kihelkonna

paldies!
saki, lūdzu, kā šajā ierakstās plānotais vēja parks Kaigu purvā, kas gadā plāno saražot 300 000? https://kripto.media/veja-elektrostaciju-parka-laflora-buvniecibas-sabiedriska-apspriesana/

kihelkonna

300 000 MWh

watt

Vēja parks dos 300 000 MWh gadā, bet Latvija to noēdīs mēnesī.

kihelkonna

ahā. tad jau 10 tādi parki droši vien tiks drīzumā uzbūvēti.

covid_19

un ko darīs latvija ar tiem 10 parkiem, kad veselu gadu vējš būs vai nu par lēnu vai par jestru?

kihelkonna

jā, pierunāji. nekādā gadījumā nevajag būvēt nevienu vēja parku!

covid_19

šitā izskatās histēriskas sievietes?

watt

šāda tipa jautājumus (un arī iepriekšējo arī) paturi pie sevis

divas_zosis

Pavisam ne, pavisam ne.

svesinieks

Jā! + Finansiāli pieejama, prognozējama un stabila elektrība risinātu vēl daudzus jautājumus un dienas beigās pozitīvi atsauktos uz teju visām precēm un pakalpojumiem.

missalise

Vienīgais - kā nodrošināties pret to, lai kaut kādi trakie Krievijas spiegi neiesūta to AES uzspridzināt? Jo no šiem, diemžēl, visu var sagaidīt. :(

kramers

Vieglie jau var pāriet uz elektrību, lai gan padārgi sanāk. Bet kas būs ar smagajiem, lauksaimniecības tehniku un kravas vilcieniem?
Ātrie, glābēji ar nevarēs. Vai vien mašīna lādējās ar otru brauc?

watt

kamēr stāv, tikmēr lādējas: ātro busiņiem var būt diezgan masīvas baterijas. smagie, autobusi, tie tiek izstrādāti.

vilcieni paši par sevi ir elektriski, visas tās "dīzeļ" lokomotīves ir vnk viens milzīgs ģenerators uz riteņiem, un varētu tā vietā vnk vagonu ar mega bateriju aiz sevis vilkt.

covid_19

kāpēc taisīt, montēt, lādēt, vadāt, pārlādēt baču - ja elektrovilcieni lieliski iztiek bez bačām pavisam - un laikam ir pat efektīvāki (skaitļus no kabatas neizvilkšu)

LVC bija pat plāns elektrificēt visas līnijas - ar uzsvaru uz kravām, pat es projekts pieteikts bija, bet tad kaut kas sadārdzinājās tajā visā, sākumā visas līnijas palika par krustpils līniju, tad vispār izčākstēja

watt

smagos btw ar baterijām uztaisīt ir gandrīz vai vieglāk nekā vieglo auto: vienīgā problēma bija ka baterijas pēc suņa dārgas bija agrāk. tagad bateriju cena masīvi krītas: https://www.economist.com/graphic-detail/2021/03/31/lithium-battery-costs-have-fallen-by-98-in-three-decades
https://arstechnica.com/science/2020/12/battery-prices-have-fallen-88-percent-over-the-last-decade/

covid_19

volvo jau ražo smagos elektrokārus

https://www.volvotrucks.com/en-en/trucks/alternative-fuels/electric-trucks.html

ja var izvilkt max 1 draivera darba stundas un atrast lādētāju, tad pa atpūtas laiku var uzlādēt

mapats

Dīzelis un benzīns nav tikai vieglās un kravas automašīnas.

