz vairāk cilvēku nekā latviešu. Faktiski visas rietumeiropas valodas ir daudzu miljonu valodas un viņi var justies salīdzinoši droši. Latviski runā nepilni divi miljoni un ņemot vērā demogrāfiskās tendences, tas skaits visu laiku vēl samazinās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko nozīmē daudz vairāk? Zviedrijā ir 10 miljoni iedzīvotāju. Un šito sakaruar demogrāfiju es nekad neesmu sapratis. Valoda taču neiedzimst! Es taču nepiedzimu zviedriski runājošs, bet tagad esmu "native" līmenī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu lūk, zviedru ir piecas reizes vairāk kā latviešu. Valoda neiedzimst, bet nomirst gan. Jo mazāk cilvēku tajā runā, jo lielāks risks, ka vienā brīdī tā kļūs par mirušu valodu. Mums ir skaists piemērs ar lībiešiem. Daži desmiti valodu prot, bet dzimtā valoda tā īsti nav vairs nevienam.
Ja latviešu valodas runātāju skaits ar katru gadu samazinās, neredzu kā tie daži desmiti cittautiešu, kas katru gadu apgūst latviešu valodu varētu nodrošināt tai ilgtermiņa pastāvēšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk, jautājums - kāpēc tie ir tikai daži desmiti cittautiešu? Par to ir vērts padomāt.

(Reply to this) (Parent)