- par nepieciešamo elektroenerģiju
- 2021.10.23, 11:42
- Man pajautāja: ja Latvijā visi pārietu uz elektro auto, ko tas nozīmētu elektrotīkla apgādei? No sākuma, pirmais instinkts ir mēģināt izrēķināt cik enerģijas tiek importēts ar dīzeli, benzīnu, utt, un sarēķināt kāds būtu elektroenerģijas ekvivalents. Bet vieglāk ir vienkārši sarēķināt cik elektrības vajadzēs vispār.
Latvijā 2021. gadā ir reģistrētas 850 000 automašīnas (tostarp smagie un autobusi, bet to nav tik daudz, tikai daži tūkstoši).
Pieņemsim, jāapgādā ar enerģiju 900 000 automašīnas.
Pieņemsim, visi auto ir ar 82 kWh bateriju (apmēram kā Tesla Model 3 Long Range), un ar 82 kWh var nobraukt 500 km. Tas nozīmē lai nobrauktu 100 km ir jāielādē 82 / 5 = 16.4 kWh.
Pieņemsim, katrs auto nedēļā nobrauc 500 km, kas ir apmēram tie 82 kWh, un tas ir enerģijas budžets ko nepieciešams pilnībā uzlādēt. Auto vajaga kaut kādā veidā iesmelt tos 82 kWh nedēļas laikā. (Par veidiem zemāk. Dažiem auto vajadzēs vairāk, dažiem mazāk, pieņemsim ka viss izlīdzinās.)
Latvijai nepieciešamā jauda mēnesī ir: 82 kWh * 4.2 (nedēļas) * 900 000 (auto) = 309 960 000 kWh = 309 960 MWh
Cik tas ir daudz? Savulaik aprunātā Visaginas AES bija plānota uz 3400 MW jaudu. Ja tādu kurina uz pusi jaudas, mēnesī AES saražos 1700 MW * 24 h * 30 = 1 224 000 MWh, kas ir aptuven 4 reizes vairāk nekā nepieciešamais enerģijas budžets lai apgādātu visas automašīnas Latvijā. (Sanāk, AES brīvi apgādātu Lietuvu (1.6 mio auto), Latviju, Igauniju.)
Bet ja ieslēdz uz pilnu 3400 MW jaudu, tad vispār 8 reizes vairāk (!).
***
Kā lādēsies automašīnas?
To var izdarīt vairākos veidos: pieslēgums privātmājā pie visparastākās elektrības rozetes: auto lādējas ar 3 kW jaudu, un 82 kWh ielādēs apmēram 27 stundās. Ja nav privātmāja: 3 kW pieslēgumi Berlīnē tagad ir pie daudzām ielu laternām: tāpēc ka spuldzes nomainīja uz LED, atbrīvojās nopietna jauda, un tur var piestāt un atstāt auto pa nakti lādēties = auto stāv savas 10 stundas, un lādējas. Šādi pieslēgumi varētu būt arī stāvvietās pie darba: aizbrauc strādāt, 8h auto stāv un lādējas. Bet reāli, šis ir vajadzīgs tikai 1 (!) reizi nedēļā!
Var pieslēgt pie ielas stabiņa kam ir 11-22 kW jauda, lādēšanās ātrums tad atkarīgs no auto iebūvētā lādētāja. (Tesla Model 3 ir iebūvēts 11 kW lādētājs, Tesla Model S un citiem monstriem ir 22 kW.) Berlīnē šie ielu "stabiņi" sāk parādīties arvien vairāk. Ir pa brīvu pieeja pie Ikea, pie būvniecības preču veikaliem.
Tad, auto var pieslēgt pie standarta 50 kW lādētāja, tur pilnus 82 kWh ir jālādē nedaudz virs 1.5 stundām.
No otras puses, var bateriju turēt tikai 50% pielādētu un tā braukāt, lādēties kad SoC nokrītas uz kādi 10%. Tad jālādējas savas 20 minūtes - jāsaprot tikai cik tālu jābrauc. Ja tev ir 500 km range, tad 10% SoC ir 50 kilometri range - līdz tuvākajam lādētājam jāvar aizvilkt. Šobrīd biški izpratni bojā tas, ka lādētāji nav uz katra stūra, bet ir pat retāk nekā degvielas uzpildes stacijas...
