pats smalkākais ir tas, ka japāņu valodā pirms 100 gadiem tika mākslīgi ieviests vārds jēdzienam "daba", līdz tam cilvēkam no tās nebija nošķīruma, or so i read on teh interwebs.

(Reply to this) (Thread)

Ja tā, tad ironiski, aga.

(Reply to this) (Parent)

Taisnība Tev ir, taču arī Tu turpini šī nošķīruma tradīciju. Kamēr tāda nav - arī haitekā (bez kura, btw, upuru skaits būtu kārtām lielāks), plastmasā un betonā mēs esam Dabas daļa, tā vai citādi, kas tikai modificējusi šādas tādas eksistences šķautnītes.

(Reply to this) (Thread)

Dabīgi, ka turpinu. Un nemaz neizliekos, ka tas tā nav. T.i. padomājot, protams, viss noliekas savās vietās, es labi saprotu, ka runa ir par 10K skudrām, izskalotām no skudrupūžņa (© ne mans), bet ikdienā ir vieglāk dzīvot savā 5. stāva dzīvoklī ar pakešu logiem & regulējamu apkuri un priecāties, ka tajā nav neviena, piemēram, tarakāna.

(Reply to this) (Parent)

Nepiekritīšu. Bez haiteka upuru skaits būtu kārtām mazāks. Jo ir atšķirība, vai zemestrīces rezultātā uz galvas uzgāžas pāris palmu lapas, vai pārdesmit tūkstoši tonnu betona un tērauda konstrukciju. Uzskatāmi to varēja redzēt Indonēzijā Lielā Cunami laikā, kur zvejnieku pāļu būdiņu ciemos, kur ūdens tos žāgarus noslaucīja, citur vispār izskrēja pa pāļu apakšu, bija % kudi mazāk upuru un postījumu (to izpostīto zedeņu žogu atjaunoja jau nākamajā deinā), nekā piekrastes pilsētās, kur viļņa spiediens, iegāžoties dzelzbetona ieliņas trubā, desmitkāršojās, radot patiesi eksplozīvu spēku (tā nu māte daba savus fizikas likumus iekārtojusi).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pagūglē mok par dabas katastrofu upuru skaitu dažādās valstīs ar dažādiem civilās aizsardzības līmeņiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Absolūti neapšaubu tavu kompetenci. Taču. Pagūglē labāk par vienas dabas katastrofas upuru skaitu vienā valstī pilsētās un laukos (% uz 1000 iedzīvotājiem). Rādītāji analīzei ir ticamāki, jo katastrofas, ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi ir vienādi, vienāds ir civilās aizsardzības līmenis, atšķiras tikai urbanizācijas pakāpe. Jo runa ir nevis par civilās aizsardzības līmeņu atšķirībām dažādās valstīs, bet gan par tikai un vienīgi par apgalvojumu, ka urbāni apbūvētā vidē upuru mazāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tādu apgalvojumu neesmu izteicis, nezinu, ar un par ko tieši Tu diskutē :)

(Reply to this) (Parent)

emm, Tokijā bija 1 reģistrēts zemestrīces upuris. tur, kur skāra cunami, nekādu debesskrāpju nebija, izskatījās pēc tipiskas lauku apbūves. so, kur visi haiteki?

(Reply to this) (Parent)

Nez, Japāna apzinās un visu savu darbību pakārto savam specifiskajam izvietojumam. Sobstvenna, tagad notika tas, kam tas viss tika radīts. Izskatās, bālģīmji ir lielākā šokā un dziļi domīgās nopūtās kā paši japāņi.

(Reply to this) (Thread)

Nu tieši tā. Tas liek bālģīmim aizdomāties, ka viņš nav gatavs, salīdzinoši nekam un sajusties mazliet neomulīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bālģīmjiem objktīvi daba ir visai maiga un kristietība savulaik iepotēja antropocentriskumu - resp. daba radīta cilvēkam un cilvēkam par to būs valdīt un tad, kad bālģīmis redz pa televīzoru mašīnu zupu - viņam iestājas nedaudz kognitīvā disonanse.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu uzrakstīji apmēram to pašu, ko es, tikai tādā tonī, it kā gribētu oponēt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas par ko es nedaudz oponeju ir paranojas dvaša no baltā cilvēka puses...Neredzās, kam, lai bālģīmis ir gatavs, pie esošā klimata, te austrumeiropā? Somi, piemēram, tagad šturmē aptiekas, izpirkot pretradiācijas preperātus, neaizdomājoties, ka pat pēc hirosimas senes, nekāda radiācija šos neapēda, pat neskāra. Tas tā, subjektīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Haha, pekkoneni malači, vismaz ekonomiku silda :)