unknown_entity

Vēl viena sīka, bet svarīga kļūda, ko tu pieļauj savos "aprēķinos" - tu pieņem, ka ir elektroenerģijas patēriņš ir monotōns, jeb vienmērīgs visu 24h laikā.
Pirmkārt, jau patlaban ir pīķa stundas vismaz 2 reizes dienā - no 6 līdz 9 rītā, kad cilvēki ceļas, mazgājas (patērē silto ūdeni, kura sildīšanai nereti tiek lietota elektŗība), gatavo (elektriskās plītis) un dodas uz darbu. Otrs pīķis ir no 16-22 vakarā, kad cilvēki ierodas mājās, gatavo, lieto tehniku, utt. Tas nav gigavatos, bet tomēr.
Pa virsu šiem vēl tad nāk pīķis, kad visi vienlaicīgi ierodas savās darba vietās un saslēdz savas mašīnas lādēties. Kas notiktu realitātē - izlādētie 5-10% baterijas lielākai daļai automašīnu sāktu pumpēt enerģiju gandrīz vienlaicīgi, lai uzlādētos pirmo 1-2h laikā un turpinātu dīkstāvi vēlāk. No rītiem tas vēl varētu nebūt tik aktuāli, bet vakaros tas summētos ar eksistējošo pīķi. Protams, varētu izstrādāt aktīvas ("viedas") uzlādes stacijas, kas lādē mašīnas pa grupām, bet tas atkal sadārdzina un sarežģī visu krietni vairāk, nekā cilvēkiem patīk.
Un šis ir arguments, ko bieži "zaļie" (saules/vēja ģenerātōru piekritēji) ignorē - reāli 80% patēriņa (ne rūpnieciskās) elektrībai noiets ir 5h dienā, mūsu platuma grādos tajos laikos nereti saule pat vēl nespīd. Šo pīķu pārdzīvošanai tiek lietotas klasiskās ģenerācijas sistēmas - ogles, gāze, kodolenerģija. Tas ir iemesls, kādēļ Tesla uzbūvēja (un turpina būvēt vēl) to slaveno Austrālijas bateriju parku - lai nodrošinātu papildus buferi.
AES ir problēma ar to, ka jauda nav regulējama īslaicīgi - tīri termālās masas dēļ vien ir vairāku stundu aizture produkcijas regulēšanā. Tādēļ buferēšanai pie mums (rietumos in general) tiek rūcināti degģenerātōri.

Piedod, es nepiepišos bez jēgas, bet cenšos rosināt konstruktīvu diskusiju ar mērķi izslīpēt detaļas. Kā inženierim (lai gan vājstrāvniekam, bet tomēr), kas nodarbojas ar autonōmām iekārtām un energoprofilu plānošanu, man ir profesionāls kretīnisms norādīt uz sīkumiem, kas sagāž lielu daļu kāršu namiņu, ko cilvēki savās galvās sabūvē. Izplānot ir lētāk, nekā pārbūvēt.

Ja godīgi, man nav nedz laika, nedz vēlēšanās iedziļināties konkrētajos ciparos, ko mini savos tekstos, norādu tikai acīs krītošākos aizķeršanās punktus.

jan09

Paldies, kolēģi, par izskaidrošanai veltīto laiku!
Diemžēl gala patērētājam neinteresē ne pīķa stundas, ne garantētās jaudas, ne buferstaciju reakcijas laiki mikrosekundēs, kur nu vēl tādi sīkumi kā transformatoru vai kabeļu aprēķini.
No sevis piebildīšu sen zināmu lietu, ka problēma jau nav uztaisīt, tie būtu ārkārtīgi interesanti gadi un tehniskie projekti, vajag tikai kādu, kas to visu apmaksās. Bet, vēl pirms projekta plānošanas sākšanas, es uzskatu par pienākumu klientu brīdināt pat riskiem un izmaksām.