Beidzot, var pieslēgt pie augstas jaudas lādētāja, bet tad jau jāskatās lādēšanas līkne, jo ar pilnu jaudu lādēties baterija var tikai apmēram no 10% līdz 35% SoC (State of Charge, cik daudz uzlādēts), un tad jau jauda krītas. Šobrīd Tesla Model 3 pilnu akumulatoru var dabūt apmēram 40-50 minūtēs pie Supercharger, bet tas ir tikai svarīgi kad jāmauc reāli garš gabals, nezinot kur nākamais lādētājs: piemēram Polijā starp lielpilsētām. (Vācijā Superchargeri ir daudz, daudz biezākā slānī noklāti un nav nekāda stresa.)
Gargabalniekiem es daudz cerību lieku uz 800V lādēšanās tehnoloģiju, uz 350 kW lādētājiem kas būtu tieši lielceļa malā (kā Ionity), un jaunu bateriju tehnoloģiju, tipa 4680 formāta baterijas.
***
Viens no interesantākajiem veidiem kā risināt fizisko lādēšanās pieslēgumu jautājumu būtu taisīt masīvu infrastruktūras projektu, un pie visām daudzstāvenēm rakt pazemes stāvvietas, kur katra auto vieta ir aprīkota ar elektrības rozeti. Arī pilsētas centrā rakt daudzas pazemes stāvvietas. Piemēram, Drēzdenē ir pieejams šāds apskats ar parkošanās situāciju, un izcenojumi nekož: 1,50 € stundā, bet ar maksimumu dienā 6 €, ja esi vietējais: 3.50 € (dienā), ilgtermiņa lietotājam mēnesī 77,35 - jeb 2.50 € dienā.
Pazemes stāvvietas atbrīvotu ielas kas šobrīd aizparkotas ar stāvošām automašīnām, dotu vietu vairāk velo celiņiem un sabiedriskā transporta joslām.
Salīdzinoši, Rīgas centrā uz ielas atstāt ir 2.50 € stundā un laiks tikai tikšķ. Cik tā viena pazemes stāvvieta uz Dzirnavu/Blaumaņa ielas(?) maksāja, vai nebija 9 € dienā? Kāsēji. Bet ja var pielikt lādēties, vinnē visi: gan stāvvietas operatoram nedaudz peļņa, gan auto vadītājam labi. - 14 rakstair doma
- 23.10.21 13:02 #
-
Mazliet šaubos, ka visi, kuri līdz šim pirkuši lietotus dīzeļus par 5K, tagad iegādāsies elektroauto par 50K.
- Atbildēt
- 23.10.21 13:48 #
-
Neražos dīzeļus vairs, vienkārši neražos. Bet elektro auto tikai šobrīd ir dārgi, cenas vēl nopietni kritīs.
- Atbildēt
- 23.10.21 13:17 #
-
Iesaku aprunāties ar
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
jan09 - šams kādu laiku akurāt strādājis rūpnīcā, kurā ražo elektrobusus, un viņam bija gana interesanti vērojumi par to, kas un kā pēc tam ar tehnisko apkopi, uzturēšanu un finālā ar nolietoto utilizāciju. - Atbildēt
- .
- 24.10.21 21:09 #
-
tas tiesa, atšķirībā no politiķiem, futūristiskiem dizaineriem un elektromobiļu lietotājiem "čaiņikiem", elektromobiļu inženieriem konstruktoriem ir jāstrādā "uz zemes", tb jārada normām un likumiem atbilstošs, lēts un ērts gala lietošanā, tehniski drošs un apkalpojams automobilis.
Un viņi redz, kāda infrastruktūra ir vajadzīga, un, cita starpā, redz arī to, ka ne jau elektroenerģijas saražošana ir problēma, bet gan piegāde uz klienta adresi. - Atbildēt
- 23.10.21 22:12 #
-
Mūsdienās mazāka problēma ir ar elektroenerģijas saražošanu, lielāka ir ar piegādi. Nu, vismaz šī 2. ir pakārtota faktam, ka nav lokalizēta risinājuma 1.