Nē, nav jau runa par paranoju, runa ir par iekšējo diskomfortu, ko tas viss izsauc. Un to, kā prātā nodalās šāda veida ahtungi (pašpasludinātajā) civilizācijā un ārpus tās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, jā. Šādas pārdomas un reakcija jau ir cilvēciski saprotamas. Pekkonenu piemērs atkal apstiprina, ka cilvēks virāk rīkojas/reaģē/domā emociju un mirkļa impulsu iespaidā ne vadās pēc bezkaislīgas un objektīvas datu ana-līzes. (gan vispār, gan jo īpaši čp situācijās) :) Un man tas jau sen ir sasāpējies. /tagad lasu, ka japānā atkal tuvojas cunāmī, deg AES viens no blokiem un turpina izvirst vulkāns, kas aktivizējies jau janvāra beigās/. Kā kāds labi pajokoja, atliek vēl tikai godzillai pamosties. Es savā mālainajā dzimtenē jūtos droši un objektīvi satraucos tikai par hipotetisko ķieģeli no slikti apsaimniekota nama jumta.

(Reply to this) (Parent)

Nu pag- viena pilsēta vēl neko nemaina!

(Reply to this) (Thread)

Protams, kamēr tu pats viņā nedzīvo :)

(Reply to this) (Parent)

Man vot interesanti - kas ir tas - nekas, ko nemaina?

(Reply to this) (Parent)

man ļoti patīk japāņi un no sirds viņu žēl; atkal no otras puses skatoties, ja kaut kam tādam bija obligātā kārtā cilvēku apdzīvotā vietā uz zemeslodes jānotiek, tad laikam tak vislabāk (relatīvi), ka tas notiek tur, jo viņiem ir zināšanas, stratēģija un arī līdzekļi, lai ar ar to tikt galā.
iedomājos to pašu bangladešā, piemēram, un pizģec ir.

Savukārt Japāna ir visnedrošākā vieta uz zemeslodes, proti, atrodas treju ļoti aktīvu un visādi kustīgu tektonisko plātņu krustpunktā, Japānu agrāk vai vēlāk gaida Atlantīdas liktenis, to visi lieliski zin un paši japāņi vislabāk par visiem. Ir ļoti dīvaini, ka šāda veida satricinājumi tur negadās biežāk un, ka šis pasākums bija tik mērens. Lielais vairums ģeologu jau sāka satraukties, no sērijas "a kur tad riktīgas zemestrīces Japānā palikušas?"

(Reply to this) (Thread)

Atlantīdas liktenis Japānu negaida, ciktāl nu sniedzas manas populārzinātniskās zināšanas seismoloģijā. Bija vienubrīd teorija, ka visu to salu loku var ieraut dziļvagā (japāņi pat filmu uzņēma un grāmatu sarakstīja, kas arī latviski laikam izdota), bet vēlāk, attīstoties plātņu tektonikas teorijai, secināja, ka tā īsti nevar notikt.
Katrā ziņā mani daudz vairāk satrauc Jeloustounas supervulkāns, kuram uzejot gaisā, arī mēs neizspruksim sveikā.

(Reply to this) (Parent)

manuprāt mēs vēljoprojām neaptveram divas lietas:
1) zemestrīce bija daudz postošāka nekā likās (kurš gan zina, ka rihtera skala ir logaritmiska, un vispār... purvu un smilšu kalnu iemītniekiem vēl jo grūtāk spriest)
2) Japāna bija daudz, nenormāli daudz sagatavotāka par jebkuru citu vietu pasaulē. ja kaut kas tāds būtu noticis Armēnijā vai kaut kur citur pie mums... par to jau daudz neraksta un nedomā, bet ļoti daudz sliktā NENOTIKA pie šīs zemestrīces. te ir nedaudz par to, kā japāņi ir sagatavoti: http://www.kalzumeus.com/2011/03/13/some-perspective-on-the-japan-earthquake/