barvins

Pīķu pārvarēšanai var lietot arī HES (kad vajag mazāk elektrības, aizvērt slūžas un ļaut, lai ūdenskrātuvē uzkāpj ūdens līmenis, kad vajag vairāk elektrības, atvērt visas slūžas un iepriekš sakrāto ūdeni pārvērst elektrībā).
Ūdens nav vienīgais šķidrums, ko var izmantot kā bateriju:
https://www.youtube.com/watch?v=CSawQl8Lf1Y
https://www.youtube.com/watch?v=FZHqIKIHSWo

watt

Ir idejas, ka pašu auto baterijas var izmantot par buferi, jo tur ir iespēja dot strāvu arī atpakaļ.
Auto var uzsākt lādēšanos arī "gudri" - scheduled charging nav nekas jauns, bet varētu arī uztaisīt vēl gudrāk, ka ir kāds signāls kas informē auto kad var sākt lādēties (jo patēriņā pīķis ir jau garām) - nevis uzreiz kad piesprausts.

unknown_entity

Jā, izmantot auto bateriju amortizācijai nav jauna ideja. Bet izmantot auto aķi paša aķa lādēšanas amortizācijai iet nedaudz pret fiziku un skaidro saprātu.
Scheduled charging pagaidām ir lokāls pasākums, ko vajadzētu sinhronizēt reģionālā līmenī.

unknown_entity

Ak, jā. "Dārgi" ir ļoti tāds... vispārīgs jēdziens. Lai aizvietotu abstrakciju ar konkrētiem cipariem:
Izmaksas par būvniecību (overnight cost, ignorējot cenu pieaugumu būvniecības laikā) ~6k$/kWe. 1GW būtu tad 6bn$. Pēc franču pieredzes, izskatās ka tuvāk 10$bn. (Avots: https://world-nuclear.org/information-library/economic-aspects/economics-of-nuclear-power.aspx).
No tās pašas AST lapas bukleta (https://www.ast.lv/lv/transmission-network-projects/latvijas-igaunijas-3-starpsavienojums), jaunas 330kV līnijas izbūve ir 84MEur/176km jeb 0.48MEur/km (pārsteidzoši lēti, bet tur norāda 65% ES līdzfinansējumu, kas noved pie realistiskāka cipara ~1.2MEur/km). Tas ir bez pilsētu iznīcināšnas, lai pārvilktu visu pilsētās. Augstāks spriegums būs ar augstākām izmaksām. Sarēķināt garumu atstāsim lasītāja izklaidei.

Dievzemītes budžets 2021: nedaudz zem 10 miljardiem (https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29350-saeima-pienem-2021-gada-valsts-budzetu). Tas nozīmē, ka 100 viedajām galvām, mediķiem, skolotājiem un visiem pārējiem sabiedrības algotajiem ir jāsūkā īkšķis vismaz gadu, ja ne divus, tikai lai izbūvētu AES.

kramers

AES, Augstsprieguma līnijas, vidējā sprieguma līnijas, apakšstacijas un tad līnija līdz gala patērētājam. Nomainīt visus kabeļus un transformātorus. Sadales tīkls ar to ņemas jau 25 gadus un vēl nav pabeidzis.
Pēc gadiem 50 varbūt varēsim.

watt

According to Eurostat, nominal GDP of Latvia in 2020 was 29.3 bln EUR. Tas, ka valdības/valsts nodokļos iekasētais budžets ir 10 miljardi neiekļauj to a) naudiņu cik Latvenergo iekasē šobrīd par elektrību un b) naudiņu cik DUS industrija iekasē naudiņas par degvielas apgādi.

Tie 2 cipariņi varētu būt lielāki nekā valsts budžets.

Jā, te ir tāds knifs ka grūti uzbūvēt papildus sistēmu ja ir jau esošā sistēma. Sanāk būvēt dubulto kapacitāti.

Tas ir, ja jālabo tilts, tad jābūvē jauns tilts tam blakus, un veco tiltu vēlāk vai nu salabo (un tad ir 2 tilti), vai nojauc. Jo transporta plūsma apstāties nedrīkst!
Un tad vēlāk kad "jaunais" tilts jālabo, tad būvēs trešo tiltu. Vispār loģiski ir tā, ka ir vajadzīgi 2 tilti, no kuriem viens tipa stāv rezervē, lai var transportu pārvirzīt, kamēr nolietoto labo.