- Atbildēt
- 23.10.21 23:03 #
-
Šā brīža kontekstā, kad biržas cenas augšā, jāsaka - problēmas saražot nav, bet ir problēmas relatīvi lēti nopirkt to kWh.
Paziņa, elektro auto lietotājs, bija parēķinājis, ka šobrīd viņam lētāk ir lādēt nevis pa nakti mājās, bet CSDD uzlādes punktā. - Atbildēt
- 25.10.21 11:26 #
-
Paskaties, kas kur un kā (atjaunojamie, dedzināšana, kodolenerģija) ražo/iegādājas elektrību. Ja slinkums meklēt, piemērs ir https://app.electricitymap.org/zone/LV
. Piefiksēsi, ka LV nemaz tik daudz neražo dažādu iemeslu dēļ.
Gāzes cenas celšanās sadārdzina vietējo, imports no kodolvalstīm ir ar ierobežotu kapacitāti (līniju limits).
Ja mēs paskatamies detalizētāk uz iedzīvotāju (un, attiecīgi, automašīnu) blīvumu, liela daļa LV iedzīvotāju dzīvo ziepčika/purčika/utt skudru pūžņos. Piegādāt elektrību līdz Rīgai ir viens, piegādāt to un izveidot sadales tīklus pa guļamrajoniem ir pavisam cita loģistikas problēma. Tu gribi pumpēt 1 GW tīri priekš transporta. Tad jājautā - no kurienes, pa kurieni, uz kurieni un kā sadlīt? Pat uzbūvējot AES pie Rīgas nozīmētu masīvu infrastruktūras pārbūvi. - Atbildēt
- 25.10.21 14:44 #
-
Tajā kartē Lietuva pumpē no Baltkrievijas 579 MW. Latvijai vajadzēs no pierobežas (Visagina ir netālu no Daugavpils) sākt pumpēt ap 300 MW - un kas tur tāds?
- Atbildēt
- .
- 25.10.21 15:22 #
-
Nekas tāds, ja neskaita to, ka jāpārbūvē VISA infrastruktūra - gaisvadu un kabeļu augstsprieguma līnijas, transformatoru apakšstacijas, zemsprieguma gaisvadu un kabeļu līnijas, ievadsadales uzņēmumos un dzīvojamās mājās.
Nav gandrīz nekā neiespējama, ja tikai ir kāds, kas to apmaksā.
Kamēr valstis p1p3ļojas un ir gatava šķērdēt naudu, nav problēmu: elektroautobusi pa 1M gabalā, vienas privātmājas ievadsadales un elektromobiļa lādētāja uzstādīšana pa 20k gabalā.
Neatbildēts paliek jautājums - kas apmaksās tūkstošus autobusu? Un kas apmaksās elektrosadaļu un pievadlkabeļu maiņu ielai ar 40 majām? Un kvartālam ar 250 mājām? Un attiecīgi transformatora apakšstacijas nomaiņu, un augstsprieguma kabeļu nomaiņu? Un cik tas izmaksās mazpilsētai, un cik lielpilsētai? - Atbildēt
- 25.10.21 15:24 #
-
"Kas tur tāds" ir pārvades līniju kapacitāte. Patlabanējie slēgumi ir redzami https://www.ast.lv/lv/transmission-netw
ork-info/parvades-tikls-un-apaksstacijas
330kV pie 100A ir 330MW. No iepriekšējās kartes var redzēt, ka LV - EE līnija ir tuvu kapacitātei (~500MW/600+MW). Uz LT iet 4 330kV līnijas, summāri nedaudz virs 1GW. BET šīs pašas līnijas tiek izmantotas iekšzemes enerģijas transportam caur HES un citiem avotiem, attiecīgi nav pumpējams uz Rīgu uz pilnu klapi. Tā tava Visagina sēž uz vienas no maģistrālēm, caur kuru JAU tiek pumpēta lielākā daļa no leišu elektŗības (nerunājot par iekšzemes). Viņai fiziski nevar uzbāzt vairāk par 200MW bez pārbūves - Atbildēt